Eksperti

Kas patiesībā nepieciešams uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā rudeņos tradicionāli izskan visdažādākās idejas, kā pareizāk pārdalīt nodokļu naudu, kam dot vairāk, kam mazāk. Taču ļoti maz tiek meklētas atbildes uz fundamentālo jautājumu – kā palielināt Latvijas valsts ienākumu budžetu, lai naudas pietiktu visām vajadzībām. Vairāku valstu pieredze rāda, ka šis ir pārbaudīts ceļš uz sabiedrības labklājības pieaugumu. Kādēļ gan Latvijai beidzot nesekot šim piemēram?

Atcerēsimies kaut Dienvidkorejas gadījumu, kas, cenšoties pārvarēt Korejas kara sekas, 1960. gados novirzīja uzņēmējiem lielus naudas līdzekļus un radīja labvēlīgus apstākļus visdažādāko biznesu attīstīšanai. Lielā mērā šīs iniciatīvas rezultātā par pasaules līmeņa spēlētājiem šodien kļuvušas tādas Dienvidkorejas kompānijas, kas Samsung, LG, Hyundai, Kia un citas. Tās ienes valsts budžetā iespaidīgus naudas līdzekļus un palīdzējušas padarīt nepilnu 52 miljonu iedzīvotāju valsti par 13. lielāko ekonomiku pasaulē. Viens pats elektronikas gigants Samsung «saražo» ceturto daļu no visa Dienvidkorejas 1,8 triljonu ASV dolāru iekšzemes kopprodukta. Panākumu pamatā bija korejiešu uzņēmumu neatlaidība un labvēlīgie uzņēmējdarbības vides apstākļi, kas rezultējās augstā uzņēmumu konkurētspējā.

Nedrīkst aizmirst arī to, ka gan Dienvidkoreja, gan labklājīgās Eiropas valstis kā Somija un Dānija savulaik ir daudz investējušas jaunās paaudzes izglītībā. Jo īpaši augstākajā. Tas palīdzējis dažās desmitgadēs sagatavot kvalificētus speciālistus, kuri nodrošina inovācijas, zinātnes attīstību un jaunu produktu radīšanu. Tieši tas šobrīd nepieciešams Latvijas uzņēmumiem – jauni, inovatīvi produkti un lielāka konkurētspēja starptautiskajā tirgū. Diez vai to var panākt, uzkraujot biznesiem lielākus nodokļus vai birokrātijas slogu.

Bet kas uzņēmumiem būtu nepieciešams? Tā vietā, lai minētu, prātīgāk ir pajautāt pašiem uzņēmējiem. Un tieši to mēs arī izdarījām, veicot divu simtu dažāda lieluma Latvijas uzņēmumu aptauju. Atbildes balstās biznesā strādājošo personīgajā pieredzē un ir nepārprotamas. Vēlme numur viens ir samazināt darbaspēka nodokļus, jo tie jau ilgstoši nostāda mūsu uzņēmumus neizdevīgā situācijā pat uz abu Baltijas kaimiņu fona. Ja gribam piesaistīt labākus speciālistus, audzēt ražošanas apjomus, pieņemot darbā vairāk strādājošos un maksājot viņiem pievilcīgu algu, darbaspēka izmaksām ir jāsamazinās vismaz uz nodokļu rēķina. Par šī soļa nepieciešamību liecina fakts, ka to par svarīgāko uzdevumu izvirzīja 84,4% aptaujāto uzņēmēju.

Salīdzinājumam, nākamā biežāk nosauktā nepieciešamība – pieejamāki banku kredīti - svarīgi šķiet vien 8,7% respondentu. Šo skatījumu apstiprina atbildes citā jautājumā. Tajā noskaidrots, ka Iedzīvotāju ienākuma nodokli par novecojušu un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū bremzējošu uzskata 41,9% respondentu. Savukārt Darba likumā būtiskas izmaiņas vēlētos redzēt 33% aptaujāto. Vēl 27,1% uzskata, ka uzņēmumiem nāktu par labu korekcijas Pievienotās vērtības likumā, 25,6% gribētu grozījumus grāmatvedības likumā, lai atskaitīšanās valstij būtu vienkāršāka un mazāk laikietilpīga, un 22,7% iesaka mainīt arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.

Savukārt jautājumā par birokrātisko slogu, uzņēmumiem ir svarīgi, lai tiktu vienkāršots veids, kā pārbaudīt partneru datus, lai pret savu gribu nekļūtu par kāda no daudziem darbību ierobežojošiem likumiem pārkāpēju. Tas ir svarīgi 45,1% respondentu.

Liela daļa uzņēmēju atzīst, ka rūpīgi seko līdzi valstī varas gaiteņos notiekošajam un labprāt iesaistītos kvalitatīvu likumu veidošanā, taču viņiem nav faktiski nekādu iespēju piedalīties šajā procesā. 67,6% respondentu regulāri seko līdzi Ministru kabineta un Saeimas oficiālajiem resursiem, lai iegūtu informāciju par apspriežamajiem likumprojektiem un pieņemtajiem lēmumiem, taču iespēja ietekmēt šos lēmumus ir mazāk nekā septītajai daļai no visiem. 5,2% aptaujāto uzņēmumu piedalās ministriju un nozaru lielo asociāciju veidotajās darba grupās, un vēl 8,1% regulāri sniedz priekšlikumus profesionālajām asociācijām.

Citiem vārdiem sakot, vairākuma uzņēmēju balss netiek sadzirdēta, un tas izskaidro, kādēļ uzņēmējdarbības vides uzlabošana nenotiek tādā virzienā, kādā to vēlētos redzēt paši valsts budžetam naudu pelnošie cilvēki. Šī plaisa starp privāto biznesu un valsts pārvaldi uzskatāmi parādās jautājumā par uzticību valsts iestādēm kā viedokļu līderēm. Varas institūcijas tiek vērtētas ārkārtīgi zemu.

Visaugstāk novērtētā no visām - Valsts ieņēmumu dienests (VID) – izpelnījies tikai 26,1% uzņēmēju uzticību. Pārējo reitings ir vēl krietni zemāks. Valsts darba inspekcijā kā vērā ņemamā avotā ieklausās 17,2% un Valsts kontrolē – 16,7% aptaujāto. Tas spilgti parāda, ka valsts pārvaldē strādājošajiem ir par ko padomāt. Vismaz par komunikāciju ar cilvēkiem, kuri pienes lauvas tiesu naudas valsts budžetā, jau nu noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas un procesu automatizācijas ieviešana, lielo elektrības rēķinu radītā trieciena mazināšana, kā arī zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšana – šie trīs izaicinājumi šobrīd visvairāk nodarbina Latvijas uzņēmumu vadītāju prātu, un to risināšanā lieti noderētu valsts sniegta palīdzība.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem.

Biznesa vide ir dažādu izaicinājumu pārpilna, un dažkārt problēmas samilzt tik ļoti, ka uzņēmumi pašu spēkiem ar tām netiek galā. Pagājušajā ziemā lielas problēmas sagādāja elektrības un apkures cenas. Februārī veiktā aptaujā 33,9% respondentu atbildēja, ka viņiem nepieciešamas subsīdijas elektrības un apkures izmaksu segšanai, un vēl 18,9% lūdza nepiemērot soda sankcijas par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem.

Energoresursi uzmanības centrā ir joprojām. Lai arī to cena starptautiskajos tirgos ir kritusies, daudzi komersanti ziemā noslēdza vairākus gadus ilgus līgumus ar fiksētu likmi, un šobrīd krietni pārmaksā par elektrību. Bažas par lielajiem rēķiniem atspoguļojas arī aptaujas datos, jo 37,9% respondentu vēlas no valdības saņemt finansiālu atbalstu elektroenerģijas izmaksu nosegšanai. Vēl 9,9% gribētu līdzfinansējumu zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšanā, lai samazinātu pakalpojumu sniedzēju piestādītos rēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts iestādes par viedokļu līderiem uzskata mazāk nekā trešdaļa uzņēmēju

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāk nekā viena trešdaļa - tik zema ir uzņēmēju uzticība valsts iestādēm un nozares asociācijām, ja tās jāvērtē kā viedokļu līderi.

Turklāt visaugstāk tiek vērtēta uzņēmumus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam uzticas 29,6% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu, bet no valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 26,1%.

Viens no valsts institūciju pamatuzdevumiem ir pilnveidot attiecīgās nozares darbību reglamentējošos noteikumus un likumus, kā arī uzraudzīt to ievērošanu. No tā izriet, ka valsts iestādēm būtu jābūt viedokļu līderēm savā jomā. Taču vismaz biznesa pasaulē tās šobrīd netiek uztvertas kā autoritātes - neviena no redzamākajām valsts institūcijām, ar kurām ikdienā nākas sastrādāties uzņēmumiem, nav izpelnījusies pat trešdaļas privāto uzņēmumu uzticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Personāla vadībā šogad dominēs pieejamā darbaspēka maksimāli efektīva izmantošana

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā.

Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru