Jaunākais izdevums

«Tomātiem ar atkritumiem nav absolūti nekāda sakara. Pilnīgi. Siltumnīcā pa slēgtām caurulēm nonāk siltums no energobloka. Viss pārējais ir tomātu audzēšana kā tāda, kas nekādi nav saistīta ar atkritumiem,» Db.lv uzsvēra Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Viņš atzīst, ka pašā sākumā, pirms vēl pirmie Getliņu tomāti nonāca pie patērētājiem, pircējiem bija zināmas bažas, ka tomāti auguši Getliņos, kuru vārds iepriekš saistīts tikai ar atkritumu poligonu, taču tagad viss izvērties gluži otrādi. «Tagad cilvēki sūdzas, ka Getliņu tomātus nav kur nopirkt un ka to ir par maz,» norāda A. Pēkšēns. Viņš uzsver – tas, ka siltumenerģija tomātu siltumnīcai nāk no atkritumu pārstrādes nekādi neietekmē tomātu augšanu. «Cilvēkiem ir arī stereotips, ka uz Getliņiem jādodas kārtīgos zābakos, citādi te varēs noslīgt mēslos, taču realitāte ir nedaudz citādāka,» smaida uzņēmuma tehniskais direktors, izrādot Getliņi Eko teritoriju.

Piedāvājam arī Jums ielūkoties Getliņi Eko tomātu ražošanas procesā – sākot no atkritumu pārstrādes līdz gatavam tomātam, kurš gatavs doties uz veikalu plauktiem! Vairāk informācijas par atkritumu pārstrādi un tomātu audzēšanu siltumnīcā variet aplūkot galerijā augstāk!

SIA Getliņi Eko ir notekūdeņu un atkritumu likvidēšanas uzņēmums, kurš nodarbojas ar Getliņu atkritumu poligona apsaimniekošanu.

Uzņēmuma valdē darbojas valdes locekļi Anatolis Aļeksejenko, Aija Breikša, Raimonds Timma un valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Getliņi Eko 2012. gadā apgrozīja 12,56 milj. eiro, bet peļņa veidoja 2,23 milj. eiro.

Db.lv jau vēstīja, ka SIA Getliņi Eko bizness uzņem apgriezienus – drīzumā plānots atvērt jauno siltumnīcu, kuras platība ir divreiz lielāka nekā jau esošai siltumnīcai. Jau rakstits, ka kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi. Siltumnīcas pirmajā, nepilnajā sezonā līdzās lielaugļu oranžajiem tomātiem, tiks stādīta arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirne, oranžie ķekaru tomāti un speciālā tomātu šķirne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Getliņos sezonā novāc 500 tonnas tomātu; audzēs arī gurķus

Elīna Pankovska, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi Eko nodarbojas ne tikai ar atkritumiem - jau ilgāku laiku tiek audzēti tomāti un puķes. Iespējams, ka jau šā gada nogalē varēs iekosties arī Getliņos audzētajos gurķos. Nule kā noslēdzies iepirkums par gurķu siltumnīcu celtniecību, kurā pieteikušies trīs pretendenti. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad jau pavisam drīz tiks uzsākti būvniecības darbi.

SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka pagājušajā sezonā ieņēmumi no tomātu realizācijas cenas bija 1,25 milj. eiro un aptuveni tik pat tiek prognozēts arī šogad. Ik sezonu tiek novāktas 500 tonnas tomātu ražas, no kuras 80% ir oranžie tomāti, bet pārējos 20% veido citas šķirnes. «Mums pārmet, ka Getliņu tomāti maksā vairāk nekā gaļa, bet mēs nekādi to nevaram ietekmēt, jo mēs tomātus varam realizēt tikai izsolē un par augstāko solīti cenu,» skaidro I. Stirāns.

Visu rakstu Starp atkritumiem un tomātiem lasiet piektdienas, 13.maija laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

[FOTOREPORTĀŽA] Investējot 3,5 miljonusGetliņi atklāj jauno siltumnīcu; grib arī eksportēt

Gunta Kursiša, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās Latvijas gurķu ražas šogad ir gaidāmas marta pirmajā pusē, savukārt tomāti - aprīļa vidū, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs aģentūrai BNS teica, ka pirmo gurķu ražu plānots ievākt līdzīgā laika periodā kā pērn. «Marta pirmajā nedēļā mums sākas siltumnīcas saimniecībām pirmā jaunā gurķu raža. Ļoti cerams, ka mums te nebūs tā kā šobrīd viss apmācies un miglains. Gurķiem, lai augtu sulīgi skaisti un zaļi, ir vajadzīga saules gaisma. Cerams, ka saule spīdēs, gurķi būs un ap 5.martu, vēlākais uz 8.martu,» norādīja Bušs, piebilstot, ja turpmākās trīs nedēļas būs apmācies un tumšs laiks, tad gurķi ienāksies vēlāk - ap 12.martu.

Savukārt pirmie tomāti gaidāmi aprīļa sākumā, norādīja Baltijas dārzeņu valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ienākušies pašmāju tomāti

Dienas Bizness, 15.06.2015

«Mazgrāvīšu» saimnieks Andris Bite stāsta, ka ražīgajā laikā dienā novāc ap 500 kilogramu tomātu.

Foto: Māris Krūmiņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavas novada zemnieku saimniecības «Mazgrāvīši» siltumnīcās pagājušajā nedēļā novākta pirmā tomātu raža – 50 kilogrami dārzeņu, atsaucoties uz saimniecības vadītāja Andra Bites stāstīto, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vēsā pavasara dēļ tomāti sārtojas ilgāk.

A. Bite atklāj, ka tomātus audzē pushektāra platībā. Lielākā daļa plēves būdās atvēlēta šķirnei 'Fontana', sortimenta dažādībai iestādīti arī ķirštomātiņi un dzeltenie tomāti.

«Mazgrāvīšos» audzētos tomātus realizē Rīgas Centrāltirgū. A. Bite stāsta, ka pagājušajā nedēļā pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Tirgū pašlaik nopērkami galvenokārt importētie dārzeņi, ko nereti uzdod par Latvijā audzētiem. Iecavas novada saimniecības tomātus rotā atpazīstamības uzlīme «Andra tomāti». Galvaspilsētā jau izveidojies pastāvīgo klientu loks. Veikalos «Andra tomātus» neatrast, jo, kā skaidro saimnieks, prece nav domāta ilgstošai glabāšanai un transportēšanai. Tomātus vāc ik pēc divām dienām, tie netiek glabāti un nogatavināti, bet mēro ceļu tieši pie pircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro gadu pēc kārtas Latvijā audzēto tomātu jaunā raža pie pircējiem nonāks īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šosezon Getliņi EKO tirgo oranžo tomātu šķirni Beorange. Neliela daļa pirmo tomātu tirdzniecībā jau esot nonākuši, bet pilns ražas apjoms pie pircējiem aizceļos nākamnedēļ. Tos tirgos Sky, RIMI, Prisma, Maxima, kā arī Stockmann un MC2.

Getliņu tomātu sezona turpināsies līdz 2014. gada augusta beigām. Ražas apjoms būs vidēji 4,5 tonnas nedēļā.

2014. gada pavasara beigās ražu papildinās Getliņi EKO otrās, divtik lielās siltumnīcas tomātu raža.

«Getliņu tomātus pircēji ir iecienījuši, iepriekšējās sezonās mēs pat nespējām nodrošināt to tomātu apjomu, kuru pircēji būtu gatavi pirkt. Tāpēc šobrīd ceļam jauno siltumnīcu, kas ļaus ne vien palielināt piedāvājumu, bet arī nodrošināt citas tomātu šķirnes,» skaidro Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Getliņos spāru svētki 2,5 miljonus vērtajai siltumnīcai; gatavojas tomātiem

Dienas Bizness, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sākusies SIA Getliņi EKO gurķu jaunā sezona. Gurķu audzēšana ir Getliņu jaunais plāns lauksaimniecības virziena attīstībā, kas papildina tomātu audzēšanu.

Gurķu audzēšana notiek 2017. gada vasarā atklātajā 3. siltumnīcas kārtā, kas ir izveidota kā augsti tehnoloģiska gurķu audzēšanai piemērota siltumnīca. Tajā ir izmantots led apgaismojums un siltumnīca ir pirmā šāda veida siltumnīca pasaulē, kur gurķu audzēšanai tiek izmantots full-led apgaismojums, informēja uzņēmumā. Drīzumā tas plāno sākt arī gurķu mazsālīšanu un fasēšanu.

