Jaunākais izdevums

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts uzņēmuma darbības apjomu palielināšanās, to norādījuši 86% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem. Šogad šādu iemeslu min par 12% vairāk nekā pagājušajā, 2012. gadā, un par 45% vairāk nekā 2011. gadā veiktajā pētījumā. Tāpat nozīmīgs faktors jaunu darbinieku pieņemšanai minama arī darba ņēmēju rotācija, to atzinuši 67% aptaujāto Latvijas darba devēju.

Nākamajā gadā Latvijai tiek prognozēta straujākā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā, kā arī sagaidāms, ka nestabilitāte eirozonā mazināsies un turpināsies Eiropas ekonomiku atveseļošanās, stāsta CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. Ņemot vērā optimistiskās prognozes, daudzi darba devēji jūtas ne tikai pietiekami stabili, bet arī droši un pārliecināti par izaugsmi un uzņēmuma darbības paplašināšanās nepieciešamību. Līdz ar to nākamajā gadā darba devēji aktīvi meklēs jaunus darbiniekus, lai nodrošinātu sava uzņēmuma attīstību un izvirzīto mērķu realizēšanu. Tāpat darba devējiem būs nepieciešams aizvien aktīvāk domāt par darbinieku motivēšanas jautājumiem, paaugstinot viņiem atalgojumu un piedāvājot citus labumus, jo personāla rotācijas riski līdz ar vakanču skaita pieaugumu darba tirgū būs salīdzinoši augsti, komentējot pētījuma rezultātus saka CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot situāciju un salīdzinot to ar datiem, kas ievākti gadu iepriekš, redzams, ka pieaugs tādu uzņēmumu skaits, kas meklēs vairākus desmitus jaunu darbinieku, savukārt samazinājies to uzņēmumu skaits, kas ieplānojuši tikai

dažas jaunas vakances. Jaunākie dati liecina, ka 15% plāno pieņemt darbā 1-2 darbiniekus, 17% plāno pieņemt darbā 3-4 darbiniekus, 15% plāno pieņemt darbā 5-9 darbiniekus, 33% plāno pieņemt darbā vairāk nekā 10 darbiniekus. 20% darba devēju, kuri nākamajā gadā plāno pieņemt jaunus darbiniekus, norādīja, ka šobrīd grūti atbildēt ar konkrētu vai aptuvenu skaitu, bet jauni darbinieki noteikti tiks pieņemti.

Atbilstoši pētījuma datiem visaktīvāk darbiniekus Latvijā meklēs transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģijas (IT), ražošanas, mazumtirdzniecības, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi.

Kopumā kompānija prognozē, ka situācija Latvijas darba tirgū būs viena no pozitīvākajām pēdējo gadu laikā, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, palielinoties atalgojuma līmenim un mazinoties bezdarba līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No 2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar šādu periodu pērn, pieauga par 8,3 % jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu. Un 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1000 eiro.

Septiņās no tām - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,1 %, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8 %; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā - par 11,0 % un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2 %; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Kurās nozarēs strādājošie saņem visaugstāko atalgojumu?

Žanete Hāka, 26.02.2016

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

2014.gads: 493 eiro
2015.gads: 545 eiro
Izmaiņas gada laikā: +10,6%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 818 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vidējā bruto darba samaksa pieauga par 6,8 % jeb 52 eiro, saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2014. gadā.

2015. gadā vidējā neto darba samaksa bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6 %. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos 2015. gada 1. janvārī no 24 % līdz 23 %. 2015. gada sākumā mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5 %), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 7,4%.

2015. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 799 eiro, sabiedriskajā sektorā – 855 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā – 797 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,9 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,2 % un vispārējās valdības sektorā – par 6,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Uzzini, kāds ir vidējais atalgojums nozarē, kurā Tu strādā!

Žanete Hāka, 27.02.2017

Finanšu un apdrošināšanas darbības
Vidējā bruto darba samaksa 2016.gadā: 1819 eiro
Vidējā bruto darba samaksa 2015.gadā: 1745 eiro

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējā alga palielinājās par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015. gadā (6,8 %).

2016. gadā vidējā neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 4,7 %.

Valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2016. gadā reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %.

2016. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 845 eiro, sabiedriskajā sektorā – 886 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 836 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 5,8 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 3,7 % un vispārējās valdības sektorā – par 5,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā (6,2%) un otrajā (6,4%) ceturksnī.

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8,0% jeb 136,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,0 tūkst.

2015. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā darba samaksa šā gada 3. ceturksnī pieaugusi straujāk nekā šā gada pirmajos divos ceturkšņos, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.

Šogad 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksas valstī bija 508 lati un, salīdzinot ar 2012. gada 3. ceturksni, tā pieauga par 5,1%, savukārt gada pieaugums pirmajā un otrajā ceturksnī bija attiecīgi 3,8% un 4,8%.

Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa 3. ceturksnī pieauga par 0,7% - no 504 līdz 508 latiem. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 1%, privātajā – 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – 1,7%.

Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni pieauga nedaudz straujāk nekā privātajā – par 5,3% no 518 līdz 546 latiem. Privātajā sektorā kāpums bija 5%- no 464 līdz 487 latiem, bet vispārējās valdības sektorā – 6,2% - no 470 līdz 499 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas - 1 076 eiro

Lelde Petrāne, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8 %, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8 %), bija 3,9 %.

2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.

Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6 % gadā, sabiedriskajā – par 6,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba samaksai straujākais kāpums kopš ekonomikas atkopšanās

Žanete Hāka, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā vidējās darba samaksas kāpums bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

2014. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 765 eiro, un salīdzinājumā ar 2013. gadu tā pieauga par 6,8% jeb 49 eiro.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās gada pārmaiņas 2014. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā – 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 750 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,4% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 6,1%.

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums - viszemākais

Lelde Petrāne, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3 %, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vidējā neto darba samaksa Latvijā - 622 eiro

Lelde Petrāne, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 847 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 18 eiro jeb 2,2 %, kas ir nedaudz zemāks gada pieauguma temps kā šā gada 2. ceturksnī (3,3 %).

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.

2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4 % jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šī gada 1. ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks – 8,6 %. Salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, 2. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6 % jeb 44 eiro.

Gada laikā gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4 un 8,5 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 984 eiro jeb par 9,2 %.

2018. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 743 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 4,4 %. Gada laikā tā pieauga par 10,0 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 % jeb 2 eiro. Gada laikā sabiedriskajā sektorā vidējā samaksa auga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 8,5 % un 7,7 %. Mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 992 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1036 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 993 eiro jeb par 8,8 %. 2018. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā – 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem).

Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa (tautā tiek saukta «alga uz papīra») Latvijā bija 742 eiro (521,48 lati) un, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, tā pieauga par 7,7%.

2014.gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni pieauga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Vidēji valstī šajā periodā bruto darba samaksas fonds palielinājās par 9,2%, kamēr algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam – tikai par 1,4%.

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 8,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 6,1%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2014.gada 1.ceturksnī bija 770 eiro, bet privātajā – 727 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,5% no 668 līdz 711 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā darba samaksa 2014. gada 2. ceturksnī augusi lēnāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošiem periodiem pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.

2014. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga par 6,4% no 716 līdz 762 eiro. Savukārt šā gada 1. ceturksnī atalgojuma gada pieaugums bija 7,5% (no 689 līdz 740 eiro).

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,2% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 5,3%. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā 2014. gada 2. ceturksnī bija 736 eiro, bet sabiedriskajā – 810 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,7% no 698 līdz 738 eiro.

Vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni pieauga tikai par 0,9% jeb 6,6 tūkst., kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī augusi līdz 785 eiro

Dienas Bizness, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vidējā darba samaksa valstī turpināja augt, taču pieauguma temps ir samazinājies. Ja 2014. gada 1. ceturksnī algas gada laikā palielinājās par 7,4%, tad 2015. gada 1. ceturksni tās pieauga par 6,1% jeb 45 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 773 eiro, sabiedriskajā sektorā – 809 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 757 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 6,9% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,0%.

Visaugstākā mēneša bruto darba samaksa 2015. gada 1. ceturksnī bija Igaunijā (1010 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (700 eiro). Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, algas visstraujāk augušas Latvijā. Igaunijā un Lietuvā gada darba samaksas pieaugums bija attiecīgi 4,5% un 4,3%.

Latvijā algotie darbinieki joprojām saņem relatīvi zemāku atalgojumu pēc darba nodokļu nomaksas, nekā kaimiņvalstīs. Vidējā neto darba samaksa Latvijā veidoja 74% no bruto algas, kamēr Lietuvā – 78%, bet Igaunijā – 81%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,0 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2017. gadā par 2,9 %, bija 4,0 %.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn no 75 līdz 60 eiro samazinājās darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums, bet valstī noteiktās minimālās algas pieaugums bija 2,7 % (no 370 līdz 380 eiro).

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 904 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,3 % gadā, sabiedriskajā sektorā kāpums par 7,4 % un vispārējās valdības sektorā – par 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Darba samaksa gada laikā augusi gandrīz visās nozarēs

Žanete Hāka, 29.08.2016

Vidēji valstī
2015.gada 2.ceturksnis: 811 eiro
2016.gada 2.ceturksnis: 838 eiro
Izmaiņas gada laikā: +3,3%

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 838 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 3,3 % jeb 27 eiro, uzrādot par 2,6 procentpunktiem zemāku gada pieauguma tempu nekā šī gada 1. ceturksnī.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 824 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi – attiecīgi par 3,3 un 3,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 616 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, tā pieauga par 2,9 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,7 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 3,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru