Nodokļi

Kalvītis: nodokļu celšanai būs kaitīgas blaknes

Māris Ķirsons, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Palielinot nodokļus, jārēķinās, ka pieaugs arī vēlme tos apiet – jo augstāka likme, jo lielāka vēlme tos nemaksāt. Tā kā ikviena nodokļu optimizācija (noslēpšana) maksā naudu, tad politiķiem būtu jāatrod sava veida vidusceļš, kad nodokļu maksātājam izdevīgāk (lētāk) ir tos maksāt, nevis censties atrast risinājumu, kā no nomaksas izvairīties. Diemžēl nezinu nevienu represiju metodi, kas Latvijā pie augsta nodokļu sloga varētu piespiest maksāt vēl augstākus nodokļus, vienīgi tad, ja ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju iesēdinātu cietumā, kas ir nereāli. Tas nozīmē, ka šajā jautājumā starp sabiedrību un valsti jāmeklē balanss – kompromiss. Labākais risinājums ir nodokļu likmju samazināšana, ko sekmīgi pierādīja arī UIN likmes pazemināšana no 25% līdz 15%, jo jau pirmajā šīs samazinātās likmes darbības gadā valsts iekasēja vairāk nekā pie augstākās 25% likmes.

Kā vērtējat šobrīd Saeimā iesniegto priekšlikumu par PVN likmes samazināšanu pārtikas produktiem?

Atbalstu, jo tas atslogotu mazturīgo un pensionāru makus, kas tērē naudu tikai pārtikai un siltumam, vienlaikus mazinātu pelēko ekonomiku tieši pārtikas produktu jomā, uzlabotu pārtikas pārstrādātāju finansiālo situāciju – būtu vajadzīgs mazāks apgrozāmo līdzekļu apjoms, jo daļa no tiem tiek «iesaldēti» PVN. Samazināt PVN likmi līdz 12% (pašreizējā 21% vietā) pārtikai – maizei, dārzeņiem, pienam, gaļai, sabiedriskai ēdināšanai, bet atstājot to nemainīgu alkoholam, alum, šokolādei, valsts budžets tieši PVN ienākumos zaudētu aptuveni 100 milj. eiro. Savukārt sabiedriskā ēdināšana, kas pārsvarā ir mazais un vietējais bizness, iegūtu jaunu impulsu. Proti, pašlaik latviešiem jau nav tendences ieturēties ārpus mājas, jo cenas salīdzinājumā ar Poliju vai Čehiju (kur iedzīvotāju ienākumi ir prāvāki) ir ievērojami augstākas. Savukārt 12% PVN likme šo situāciju varētu mainīt un cilvēki vairāk izmantotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs nozares apgrozījumu, kas dotu papildu naudu valsts budžetā, kam vēl būtu jāpierēķina no pelēkā sektora «iznākušās» pārtikas nodokļu devums.

Vai tad nebūtu jāuzlabo nodokļu iekasēšana?

Par to, ka šajā jomā viss nav īsti kārtībā, liecina arī vizuālais iespaids, ierodoties Latvijā. Vieglie auto un villas Jūrmalā un Rīgā no pirmā skatiena vairāk atgādina kādu Rietumeiropas, nevis Austrumeiropas pilsētu, savukārt Polijas un Čehijas pilsētas apliecina, ka šo valstu vidējie iedzīvotāju ienākums ir nedaudz virs ES vidējā līmeņa. Rīgā redzētais liecina par daudz augstāku ienākumu līmeni.

Vajadzētu arī saprast – lai samaksātu nodokļus eiro, kādam tie vispirms ir jānopelna. Diemžēl Latvijā tiesības ir nodokļu administrācijai, bet nodokļu maksātājiem ir tikai pienākumi. Uzņēmējam ir grūti, daudzos gadījumos neiespējami sevi aizstāvēt strīdos ar nodokļu administrāciju, it īpaši, ja tiesvedības velkas gadiem, kuru laikā vēl ir jāizdzīvo, turklāt «uzrēķinu» no uzņēmēja «paņem» uzreiz, kaut arī tiesas lēmuma nav. Nodokļu maksātājam jābūt līdzvērtīgam nodokļu administrācijai. Savulaik bija ideja par speciāla nodokļu administrēšanas likumprojekta izstrādi, kas noteiktu nodokļu uzrēķinu strīdu izskatīšanas kārtību, ko un kā darīt konflikta situācijās. Tas normalizētu nodokļu iekasētāju un biznesa attiecības, vienlaikus radītu biznesam drošību strīdos ar nodokļu iekasētājiem un tiesisku līdzvērtību. Diemžēl pašlaik par vienkāršāko un labāko risinājumu tiek uzskatīts ar administratīvi represīvām metodēm «izlauzt» durvis, atņemt naudu un tad jau skatīsies, kas un kā būs tālāk, jo cīnīties spēj retais.

Vai kā kompensācija zemākam pārtikas PVN varētu būt akcīzes nodokļa celšana?

Akcīzes nodokļa likmju lielums ir atkarīgs no reģiona. Atšķirība starp kamiņvalstīm var būt +/- 10% robežās, bet ne vairāk, taču vismaz no akcīzes nodokļa likmju pacelšanas alkoholam, cigaretēm, kafijai vai limonādei papild simtus miljonu, kas vajadzīgi budžetā, neiegūsim. Vienīgi varbūt ar šo pieaugumu varam palielināt māmiņu algas. Šo segmentu akcīzes nodokļa disbalanss uzreiz ir jūtams, jo nekavējoties «atveras» robežas un ieplūst kontrabanda. Vēl vairāk – pieaug vēlme šos produktus ražot tepat uz vietas. Latvijā jau tagad nelegāli tiek ražots alkohols, kas tiek tirgot gan bodītēs, gan bufetēs. Diemžēl valsts ar to nespēj cīnīties, kas legālos ražotājus un tirgotājus nostāda nelabvēlīgā situācijā. Savukārt benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes akcīzes nodokļa ienākumi ir novirzāmi infrastruktūrai, nevis patēriņam.

Kā vērtējat ideju par īpaša veselības nodokļa ieviešanu Latvijā?

Reformas ir vajadzīgas arī veselības aprūpē, un tajā atvēlēto naudu var izmantot efektīvāk arī pašlaik. Tomēr būtu jāsāk ar ko citu – ar cilvēku attieksmes maiņu pret medicīnu. Proti, pašlaik vairums sabiedrības uzskata, ka medicīna ir atbildīga par tās veselību, kaut arī jābūt otrādi – mēs paši esam atbildīgi par savu veselību un faktiski, ja paši to apzināti bojājam, tad pašiem par to arī ir jāmaksā vairāk. Būtībā nu jau bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātā reforma vērsta uz to, ka ikvienam nodokļu maksātājam ir zināms, cik daudz viņš maksā par savu veselības aprūpi un cik tērē. Tomēr uzskatu, ka tas jādara nevis no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet gan no sociālā nodokļa, jo ne jau tas viss tiek tērēts pensijām, bezdarbam. Ja no pašreizējā socnodokļa likmes nodalītu 3% un uz pāris gadiem apturētu otrā līmeņa pensiju pieaugumu, tad varētu iegūt būtisku summu, kas būtu individuāla katram cilvēkam. Tas ļautu veikt arī citādāku uzskaiti veselības pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Savukārt pensiju budžets 3% likmi nebūt neizjustu būtiski, bet veselības aprūpe papildus iegūtu ap 100 milj.

Daudzās ES dalībvalstīs ir diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Varbūt arī Latvijā to vajadzētu īstenot?

Par IIN diferencēšanu jau ik pa brīdim tiek runāts, taču to neatbalstu. Galvenais arguments, ka no turīgākiem cilvēkiem varētu paņemt vairāk, lai atrisinātu kādas sabiedrībai svarīgas problēmas, īsti neiztur kritiku. Proti, cilvēks ar lielākiem ienākumiem jau pašlaik samaksā daudz vairāk nodokļos – ar lielāku solidaritāti piedalās šo problēmu risināšanā. Ir cilvēki, kas vieni paši samaksā tikpat, cik 10 mazāku algu saņēmēji. Jautājums: vai šie turīgie cilvēki būs gatavi maksāt lielākus nodokļus? Vai viņi šī iemesla dēļ nepārcelsies uz citām valstīm ar labākiem nosacījumiem? Diemžēl par to, ka šāda migrācija var notikt, liecina Latvijā ieviestais augstais nodoklis luksusa automašīnām. Rezultātā virkne cilvēku «kļuva» par Igaunijas nodokļu maksātājiem — papildināja ziemeļu kaimiņu valsts kasi, bet uz Latvijas ceļiem pieauga auto skaits ar Igaunijas numuriem.

Varbūt budžetu papildinās industrializācijas politikas sekmīga īstenošana?

Jāsāk ar citu jautājumu: kāpēc Latvijā neienāk ražošanas sektora investori? Diemžēl atbilde nav meklējama Latvijā, bet gan Briselē. Virkne nozaru ražotāju, strādājot ES, nevar konkurēt ar lētākajiem konkurentu izstrādājumiem, kurus ražo Ķīnā un citās Dienvidaustrumāzijas valstīs. Tajā pašā laikā Latvija ir «norāvusi» vairākus būtiskus investīciju projektus tieši ražošanā, piemēram, celulozes rūpnīcas projektu. Tagad rūpnīca strādātu un Latvijā būtu pilns meža nozares komplekss – ieskaitot koksnes ķīmisko pārstrādi. Tajās nozarēs, kurās varējām piesaistīt ražošanas investorus, to neizdarījām, bet tajās nozarēs, par kuru investoriem sapņojam, neviens neko nedos. Vērojot ES politiku, jāsecina, ka tā nav vērsta uz ražošanu un industrializāciju jaunajās dalībvalstīs. Prioritāte nav ražošana, bet gan patēriņš. Vācija ir viena no lielākajām pasaules eksportētājvalstīm, tāpēc tā arī ir galvenā eiro turētāja. Vācija var saražot visu visai ES, un viņiem nevajag, lai šeit Eiropā kāds konkurētu. Tātad varam strādāt – piesaistīt investorus tikai specifiskajās nišās. Par vienu tādu nišu ir kļuvusi kokapstrāde, kas sīvi konkurē ar Skandināvijas uzņēmējiem. Šīs nozares spēks bija padomju laiku pilnībā neizmantotie koksnes ieguves apjomi, lēts darbaspēks un uzņēmīgi cilvēki.

Vēl Latvijai ir tranzīts, taču kādu politisku sankciju gadījumā tas var pazust, un tad Latvijā iestāsies katastrofa, jo tie nav tikai 10% no IKP, bet gan ievērojami vairāk.

Vienīgā nozare, kura ES attīstījusies, kaut arī nemitīgi tiek bremzēta, ir lauksaimniecība. Tas ir redzams kaut pēc tā, ar kādu tehniku strādāja lauksaimniecībā pirms gadiem 30 un pašlaik. Tā ir diena pret nakti.

Pašlaik šķiet, ka Indija un Ķīna spēj saražot teju ap 80% no visām precēm. Par kādu industrializāciju varam runāt? Industrializācija pašlaik nozīmē augstas tehnoloģijas + grandiozas inženierzinātnes + lēts darbaspēks. Kas no tā ir Latvijai un ko varam piedāvāt? Jā, vēl jārēķinās, ka maza saujiņa cilvēku var saražot visai pasaulei visu nepieciešamo. Tā ir realitāte, un dzīvot ilūzijās nevajadzētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Lielākais izaicinājums - akcionāru un iedzīvotāju interešu sabalansēšana, jo skaidrs, ka cenas kāps

LETA, 14.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Universālie kareivji un birku karināšana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Latvijas Gāze nav pret uzņēmuma sadalīšanu; iestājas par saprātīgu tās īstenošanas termiņu

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Kalvītis atzina, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz LG sadalīšanu, tika izstrādāti, Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar LG akcionāriem, taču uzņēmumam joprojām ir iebildumi pret atsevišķām normām.

«Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks,» teica Kalvītis.

Viņš uzsvēra, ka neviens pircējs nevarēs sākt sarunas par nodalītā uzņēmuma iegādi, pirms valsts nebūs devusi skaidru atbildi - tā pirks vai nepirks nodalīto LG uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid

LETA, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras patēriņa apjomu dēļ

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kalvītis atbild uz jautājumu: kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā?

Dienas Bizness, 09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties šodienas acīm, es nekad nesapratīšu, kāpēc FKTK un Latvijas Banka pieļāva, ka Latvijā izsniedz kredītus eiro valūtā. Nevienā valstī svešā valūtā privātpersonas nevar ņemt kredītus. Krīzē tas pasargāja investorus un nesa zaudējumus tautai,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā, sacījis ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Aizņēmumu svešā valūtā dēļ mēs nevarējām pielietot klasisko krīzes pārvarēšanas instrumentu - naudas devalvāciju, ko veiksmīgi izmantoja poļi, briti, zviedri. Briti devalvēja mārciņu, un divu gadu laikā tā kļuva tikpat spēcīga, kā bija,» skaidrojis Kalvītis.

«Otra problēma, ka bankas aizņēmās īstermiņa resursus un izmantoja tos nekustamo īpašumu ilgtermiņa kreditēšanā. Un tā rīkojās ne tikai Parex, faktiski visas Latvijas bankas. Es tolaik biju valdības vadītājs, kāds pārmet arī man, bet tā nebija valdības atbildības sfēra. Mūsu fokuss bija uz valsts budžetu. Manas valdības laikā tas bija kārtībā - divus gadus bija atlikums, pēdējā gadā pat 117 miljoni plusā, kas nekad citkārt nav bijis. Un sociālajā budžetā vispār bija uzkrāts miljardu latu liels atlikums. Pa šiem gadiem viss notērēts. Bet tas arī objektīvi, jo nav cilvēku, kas strādā, nav, kas maksā nodokli,» Dienai paudis ekspremjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieceltais AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis vēl neesot parakstījis darba līgumu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atklāja Kalvītis.

Viņš norādīja, ka vēl nav parakstījis darba līgumu ar Latvijas Gāzi, jo akcionāri to vēl saskaņo. Pēc Kalvīša teiktā, līgums varētu tikt parakstīts tuvākajās dienās.

Tāpat Kalvītis atzina, ka viņš nezina, kādu atalgojumu saņems kā Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs. «Alga nav primārais jautājums,» piebilda ekspremjers.

16.augustā darbu sāka AS Latvijas Gāze jaunā valde. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Kalvītis. Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs. Valdes pārstāvju pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nav izstrādājusi nekādu ekonomisko pamatojumu gāzes monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze (LG) reformai, tā vietā ir tikai politiska, revolucionāra pārliecība, ka LG ir jāsadala, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumā pauda LG vadītājs Aigars Kalvītis.

Viņš personīgi, raugoties šodienas acīm, nesteigtos sadalīt LG, jo mazā valstī regulēts monopols var būt efektīvāks.

Kalvītis pieļāva, ka pēc reformas varētu augt gāzes tarifi, jo lielu to īpatsvaru veido administratīvās izmaksas, kamēr pašas gāzes cena ir tikai 40% no izmaksām. Gāzes cena gan patlaban tirgū samazinās, atzīmēja uzņēmuma vadītājs.

LG vadītājs atzina, ka ir sarežģīti atbildēt uz jautājumu, vai noteiktajā termiņā izdosies sadalīt LG, jo nevienam nav tādas pieredzes. Energokompānijas Latvenergo sadalīšana bija atšķirīga situācija, jo Latvenergo bija pilnībā valstij piederošs uzņēmums, kamēr LG ir privāts uzņēmums, skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kanceleja šodien saņēmusi otreizējās caurlūkošanas lūgumu grozījumiem no viena no AS Latvijas Gāze (LG) mazākuma akcionāra, DB informēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.

Viņš sacīja, ka iesniegums tiks vērtēts. Prezidenta kanceleja neatklāj iesnieguma autorus.

Jau ziņots, ka LG plānoja lūgt Vējonim 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Par AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ulmanis

LETA, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze piesauc politiskās spēlītes

Elīna Pankovska, 19.01.2016

Akciju sabiedrības Latvijas Gāze valdes locekle Zane Kotāne un AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dabasgāzes tirgus atvēršana nevar notikt ātrāk kā ieplānots un noteikts likumā

Tā uzskata Latvijas Gāze (LG) un tās valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš uzsver, ka šobrīd Latvijā nav regulējuma, lai varētu dabasgāzes tirgu atvērt patērētājiem. Savukārt piekļuves nodrošināšana a/s Latvenergo pie LG infrastruktūras faktiski nozīmētu tirgus atvēršanu, uzsver LG. Uzņēmums darbojas saskaņā ar 1997. gadā noslēgtajiem privatizācijas līgumiem starp valsti un stratēģiskajiem investoriem. Tie paredz, ka LG ir ekskluzīvas gāzapgādes tiesības Latvijā līdz 2017. gada 3. aprīlim, kad arī līdz šim bija plānots atvērt tirgu.

«Pēc mūsu informācijas, šodien tiks mēģināts atvērt gāzes tirgu ātrāk, nekā tas vēsturiski bijis apsolīts un kam ir pakārtota visa Latvijas likumdošana. LG ir saņēmusi trīs licences gan uz gāzes pārvaldi, gan glabāšanu, gan sadali, un šo licenču termiņš izbeidzas 2017. gada 10. februārī. Uz privatizācijas līguma pamata tirgus atvēršana Enerģētikas likumā tika plānota 2017. gada 3. aprīlī. Acīmredzot Ekonomikas ministrijai un valdībai ir vēlme radīt zināmu politisku haosu enerģētikas tirgū. Jāsaka, ka enerģētika nav tā sfēra, kur var jokoties un spēlēties, īpaši laika apstākļos, kad ārā ir mīnus 20 grādi,» norāda A. Kalvītis. Jāmin, ka grozījumus Enerģētikas likumprojektā šodien skatīs Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījumā Saeimā. Kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, būs jāskata arī virkne iesniegto priekšlikumu. A. Kalvītis skaidro, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ir notikušas vairākas slēgtas koalīcijas padomes sēdes, kurās deputāti un partijas tiek mudinātas uz to, ka gāzes tirgus atverams nekavējoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kalvītis: Latvijas Hokeja federāciju saņēmu īpatnējā stāvoklī, tur viss organizēts ar vecām metodēm

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība organizāciju pārņēmusi «diezgan īpatnējā stāvoklī», otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās LHF prezidents Aigars Kalvītis.

LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Kalvītis.

«Ļoti aktīvi strādājam, katru nedēļu ir sēdes. Nācās pārveidot LHF darbu, jo saņēmām to diezgan īpatnējā stāvoklī. Bija daži darbinieki, kuri nodarbojās ar pilnīgi visiem jautājumiem,» Kalvītis deputātiem stāstīja, ka organizācijā nebija treneru un mārketinga komisijas, sporta direktora un vēl daudzu citu nepieciešamu cilvēku. «Viss tas tika organizēts ar vecām metodēm. Tādām pat kā pirms 25 gadiem. Tagad esam pieņēmuši cilvēkus, par kuru kompetenci nešaubos. Komplektējam sastāvu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) lūgs Valsts prezidentam neizsludināt vakar, 11.februārī, Saeimā pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis informēja, ka uzņēmums vērsīsies pie prezidenta, bet par konkrētu rīcību tiks runāts nākamnedēļ plānotajā LG valdes sēdē.

Saeima šonedēļ, 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanas un LG sadalīšanas nosacījumus.

Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam Latvijas Gāze līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieceltais gāzes monopoluzņēmuma Latvijas Gāze (LG) vadītājs, ekspremjers Aigars Kalvītis neredz pamatu dabasgāzes cenu kritumam.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka pēc gāzes tirgus liberalizācijas 2017.gadā, visticamāk, vismaz pirmajā gadā nekas būtiski nemainīsies. Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs - Gazprom un citas alternatīvas infrastruktūras dēļ nav, un kurināmais tiek iepirkts par tirgus cenām.

Strādājot brīvā tirgus un konkurences apstākļos, iespējams, ilgtermiņā dabasgāzes cenas mainīsies patērētājiem pozitīvā virzienā, pieļāva jaunais LG vadītājs.

Jau rakstīts, ka 14.augustā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecēla Kalvīti, kas darbu sāka 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem, Kalvītis patlaban ir uzņēmuma Latvijas Balzams padomes priekšsēdētājs, holdinga kompānijas Amber Beverage Group, kurā ietilpst Latvijas Balzams, padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs. Tāpat Kalvītis ir SIA Aploki un SIA Agro centrs līdzīpašnieks, kā arī darbojas divos mednieku klubos.

Komentāri

Pievienot komentāru