Siltumnīca ir 0,3 hektārus plaša, piemērota gurķu intensīvai audzēšanai ziemā, izmantojot apgaismojumu un rekuperācijas iekārtas. Gurķu stādu izvēlē un audzēšanā Getliņi EKO sadarbojas ar eksperimentālajām siltumnīcām, kuras attīsta uzņēmums PHILIPS, lai izceltu tās gurķu sugas, kuras ir piemērotas audzēšanai ziemā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Uzņēmums Pededzes Litenes pagastā nebaidās eksperimentēt

Dienas Bizness, 26.03.2015

«Mēs esam ļoti laba komanda. Abas ar mammu sējam, piķējam, ravējam un laistām, bet vīriešiem uzticam tehniskos darbus. Ceram, ka, ja ne jaunnedēļ, tad vēl pēc nedēļas piķēšanu varēsim veikt jau siltumnīcā,» saka Oksana Plūme.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Litenes pagasta SIA Pededzes saimniekiem pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī pirkstu galos, jo, domājot par šīgada ražu, cītīgi tiek piķēti tomātu, piparu, puravu, puķu un dažādu garšaugu stādi. Daži ir tik smalki un tievi, ka atliek vien brīnīties, kā saimnieces Oksana Plūme un viņas mamma Ligita tiek ar tiem galā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Rosāmies jau kopš februāra sākuma,» smaida abas dārznieces.

Pagaidām, kamēr vēl ir auksts, piķēšana notiek mājas verandā, kas pamazām jau kļūst par šauru. Tiklīdz gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies, kastītes ar jau izpiķētajiem dēstiem pārcelsies uz apjomīgo siltumnīcu, kas šogad ir divkārt lielāka nekā pērn. Siltumnīcā jau sadīguši redīsi, kurus pēc kāda laika nomainīs tomāti. Savukārt dažādu šķirņu pipariem un gurķiem atvēlēta atsevišķa siltumnīca.

«Pirmos piparus un puravus sējām jau februāra pēdējās dienās. Arī marta sākums bija aktīvs sējas laiks. Mēs ievērojam norādes, kurā dienā kad kas jāsēj, atkarībā no tā rītos plānojam dienas darbus. Šobrīd galvenokārt rosāmies verandā. Podiņi un kastītes ar dažādiem dēstiem iekarojušas mājā visas palodzes un pat pirtsaugšu. Mūsu prioritāte ir garšaugu audzēšana, jo veidojam dažādus garšvielu maisījumus. Jau ir izpiķēts, piemēram, baziliks, timiāns, muskatsalvija un citi jauni garšaugi, jo gatavosim jaunus maisījumus,» stāsta Ligita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Street Burger īpašnieks Āgenskalnā izveido itāļu picēriju bez konkrēta darbalaika

Laura Mazbērziņa, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burgernīcas Street Burgers vadītājs Aleksandrs Vēvers Āgenskalnā atvēris picēriju Street Pizza, kurā apmeklētājiem piedāvā nogaršot itāļu picas.

Ideja par picērijas izveidi radās pirms gada. «Augustā izlēmu doties atvaļinājumā uz Itāliju, kur pabiju arī miltu ražotnē, mācoties visu par picām. Pēc šīs ražotnes apmeklēšanas mašīnā ieliku pāris miltu pakas un devos uz Latviju eksperimentēt. Pirms un pēc atgriešanās esmu apmeklējis vairākus picu restorānus, bet nevienā nebija Neapoles pica, kurai ir raksturīgas nedaudz apdegušas un pilnīgākas maliņas, kuras rodas dēļ lielās temperatūras krāsns iekšpusē un ilgās mīklas fermentācijas,» sacīja A. Vēvers.

Lai izceptu kvalitatīvu picu, visiem produktiem jābūt izmeklētiem un kvalitatīviem. Street Pizza izejvielas, sadarbojoties ar loģistikas partneriem, tiek vestas no dažādiem Itālijas reģioniem – tomāti no Neapoles, milti no Boloņas reģiona un olīveļļa no Apuljas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotāja SIA Getliņi EKO uzņēmuma teritorijā atklāts pirmais firmas tomātu veikals, kā arī sagaidīta jaunā tomātu raža, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdztekus jau iecienītajām lielaugļu Beorange un Montenegro tomātu šķirnēm, ražu devusi arī jaunā tomātu šķirne Haiku jeb rozā tomāti ķekaros. Jau pavisam drīz jaunā raža nonāks pie pircējiem.

