Getliņi ir cietu sadzīves atkritumu poligons, kur nonāk sadzīves atkritumi no Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes. Atkritumi nonāk poligonā, un, to organiskajai daļai sadaloties, anaerobā vidē, kur nav skābekļa, veidojas tā saucamā atkritumu gāze, kuras sastāvā apmēram puse ir metāns. Tā ir visiem labi pazīstama dabas gāze, tikai Getliņu gadījumā tās koncentrācija ir aptuveni 50%. Piemēram, tā metāna gāze, kas nonāk pa cauruļvadiem dzīvokļos, ir teju simts procentīga. Metāna gāzi savāc no atkritumiem, un tālāk no tās ražo elektrību un siltumu, Db.lv skaidroja Aigars Pēkšēns, SIA Getliņi Eko tehniskais direktors.

Sadaloties atkritumi dod gāzi daudzu gadu garumā – vismaz desmit piecpadsmit gadus. Laika gaitā gāze tiek pamazām savākta un izmantota, savukārt pats atkritumu sadalīšanās process ir diezgan garš. Vienas stundas laikā savāc apmēram divus tūkstošus kubikmetru šīs gāzes.

Gadā Getliņos nonāk apmēram 300 tūkstoš tonnas atkritumu - aptuveni tūkstoš tonnas dienā, kas ir līdzvērtīgi ar vidēji 200 – 300 atkritumu kravām.

Atkritumus uzsāka vest uz Getliņiem pirms aptuveni četrām desmitgadēm. Sākotnēji te bija izgāztuve, bet tagad – cieto sadzīves atkritumu poligons.

Projekts par šīs vietas sakārtošanu tika uzsākts pirms 16 gadiem. Tagad veikta virkne pasākumu, lai izvairītos no vides piesārņojuma, piemēram, tiek izmantoti izolācijas materiāli, kas nodala atkritumus tā, lai tie caur ūdeni nenonāktu vidē.

Getliņos nonāk visa veida atkritumi. Tie netiek šķiroti.

Atkritumu kaudzes augstums ir aptuveni 20 metrus. Atkritumu organiskajai daļai sadaloties, atkritumu kalni mazliet nosēžas.

No atkritumiem iegūstot gāzi turpat atkritumu kalnā. Atkritumi atrodas tā dēvētajās šūnās, kurās ir ievietotas gāzes savākšanas caurules. Pa tām tiek sūknēta gāze, kura izdalās, sadaloties atkritumu organiskajai daļai.
Tad, kad gāze tiek savākta, no katras savākšanas caurules atsevišķi nonāk gāzes regulēšanas stacijā - viena no tām redzama attēlā.
Intensitāti, ar kādu gāze ir jāsūknē, var regulēt katrai caurulei atsevišķi.
Pēc tam gāze tiek izlaista caur attīrīšanas iekārtu, atdalot kaitīgos piemaisījumus, kas traucē motoru darbību – tiek atdalīti sēra savienojumi un silīcija savienojumi, kas traucē motora darbu. Tāpat tiek atdalīts kondensāts.
Tālāk ir gāze nonāk energoblokā.

Energobloks un siltumnīca.
No gāzes iegūtā elektroenerģija tiek pārdota Latvenergo, bet siltums paliek tepat Getliņos, pa caurulēm nonākot tomātu siltumnīcās, kurās temperatūra visu tomātu audzēšanas sezonu ir 21 grādu pēc Celsija skalas.

SIA Getliņi siltumnīcā, kuras ir 3,6 tūkst. kvadrātmetru liela, ir iestādīti 7,5 tūkstoši oranžo tomātu augu. Tomātu stādīšanas laiks ir 1. oktobris un tie tiek siltumnīcā audzēti līdz augustam. Savukārt laika posmā no augusta līdz oktobrim siltumnīca tiek noslēgta un dezinficēta. Tomātu pirmā sezonas raža veikalos nonāk Ziemassvētkos.

Lai to panāktu, siltumnīca aprīkota ar papildu, 17 tūkst. luksu (lx) spēcīgu, apgaismojumu. Ziemas mēnešos apgaismojums darbojas 17 stundas diennaktī. Tādējādi elektrība arī ir Getliņi siltumnīcu lielākā izmaksu pozīcija.
Siltumnīcai ir arī sava meteostacija, kas nosaka visus āra laikapstākļu parametrus un attiecīgi nodrošina vēlamo siltumnīcas mikroklimatu.

«Daudzi brīnās, ka tomāti tiek audzēti dobēs, kas atrodas 70 cm virs zemes. Taču tas nav vis saistīts ar atkritumiem vai sliktu vidi. Tā kā tomāti tiek pacelti augstāk virs zemes, darbiniekiem nav jāliec muguras, tos novācot,» stāsta agronoms Guntars Strauts.

Tomāti tiek audzēti akmens vatē, kas izpūsta no bazalta ieža. Tā ir pilnīgi inerta un nesatur nekādas vielas. Tajā pašā laikā akmens vatē augs var izveidot plašu sakņu sistēmu Tas ir sevišķi svarīgi, jo «augs ēd ar saknēm», atgādina G. Strauts.
Kad akmens vates plāksnes izveidotas, tās tiek piesūcinātas ar barības vielām un tajā tiek stādīti Somijā iegādāti tomātu stādi.
Visi stād8i ir potēti – apakšā zem potes ir tā dēvētais mežonīgais tomāts, kuram ir ražena sakņu sistēma, bet virsū ir uzpotēta šķirne, kas dod tomātus ar divām galotnēm.
Getliņi saņem jau šādus gatavu stādus, kas ir 50 cm gari, ar vienu ziediņu, kurš tikko sāk plaukt vaļā.

Spēcīga sakņu sistēma nozīmē, ka tomāts pats varēs «paņemt» sev nepieciešamās barības vielas un nebūs nepieciešama «ķīmija» jeb pesticīdi, norāda G. Srtauts.
Viņš arī skaidro – barības vielas netiek uzskatītas par «ķīmiju», jo minerālvielas - kalciju, magniju, kāliju – iegūst no dabas.

Kad tomāti iestādīti, siltumnīcā tiek slēgts papildapgaismojums un regulēta temperatūra.
Sezonas laikā Getliņos tomāti izaug līdz desmit metru garumam. Tomāts ir liāna, kura var augt vairākus gadus, taču, jo garāks tas izaudzis, jo grūtāk tomātam nogādāt barības vielas no sakņu sistēmas līdz galotnei. Tādēļ Getliņos tomātus audzē vienu gadu. Vidēji nedēļā tomāts pastiepjas par 25 centimetriem.

Tā kā paši tomāti aug to galotnēs, to apakša, stādam stiepjoties garumā, tiek atlapota, tāpat tiek novākti ķekari, citādi tie sāk pūt.

Vasarā tomāti tiek lieti ik pēc 20 – 25 minūtēm, ziemā – ik pēc 30 minūtēm. Barības vielas tomātos nonāk, izmantojot pilināšanas sistēmu.

Vienā ražas novākšanas dienā iegūst aptuveni vienu tonnu tomātu. Tomāti tiek vākti divas reizes nedēļā.

Getliņos audzētie oranžie lielaugļu tomāti ir mīksti un tādēļ rūti transportējami. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Getliņi nedomā par eksporta tirgiem. Pašlaik Getliņos tiek izmantota viena pieskāriena tehnoloģija – cilvēks tomātu rokām skar tikai vienu reizi – to noplūcot no stāda. Pēc tam tas uzreiz tiek likts kastē un vests uz veikalu.

Tomāta garša veidojas brīdī, kad tas iegūst krāsu. Ja tomātu novāc zaļu, bet krāsu ļauj tam iegūt, piemēram, jau kravas furgonā, tomātam vairs nebūs raksturīgās garšas, zināja stāstīt agronoms.

Pēc novākšanas tomāti veikalā notiek otrā dienā.

Siltumnīcā uz 3,6 tūkst. kvadrātmetriem strādā četri darbinieki. Kopā Getliņos strādā 90 darbinieki.

Jautāts par to, kādēļ veikalu plauktos Getliņu tomāti ir vieni no dārgākajiem, agronoms norāda – lielākās izmaksas veido elektrība. «Latvijā ziemas apstākļos bez papildu apgaismojuma nevar. Normāli stādīt tomātus ir 15. februārī – kad pieaugot tomātam, pieaug arī apgaismojums. Taču, vēloties piegādāt pircējiem tomātus jau decembra beigās, tos jāsāk stādīt oktobra sākumā,» stāstīja G. Strauts. tāpat tomātus sadārdzina to šķirne. «Šo tomātu var izaudzēt 2,5 galotnes uz kvadrātmetru. Savukārt, piemēram, sarkanos tomātus audzē līdz četrām galotnēm uz kvadrātmetru. Tādējādi, ieguldot tos pašus līdzekļus, lielaugļu dzelteno tomātu ražība ir divreiz zemāka nekā sarkanajiem tomātiem, savukārt izmaksas – vienādas ar citām siltumnīcām,» skaidroja agronoms G. Strauts.
«Jaunākas selekcionētās šķirnes virzās uz to, lai būtu milzīga ražība, lai tiem būtu ilgmūžības gēns, bet garšas īpašības vairs neselekcionē, jo tas nav būtiski. Šī ir salīdzinoši veca šķirne, kurā domāja, kā tomātam nodrošināt arī garšu,» stāsta eksperts. Viņš arī norāda – pasaulē daudz šo šķirni daudz neaudzē – hektāra platībā lielaugļu oranžie tomāti atrodami Ukrainā, Eiropā mazākos apjomos tos audzē tikai vietējam tirgum, piemēram, nedaudz savam tirgum šādus tomātus audzē Somijā. Taču šī šķirne izvēlēta, jo šie tomāti atzīti par visgaršīgākajiem degustācijās.

Tomātus apputeksnē kamenes. Tās dzīvo kartona kastēs, kas līdzinās bišu stropam. To dzīves cikls ir desmit nedēļu, un katru otro nedēļu siltumnīcā klāt nāk jaunas mājiņas, bet vecās tiek ņemtas nost.
Savukārt ar kaitēkļiem, piemēram, baltajiem kāpuriem, Getliņos cīnās nevis ar pesticīdiem, bet at speciālu kukainīšu palīdzību.

Kameņu kartona «strops».

Līdz Jāņiem siltumnīcās tiek audzētas arī iekārtās puķes. Vienu gadu rudens pusē tika mēģināts audzēt zemenes, tomēr Getliņos secināts, ka zemenēm šajā siltumnīcā, kur tiek uzturēts 21 C grāda temperatūra, ir pārāk karsti. Zemenēm būtu vajadzīgi aptuveni 18 grādi pēc Celsija. Ziedu audzēšana gan turpinās jau trešo gadu.