Jaunākais izdevums

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Akciju noslēgumu rezultātā cenas mēneša laikā pieauga sieram un biezpienam (+0,7%) un sviestam (+2,4%). Cenas palielinājās kafijai (+0,8%), gaļas izstrādājumiem (+1,7%), žāvētām, kūpinātām vai sālītām zivīm (+7,3%).

Savukārt būtiskākais cenu kritums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā bija cūkgaļai (-1,7%) un mājputnu gaļai (-1,2%). Akciju ietekmē lētāka bija arī augu eļļa (-4%), augļu un dārzeņu sulas (-3,1%), kā arī kartupeļi (-3,3%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,1%. Būtiskākais cenu pieaugums šajā grupā mēneša laikā bija siltumenerģijai. Dārgāka bija arī elektroenerģija, ūdensapgāde un kanalizācijas pakalpojumi. Savukārt lētāka kļuva mājokļa īres maksa.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,5%. Noslēdzoties akcijām, sadārdzinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Dārgākas bija arī mājokļa mēbeles un trauki.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā kāpa par 0,9%. Tostarp sadārdzinājās ārstu speciālistu pakalpojumi, farmaceitiskie produkti un zobārstniecības pakalpojumi.

Sakaru grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,4%. Dārgāki kļuva mobilā tālruņa pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 0,8%. Mēneša laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem un ziediem. Savukārt lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā palielinājās par 3,2%. Akciju noslēgumu ietekmē dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.

Pārējās patēriņa grupās nozīm6īgākais kāpums mēneša laikā bija dīzeļdegvielai (+1,2%), restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, alum, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, ātrās ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās benzīnam (-0,9%), apaviem, viesnīcu pakalpojumiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Vienlaikus lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2021.gada novembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,5 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (2,5 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (0,7 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+39,3%), konditorejas izstrādājumiem (+28,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+53,6%), makaronu izstrādājumiem (+31,9%), rīsiem (+35,2%), brokastu pārslām (+20,9%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+37,2%), piena produkti (+37,6%), piens (+43,2%), sviests (+37,2%), olas (+20,2%), jogurts (+19,2%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+23,9%), mājputnu gaļai (+40,6%), cūkgaļai (+22%), gaļas izstrādājumiem (+23,6%) un liellopu gaļai (+36,5%).

Gada laikā cenas pieauga arī kafijai (+33%), svaigiem dārzeņiem (+22,7%), svaigiem augļiem (+20%), cukuram (+82,6%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+30,6%), saldējumam (+22,2%), šokolādei (+19,7%), augu eļļai (+34,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+45,1%), augļu un dārzeņu sulām (+17,1%). Sadārdzinājās ievārījums un medus (+23,1%), saldumi (+27,9%), saldētas zivis (+37,4%), atspirdzinošie dzērieni (+20,7%), sāls un garšvielas (+35,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (+20,8%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+20,6%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+28,4%), žāvēti augļi un rieksti (+20,2%), margarīns (+31,9%), čipsi (+35,6%), olīveļļa (+17%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+19,8%), kā arī tēja (+14,8%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,2%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 7,1%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam, bet tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,7%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 44,4%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei un elektroenerģijai. Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Savukārt cenas samazinājās mājokļa īrei.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 12,3%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 9,1%. Gada laikā dārgāki kļuva zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, brilles un kontaktlēcas, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 18,2%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 28,4%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 38,7%, benzīns - par 17,5%, bet auto gāze - par 7,5%. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotām automašīnām, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, jaunām automašīnām, kā arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā kāpa par 8,8%. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, ziediem, kā arī laikrakstiem un žurnāliem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 19,2%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tostarp cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 17,4%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 19% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem - par 19,3%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18%, ko visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un apaviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomika ir pieradināta pie naudas drukāšanas

Db.lv, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (17,5%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 10,3%), Čehijā (10,2%), Rumānijā (8,9%), Horvātijā (8%), Bulgārijā (7,8%), Lietuvā (7,2%) un Austrijā (7%). Igaunijā gada inflācija bija 6,2%.

Zemākā gada inflācija jūlijā bija Beļģijā (1,7%), Luksemburgā (2%) un Spānijā (2,1%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada septīto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.

ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā tā veidoja 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūniju – patēriņa cenas jūlijā ES saglabājušās nemainīgas, bet eirozonā samazinājušās par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atskats uz 2022. gadu finanšu tirgos un nākotnes perspektīva

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieraduši, ka galvenais finanšu tirgu dzinējspēks ilgu laiku ir bijusi ASV centrālā banka, kas kopā ar pārējām centrālajām bankām ir īstenojusi kvantitatīvo mīkstināšanas programmu, samazinot procentu likmes līdz minimumam un pārpludinot finanšu tirgu ar likviditāti.

2021.gada beigās, beidzot atzīstot, ka inflācija nebūs pārejoša, ASV centrālā banka un pārējās centrālās bankas, beidza savu mīkstinošo monetāro politiku un 2022.gada sākumā pārgāja uz ierobežojošo monetāro politiku. Centrālajām bankām palielinot procentu likmes, cenas sāka krist gan kapitāla vērtspapīriem, gan garāka termiņa parāda vērtspapīriem. Ja iepriekš centrālo banku mīkstinošā politika veicināja finanšu tirgus instrumentu cenu kāpumu, tad tagad ierobežojošā monetārā politika veicina šo instrumentu cenas kritumu. Tomēr viena lieta paliek nemainīga - sliktās ziņas ekonomikai ir labas ziņas finanšu tirgiem.

Bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, gan ASV, gan Eiro zonā, kā arī citur pasaulē, bet iedzīvotāju patēriņam saglabājoties spēcīgam, ekonomiskā recesija paliek tikai par nākotnes perspektīvu. Šī iemesla dēļ, tirgus spēlētājiem reālās ekonomikas rādītāji ir tikai signāli centrālās bankas politikas izmaiņām, kas tiek balstīts uz vienu pamatprincipu - jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo ātrāk centrālās bankas atkal pāries pie monetārās stimulācijas, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finanšu instrumentu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

  • inflācijas prognozes eirozonai septembrī koriģētas augšupvērsti 2023. un 2024. gadam, un tikai 2025. gadam lejupvērsti – pēdējā prognožu gadā sasniedzot vidējo līmeni 2.1 %;

  • lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķa līmenī vidējā termiņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome turpināja paaugstināt procentu likmes. Septembra sēdē tika nolemts celt procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4 %;

  • ECB Padome uzskata, ka tās galvenās procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos monetārās politikas mērķa līmenī (2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai šī brīža ekonomiskā situācija būs alternatīvo finansētāju iespēju laiks?

Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā bieži esam atradušies nezināmā priekšā – Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu pieejamība un izmaksas, kā arī straujais inflācijas pieaugums. Tas radījis situāciju, kad izdarīt nākotnes prognozes ir sarežģīti, taču ne neiespējami. Nenoteiktības sajūta iesēdusies ne vien privātpersonu, bet arī juridisko personu prātos, radot sava veida ekonomisko stagnēšanu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies gan importa, gan eksporta apjomi. Rādītāji ir ļoti tuvu pērnā gada rezultātiem, taču jāņem vērā fakts, ka pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ šķiet, ka attīstība ir iestagnējusi, lai neteiktu vairāk. Te gan svarīgi piezīmēt, ka sākusi strādāt daļa sankciju, kas atstāj būtisku ietekmi uz eksportu un importu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā, salīdzinot ar februāri, Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada griezumā – marts pret 2022. gada martu – palielinājušās par 17,3%. Inflācija ar visu EURIBOR likmju pieaugumu nebremzējas tik strauji, kā cerēja Eiropas Centrālas banka, kas, savukārt, liecina par to, ka tirgū joprojām ir nauda, taču tā tiek tērēta patēriņā. Jau pavisam drīz, 4. maijā, Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar jaunāko paziņojumu par EURIBOR likmju izmaiņām. Prognozēju, ka kārtējais likmju kāpums būs 0,25%-0,5% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Eiropā krīt, ASV mājokļu tirgū – panīkums

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties septembrim, eirozonā turpina kristies inflācijas rādītāji, savukārt ASV mājsaimniecību patēriņš saglabājas pārsteidzoši spēcīgs.

Kādas ir jaunākās prognozes par inflācijas rādītājiem eirozonā, un kā aktuālo ekonomisko situāciju pārcieš ASV mājokļu tirgus?

Inflācija Eiropā turpina kristies

Septembrī eirozonas gada inflācija ir strauji pazeminājusies – no vairāk nekā 5 % vasaras mēnešos līdz 4,3 %. Būtiska nozīme inflācijas tempu bremzēšanā septembrī bija labvēlīgai salīdzinājuma bāzei – tieši pirms gada strauji pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi Eiropā. Septembrī no inflācijas cipariem izkrita arī atsevišķo inflācijas mazināšanas pasākumu ietekme. Pamatinflācija septembrī samazinājās līdz 4,5 % (iepriekš augustā – 5,3 %).

Inflācijas palēnināšanas virzienā turpināja darboties arī pārtikas cenas. Ņemot vērā strauju naftas cenu pieaugumu finanšu tirgos pēdējo trīs mēnešu laikā, “Bloomberg” aptaujātie analītiķi paredz, ka inflācija tuvākajos ceturkšņos saglabāsies nedaudz augstāka nekā sākotnēji prognozēts. Patlaban tiek sagaidīts, ka gada izskaņā inflācija eirozonā būs ap 3,3 %, un nākamgad gada vidējā inflācija varētu pazemināties līdz 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gada pirmais pusgads mazinājis pērno stresu finanšu tirgos

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas ietekme uz likumiskajiem nokavējuma procentiem – vai neatdot parādu šobrīd ir lētāk?

Paula Kreicšteina, zvērināta advokāte, SIA “ZAB Spīgulis & Kukainis”, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropā ievērojami sarukusi reālā darba alga, "līderos" arī Latvija

LETA--EURONEWS, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātā patēriņa krīze Vācijā draud negatīvi ietekmēt Latvijas biznesu

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstā inflācija Latvijā un visā Eiropā ir paaugstinājusi visa veida izmaksas, kas nozīmē arī telpu nomas līgumos noteiktās nomas maksas indeksāciju un pat esošo nomas līgumu pārskatīšanu atbilstoši situācijai.

Telpu un ēku nomas maksu indeksācija gan vienlaikus nozīmē to, ka īrniekiem būs augstākas izmaksas un tās tiks iekļautas viņu sniegto pakalpojumu vai preču pārdošanas cenās. “Tā tas varētu būt,” uz jautājumu, vai tieši inflācijas izraisītā telpu nomas maksas indeksācijas problemātika varētu kalpot par sava veida starta šāvienu iznomātāja un nomnieka attiecību pārskatīšanai - kvalitatīvāka nomas līguma veidā, atbild ZAB WALLESS vadošā partnere Latvijā Kristīne Gaigule-Šāvēja. Jāatgādina, ka dažādu ekonomisku un politisku iemeslu dēļ pašlaik inflācija gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā sasniegusi nebijušus apmērus. Latvijā gada inflācija (2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri) bija 20,8%, paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā inflācija varētu sasniegt 17,4 %, savukārt Eiropas Savienībā gada pārmaiņas ir vien10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru