Jaunākais izdevums

Ozoliņi ZL ar 60 hektāriem pašlaik ir lielākais bioloģisko cietes kartupeļu audzētājs Baltijā – apstākļos, kad kartupeļu platības gadu no gada mūsu valstī sarūk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ozoliņi ZL pirms astoņiem gadiem bija pirmais sadarbības partneris SIA Aloja Starkelsen, rūpnīcai sākot bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanu, bet tagad kļuvis par tās lielāko piegādātāju. Šopavasar saimniecībā Lēdurgas pusē iestādīti 60 ha kartupeļu – tikpat, cik pērn. Saimnieks Zigmārs Logins vērtē, ka stādītu arī vairāk, bet jārēķinās ar bioloģiskajā lauksaimniecībā obligāto augu seku, kas ierobežo straujas attīstības plānus, un pie šāda apjoma vēl ap 200 ha jāpatur rezervē augu maiņai. Kartupeļi ir prasīgāka kultūra par graudiem arī tehniskā nodrošinājuma ziņā, tāpēc saimniecība šogad ar ES fondu atbalstu gatavojas būvēt kartupeļu noliktavu par 445,19 tūkst. eiro.

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 6.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauzes tirgū Bauskā pagājušajā nedēļā bija nopērkami pašmāju kartupeļi. To cena atkarībā no bumbuļu lieluma svārstījās no 0,80 līdz 1,20 eiro par kilogramu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Piektdien, 16. jūnijā, pirmo dienu jaunos kartupeļus uz tirgu bija atvedis codietis Stefans Timahovičs. Viņš, tāpat kā vēl trijās vietās Bauzes tirgū, piedāvāja pircējiem iegādāties šķirni 'Solists'. Lai arī tā esot agrīnā šķirne, ražas paātrināšanai kartupeļu vagām pāri likts agrotīkls. Latviešu «otro maizi» codietis audzē nelielā platībā Ceraukstes pagastā.

S. Timahovičs atzīst, ka cilvēki pagaidām pērk maz. Visbiežāk no klientu puses jāklausoties stāsti par mānīšanos, jo iedzīvotāji netic, ka tie tiešām ir vietējie kartupeļi.

Iecavas zemnieks Aigars Cirītis kartupeļus šogad iestādījis aprīļa vidū, bet pie jaunās ražas vēl nav ticis. Pirmdien, 19. jūnijā, viņš pārliecinājies, ka izaudzētais vēl nav tirgus prece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novākti vien 5-7% kartupeļu; ražas novākšanas darbus kavē ūdens uz laukiem

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir novākti aptuveni 5-7% kartupeļu, un ražas novākšanas darbi varētu turpināties arī oktobrī, jo tos kavē lietus ūdens uz laukiem, aģentūrai LETA teica Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Ļoti daudz darba ir atlicis, jo būtībā nevar parakt, ir pārāk slapjš. Nav tā, ka nenotiek rakšana, bet tā nav sākusies masveidā. Pie gana liela mitruma atkal ir uzlijis lietus, un kombaini neiet, teica Kraukle. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējām aplēsēm Latvijā ir novākti tikai 5-7% no kopējās kartupeļu ražas, neskaitot vasarā tūlītējam patēriņam novāktos kartupeļus. Daudzviet ražas novākšanas darbus kavē uz lauka sakrājies lietus ūdens, bet vēlākām šķirnēm vēl ir jānobriest.

Kraukle pastāstīja, ka vietām, kur ir smilšaināki tīrumi, ievākts nedaudz vairāk kartupeļu, bet mitrākās vietās - mazāk, jo darbi kavējas. Ar ražas novākšanu raitāk sokas Zemgalē, tāpat kartupeļu raža aktīvāk tiek vākta Vidzemē, kur ir koncentrējusies kartupeļu pārstrāde. Savukārt Latgalē masveida ražas novākšana vēl nav sākusies. Kopumā kartupeļu novākšanas procesam visā Latvijā vajadzētu būt aktīvākam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu ražas masveida novākšana šogad Latvijā varētu novēloties par vairāk nekā nedēļu, taču raža varētu būt apmēram pērnā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu Audzētāju un pārstrādātāju savienībā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle sacīja, ka precīzāk gaidāmo ražas apmēru ir pāragri prognozēt. Taču daudzviet kartupeļu bumbuļu skaits ir ļoti labs, tāpēc nav bažu, ka kartupeļu raža varētu būt sliktāka nekā pērn.

Viņa norādīja, ka pagaidām kartupeļu attīstība nav apdraudēta, un laika apstākļi ir optimāli. Salīdzinoši vēsā vasara kartupeļus nav negatīvi ietekmējusi, jo kartupelis ir vēsā klimata augs un tam būtisks ir pietiekams mitrums. Pagaidām tas ir normas robežās. Patlaban nav bažu arī par kartupeļu attīstību turpmākajās nedēļās.

Vienlaikus Kraukle atzina, ka ražas novākšana šogad novēlosies. «Masveida ražas novākšana parasti ir septembra sākumā, bet šogad tā varētu būt prognozējama septembra vidū, kas būs laiks, kad kartupeļu audzētājiem vajadzēs mobilizēt spēkus, lai visu optimāli paveiktu,» viņa prognozēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patēriņa cenas gada laikā nav mainījušās

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu), saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 3,0 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, bija cenu kāpumam atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, sakaru grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,5 %. Cenas pieauga cukuram, svaigiem dārzeņiem, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, zivīm un jūras veltēm. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa, svaigi augļi, piens, siers un biezpiens, olas un sviests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmols Ādažu Čipsi sācis krāsaino kartupeļu čipsu ražošanu no Latvijā audzētiem sarkanajiem un zilajiem kartupeļiem, informē uzņēmumā.

Eksotiskā izskata kartupeļi audzēti tepat Latvijā no īpašām sarkano un zilo kartupeļu šķirnēm. Tā kā krāsaino kartupeļu audzēšana ir komplicēts process, jaunais produkts Latvijā un Lietuvā būs pieejams ierobežotā daudzumā.

«Jau no pagājušā gada mūsu čipsu meistari ir strādājuši pie jauna produkta izstrādes, kas atšķirsies no visa iepriekšējā sortimenta. Esam radījuši inovatīvu produktu – modernu sāļo uzkodu, kas gatavota no īstiem, Latvijā audzētiem kartupeļiem sarkanā un zilā krāsā, bez mākslīgām krāsvielām un garšas pastiprinātājiem,» stāsta Lineta Mikša, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējs: Imantas tirgū zem Latvijas karoga poļu kartupeļus un beļģu gaļu netirgo

Monta Glumane, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Jaunais degvielas tirgotājs KOOL Latvija neplāno būt «agresīvs izlecējs»

LETA, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot alternatīvo ieguldījumu fonda finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - SIA KOOL Latvija, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins.

Pirmo KOOL degvielas uzpildes staciju tuvākajā laikā paredzēts atklāt Augšlīgatnē.

«Ideja radās janvāra pirmajās dienās 2016.gadā. Tā vairāk sākumā bija par mazumtirdzniecības veikalu, tā saucamo «convenience store». Ļoti maza izmēra, kur iekšā vienlaikus var atrasties četri cilvēki. Bijām domājuši par jūras konteineru - izgriezt sienas, ielikt stiklus un to eksponēt kā alternatīvu lielākajiem spēlētājiem Latvijā attiecībā uz šāda koncepta maziem veikaliem,» klāstīja Šteins.

Pēc viņa teiktā, secinot, ka dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti, ideja «apauga» līdz degvielas mazumtirdzniecībai. «Sākām skatīties, kur konkrēti mēs varētu nolikt koncepta veikalu, un tad sapratām, ka jaunam spēlētājam ienākt un dabūt mazus zemes gabalus, kādi vajadzīgi šāda rakstura produktam, ir grūti. Tad apaudzējām šo projektu nedaudz lielāku, jo arī zemes gabali, kas tika piedāvāti, bija lielāki. Izdomājām, kāpēc nepielikt klāt sūkni degvielai. (..) Kopumā ideja bija mazumtirdzniecības veikals, un ideja lēnām apauga ar papildu lietām, izejot no realizācijai pieejamajiem zemes gabaliem. Protams, ārpus Rīgas arī cena ir cita un realizēt projektu uz šādiem zemes gabaliem ir vienkāršāk,» skaidroja uzņēmuma valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Palielinās pārtikas cenu atšķirība Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2020

Viļņas un Tallinas veikalos vietējiem produktiem bija pamanāmāka izcelsme.

Avots: Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

TOP 10: Ko ēdam?

Rudīte Spakovska, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.09.2016

Tālāk galerijā: pārtikas produktu patēriņš Latvijā 2015. gadā (kg vai l uz vienu mājsaimniecības locekli):

Kartupeļi 64,49

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļi, maize un piens – pēc apēstajiem apjomiem tie ir pamatprodukti, no kā pārtiek Latvijas iedzīvotāji

Gandrīz 65 kg kartupeļu, 44 l piena un 37 kg maizes – tāda ir pārtikas patēriņa bilance vienam Latvijas iedzīvotājam 2015. gadā.

Tomēr tūlīt pēc šiem ēdienkartes balstiem seko daudz interesantāki atklājumi par mūsu ēdienkarti. Godpilnajā ceturtajā vietā ir vietējie augļi un ogas, tālu neatpaliek arī citzemju augļi un citrusaugļi, kurus kopā esam apēduši ap 45 kg.

Bet, ja paraugāmies uz gaļas patēriņu, redzams, ka vairāk galdā esam cēluši desas un kūpinājumus, tikai tad paši gatavojuši no cūkgaļas, bet liellopu gaļu patērējam arvien mazāk. 2015. gadā katrs esam vidēji apēduši 1,3 kg liellopa gaļas, kas ir krietni mazāk nekā pirms 10 gadiem, kad apēdām gandrīz trīs kg liellopa gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada ieviest jaunajām prasībām atbilstošus kases aparātus tirgotājiem esot faktiski neiespējami; nerodot risinājumu, nozarē var iestāties juceklis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan jau ar nākamā gada sākumu tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkst. eiro, stāsies spēkā jaunas kases aparātu lietošanas prasības un ir jāievieš tām atbilstoši kases aparāti, jautājumu pagaidām vēl ir vairāk nekā atbilžu. Daļa tirgotāju norāda, ka jauno prasību ieviešanas noteikumi nav vienlīdzīgi visiem uzņēmumiem, kā arī radīs papildu izdevumus tieši mazajiem tirgotājiem. Kases aparātu jauno prasību jautājums tiek salīdzināts pat ar karstu kartupeli, kas tiek viļāts no vienas puses uz otru. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pārliecināts, ka jaunās tehniskās prasības varētu samazināt krāpnieciskos gadījumus un veicināt nodokļu ieņēmumus, un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kas ir salīdzinoši augsts. Savukārt, pēc nozares pārstāvju domām, noteikumu ieviešanas termiņš ir jāatliek uz vēlāku laiku. Kopumā valstī reģistrēti aptuveni 51 tūkst. kases aparātu un aptuveni 10 tūkst. kases sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru