Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 10.07.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Ja pirms gadiem desmit normāla prakse, meklējot biroju, bija izvēlēties kādu no centra dzīvojamiem namiem, kurā biroji tika ierīkoti dzīvokļos, istabas pārveidojot par atsevišķiem kabinetiem, tad šobrīd vērojama izteikta segmentācija dzīvojamo un biroju ēku attīstībā. Princips Viss vienā vairs neder. Centra biroji nespēj piedāvāt atbilstošas telpas un apkārtējo infrastruktūru lielu uzņēmumu vajadzībām, kam nereti nepieciešams pielāgots plānojums, nerunājot par vajadzību diendienā noparkot vismaz 50 – 70 auto viena biroja darbinieku vajadzībām.

VEF teritorija ir izcili piemērota industriāla rajona izaugsmei, gan raugoties no esošās apkārtnes vēsturiskās un šī brīža attīstības, gan infrastruktūras viedokļa un savienojamības ar pilsētas centru. Otrs, daudz jaunāks industriāla rajona attīstības piemērs ir Skanstes apkaime, kuras attīstības ātrumu gan krietni ietekmējuši pēdējo gadu notikumi Latvijas finanšu sektorā.

Uzņēmumiem, kas ir biroju telpu meklējumos, šodien ir svarīgi, lai ēka būtu pilnīgi jauna vai pilnībā rekonstruēta. Turklāt nepietiek tikai ar vizuālu efektu – pilnīgi ikdienišķa prasība ir atbilstība BREEAM un LEAD sertifikācijai, kas apliecina projekta atbilstību augstākajiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un cilvēkiem draudzīgus risinājumus. Ne mazāk svarīgas ir iespējas telpu un platību pielāgot katra individuālā nomnieka vajadzībām, nodrošinot arī atbilstošu apgaismojumu, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu. Tāpēc visbiežāk vēlamais starta piedāvājums no attīstītāju puses ir tā dēvētais open space jeb atvērta, brīvi transformējama platība, ko katrs var pielāgot savām vajadzībām. Šo tendenci īpaši veicinājusi lielu, starptautisku uzņēmumu filiāļu izplešanās Baltijā, kas bieži nosaka arī to, kādam jābūt birojam, sākot no plānojuma līdz pat tonālajiem risinājumiem un mēbeļu izvēlei.

Tāpat līdz ar tūkstošgades jeb millenials paaudzes dominanci darba tirgū īpaši svarīgi kļūst arī risinājumi, kas vides ilgtspējas elementus apvieno ar tehnoloģiju inovācijām. Lādēšanas bloki elektroauto, ēkas nomniekiem, brīvi pieejams elektroskūteru parks vai moderni bišu stropi uz biroju ēku jumtiem, pēc tam piedāvājot medu darbiniekiem, ir tikai daži no piemēriem.

Līdz ar jaunu biroju platību attīstības vilni esam ceļā uz konkurētspējas priekšrocību atgūšanu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Svarīgi šo iespēju izmantot atbildīgi, un redzu, ka to veiksmīgi var īstenot uz ilgtermiņa darbību orientēti attīstītāji, kā arī paši uzņēmēji, saglabājot augstas prasības un kvalitātes standartus attiecībā uz biroju vidi un tās apkārtējās apkaimes nosacījumiem.