Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.
Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.
"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.
Šogad "Gamma-A" slēdza savu ražotni Rīgā un pārcēla to uz "Līcis-93" Kolkā.
Šobrīd mēnesī uzņēmums spēj saražot aptuveni miljonu vienību, taču drīzumā apjomu plāno kāpināt līdz 1,5 miljoniem. Mēnesī tiek pārstrādātas aptuveni 260 tonnas svaigo izejvielu. Svaigās zivis - reņģes un sardīnes - tiek noķertas Baltijas jūrā, pēcāk tiek ražotas pēc klientu vēlmēm.
#1/85
"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!
#2/85
No saldētavas līdz ceham tiek atvestas zivis.
#3/85
Tālāk tās tiek padotas zivju vērējām.
#4/85
#5/85
Sezonas laikā zivis tiek saņemtas svaigā veidā.
#6/85
Nesezonā - saldētās briketēs, kuras tiek atkausētas, laistas uz līnijas un tad sākas cilvēku roku darbs.
#7/85
#8/85
#9/85
#10/85
Zivis tiek uzvērtas uz metāla stieņa.
#11/85
Katra darbiniece zivis liek speciālās kasetēs, lai uzvērtu tās uz metāla stieņa. Pēc tam zivis nonāk kūpināšanas tunelī.
Tas ir pats sākums, kā produkcija sāk savu ceļu līdz burciņai vai konservu kārbai.
#12/85
#13/85
#14/85
#15/85
#16/85
#17/85
Pirms kūpināšanas zivis tiek noskalotas ar ūdeni.
#18/85
Zivis tiek liktas rāmjos, retinātas, lai nesaliptu kopā, citādi pēc kūpināšanas zivs ādai var izveidoties defekti.
#19/85
Galvenais produkts, no kura tiek ražoti konservi, ir Baltijas brētliņas.
#20/85
Brāķis skaitās tad, ja zivs ir tehniski bojāta.
#21/85
Zivis tiek liktas kūpināšanas tuneļos.
#22/85
Kopumā uzņēmumam ir četras kūpināšanas kameras.
#23/85
#24/85
#25/85
#26/85
Zivis tiek kūpinātas, izmantojot baltalkšņu malku.
#27/85
Tiek izmantots alksnis, jo tam ir īpatnēja smarža un tas zivīm nepiešķir rūgtu garšu.
#28/85
#29/85
#30/85
Kokmateriālus - baltalksni - uzņēmumam piegādā SIA "Krauzers".
#31/85
Kūpināšanas temperatūra ir atkarīga no zivju lieluma, ja mazākas zivis, tad zemāka temperatūra, ja lielākas, tad augstāka.
#32/85
#33/85
Kūpināšanas temperatūra variē no 100 līdz 140 grādiem.
#34/85
Kūpināšanas laiks ir atkarīgs no zivju lieluma, daudzuma un temperatūras.
#35/85
#36/85
Šīs zivis tika kūpinātas aptuveni vienu stundu un piecpadsmit minūtes.
#37/85
#38/85
Kad zivis nokūpinātas, tās tālāk tiek padotas griezējiem – tiek nogrieztas galvas un tās tiek sagatavotas padošanai uz šprotu cehu fasēšanai bundžās.
#39/85
#40/85
#41/85
#42/85
#43/85
#44/85
#45/85
Katra kaste ar zivīm tiek nosvērta.
#46/85
#47/85
#48/85
Tālāk šprotes, kurām nogrieztas galvas, nonāk fasēšanas cehā.
#49/85
#50/85
#51/85
#52/85
Sākas roku darbs, zivis tiek liktas konservu kārbās.
#53/85
#54/85
#55/85
#56/85
#57/85
#58/85
#59/85
#60/85
#61/85
#62/85
#63/85
#64/85
#65/85
#66/85
Konservu kārbas tiek aizvākotas un tālāk nonāk sterilizācijas iekārtās.
#67/85
#68/85
120 grādos notiek sterilizācija. Pēc tam kārbas nokļūst noliktavā.
#69/85
#70/85
#71/85
#72/85
#73/85
#74/85
#75/85
Kārbām tiek uzlīmētas etiķetes, un tās tiek iepakotas kastēs.
#76/85
#77/85
#78/85
Gatavo produkciju liek kastēs.
#79/85
#80/85
#81/85
#82/85
Kastes liek uz paletēm, un pilnās paletes ar plēves palīdzību nostiprina.
#83/85
#84/85