«Jauno tomātu stādi Getliņi EKO siltumnīcās tika iestādīti oktobra otrajā nedēļā un nu sagaidīta to jaunā raža. Pagājušajā sezonā novācām kopā 365 tonnas tomātu. Šogad pirmo reizi Getliņi EKO jaunās siltumnīcas strādās ar pilnu jaudu, tāpēc sagaidāmās ražas apjoms ir palielinājies. Plānots, ka šajā sezonā, kas turpināsies līdz pat 2015. gada augustam, novāksim 390 tonnas tomātu,» stāsta Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunas tehnoloģijas ļauj Latvijas siltumnīcām konkurēt Baltijā un Austrumeiropā

Sandra Dieziņa, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Zemkopības ministrs aplūko Mārupes jaunās siltumnīcas

Dienas Bizness, 27.01.2016

SIA "Mārupes siltumnīcas" līdzīpašnieks un vadītājs Kaspars Brunovskis (no kreisās) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mārupes siltumnīcas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas audzēs gurķus arī ziemas sezonā - ar bankas Citadele līdzfinansējumu jaunā projekta būvniecībā un iekārtošanā ieguldīti 2,2 miljoni eiro, izbūvējot 5000 kvadrātmetru lielu jaunu siltumnīcu ar ziemas apstākļiem atbilstošu apgaismes tehniku. Trešdien jaunās siltumnīcas aplūkoja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

SIA Mārupes siltumnīcas dārzeņu produkcija tiek realizēta kooperatīvajai sabiedrībai Baltijas dārzeņi. Sezonā iegūst un realizē aptuveni 4700 tonnas gurķu un tomātu. Kopējā zemstikla platība ir 9,6 hektāri, no kuriem 6 ha aug gurķi un 3,6 ha - tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

95,4% preču un pakalpojumu cenas nav mainījušās

Žanete Hāka, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra trešā cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar novembra otrā cenu monitoringa rezultātiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,4% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 2,5 % gadījumu, savukārt 2,1 % gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Novembra trešā cenu monitoringa ietvaros tika fiksētas cenas gan latos, gan eiro. Novembra trešajā cenu novērojumā cenas eiro un latos tika norādītas visām novērotajām precēm un pakalpojumiem.

Gan pakalpojumu grupā, gan pārtikas produktu grupā cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā atsevišķos gadījumos samazinājusies cena saulespuķu eļļai un krabju nūjiņām, savukārt dārgāks atsevišķos gadījumos kļuvis biezpiens un kausētais siers. Novembra trešais cenu monitorings iezīmē vairākas sezonalitātes ietekmē notikušas cenu izmaiņas augļu un dārzeņu grupā – atsevišķos gadījumos gurķi, kāposti un pipari kļuvuši lētāki, sadārdzinājušies ir tomāti, savukārt vīnogu cena svārstījusies abos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atgriežas, lai lolotu zemenes dzimtenē; tirgos sastopas ar meļiem

Dienas Bizness, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemājas saimniecībā «Vībotnes» Jaunsvirlaukas pagastā, Gitānas un Agņa Ratnieku izaudzēta, pie pircējiem pirmā zemeņu raža nonāk jau aprīlī. Pati pirmā kastīte ar zemenēm pārdota pagājušās nedēļas nogalē Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā. Nu zemenes siltumnīcās uzņem apgriezienus, un ar katru dienu tiks ievākts arvien vairāk ogu, vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Ratnieki pēc sešu gadu darba siltumnīcās Anglijā atgriezušies uz palikšanu un izveidojuši piemājas saimniecību.

Agnis atstāstījis gadījumu, ka viņiem kāda šķirne pagājušajā gadā sniegusi tik lielas ogas kā plauksta un tirgū kundzes tās noturējušas par tomātiem. Ar ogu pārdošanu tirgos piedzīvojumi esot visādi – kad sezona uzņēmusi apgriezienus, neesot viegli konkurēt ar tirgotājiem, kas zemenes ieved no Polijas. Nereti tās pārdevēji dēvējot par vietējām un aizvilinot pircējus ar zemāku cenu.

«Vībotnēs» viss tiek darīts tikai ar pašu saimnieku rokām, algotu darbinieku nav. «Katra pārdotā oga ir mūsu izaudzēta un lolota, varbūt tāpēc cilvēki tās arī labprāt iegādājas,»Zemgales Ziņām stāstījusi mājas saimniece Gitāna. Tirdzniecībā pirmās ogas nonākušas par 20 eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru