Eksperti

Kiberdrošības riskus nedrīkst nenovērtēt

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Digitālais laikmets nosaka, ka mūsu ikdiena ir cieši saistīta ar dažādām tehnoloģijām un virtuālo telpu. Tās ir iekarojušas uzticību gan privātajā dzīvē, gan arī darba jautājumos un papildus datu uzglabāšanai nodrošina mums vitāli svarīgu sistēmu darbību. Piemēram, personas datu uzglabāšanu un virtuālu naudas apriti. Šāds uzticības kredīts tehnoloģijām nozīmē arī pilnīgi jaunu atbildības jomu – par kiberdrošību. Riski Baltijas valstīs vēl tikai tiek apzināti, kamēr pasaulē tas jau ir nopietns virziens, ar ko saskaras arī apdrošinātāji.

ERGO Grupas uzņēmumu pieredze citās pasaules valstīs liecina, ka kiberuzbrukumu veids, kā arī to nodarītie zaudējumi var būt ļoti dažādi, un biežāk dzirdētie gadījumi ar bankas rīcībā esošo privātpersonu datu piesavināšanos nebūt nav tie bīstamākie. To apstiprina arī starptautiskā privātuma, datu aizsardzības un informācijas drošības institūta Ponemon veiktais pētījums. Tajā secināts, ka vislielākos zaudējumus nodara kiberuzbrukumi enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarē. Ļaunprātīga hakeru uzbrukuma rezultātā apturēta elektroenerģijas spēkstacijas darbība var radīt ne vien bojājumus konkrētajā objektā, bet arī izraisīt daudz plašāka mēroga negadījumu ķēdes reakciju – apturēts citu uzņēmumu darbs, nelaimes gadījumi apgaismojuma dēļ vai drošības sistēmu atslēgšanās un sabojāta produkcija ražotnēs.

Tāpēc izpratne par IT drošības risinājumu nepieciešamību ir izplatījusies arī ārpus finanšu nozares, kur meklējami tās pirmsākumi. Pašlaik raksturīga tendence, ka IT drošības sistēmu risinājumi tiek izskatīti kontekstā ar apdrošināšanas iespējām. Tādējādi rūpējoties ne tikai par preventīvo darbu, bet savlaicīgi rēķinoties arī ar iespējamām sekām, ja drošības sistēmas tomēr tiek pieveiktas. Ņemot vērā informācijas apjomu, kas atrodas virtuālajā vidē, un spēku, kas tai piemīt, starptautiskā mērogā apdrošināšana pret potenciālo kiberzubrukumu radītajiem zaudējumiem arvien biežāk tiek integrēta uzņēmumu IT drošības politikā. Piemēram, Vācijā ik gadu dažādi kiberzubrukumi kompānijām rada zaudējumus vidēji 7,3 miljonu eiro apmērā.

Apdrošinātāji IT drošības stratēģijā tiek iesaistīti galvenokārt, lai izstrādātu katra uzņēmuma specifikai piemērotāko risku segumu un kompensētu ievērojamos izdevumus, ar kuriem uzņēmumiem jāsaskaras pēc kiberuzbrukuma – datu atjaunošana, IT sistēmas restaurēšana un biznesam nodarītie zaudējumi. Pieprasījums pēc kiberrisku apdrošināšanas Eiropā strauji pieaug, un to galvenokārt izvēlas uzņēmumi, kas glabā un uztur personu datus, kā arī veic finanšu darījumus.

Tas ir tikai laika jautājums, kamēr kiberrisku segums tiks iekļauts polisēs kā viens no standarta segumiem. Jau tagad Eiropā apdrošināšanas segums datu bāžu uzlaušanas vai datorvīrusa uzbrukuma gadījumā var tikt iekļauts arī elektronisko iekārtu apdrošināšanā vai uzņēmuma civiltiesiskās atbildības un pat uzņēmējdarbības pārtraukuma polisēs. Jo, piemēram, uzņēmumam ir būtiski segt ne vien tos zaudējumus, ko informācijas uzlaušana nodara klientiem, bet arī peļņas iztrūkumu, kas rodas zaudētās reputācijas dēļ.

Latvijā un Baltijā gan pagaidām nav novērojama tik kompleksa pieeja IT sistēmu drošībai, un galvenokārt fokusā ir aizsardzība pret dažādiem vīrusiem. To var skaidrot ar faktu, ka lokālā komercsegmentā līdz šim nav bijuši nozīmīgi kibernoziegumu gadījumi, kas būtu radījuši būtiskus finansiālos zaudējumus kādam uzņēmumam. Vienlaikus varam novērot, ka līdz ar Latvijas spēcīgāku pieteikumu starptautiskajā telpā mūsu valsts kļūst par potenciāli interesantāku mērķi arī kiberuzbrukumiem. To parādīja pieaugošais kiberuzbrukumu skaits līdz ar Latvijas kā prezidējošās valsts lomu Eiropas Savienības Padomē. Pagaidām gan šie uzbrukumi galvenokārt bija vērsti uz to, lai paralizētu valsts institūciju reprezentācijas vajadzībām izmantotās interneta vietnes, nenodarot būtisku kaitējumu.

Diemžēl pieredze rāda, ka interese par sevis pasargāšanu nereti parādās tikai pēc pirmās rūgtās pieredzes. Tāpēc šis ir piemērots brīdis arī Latvijas uzņēmumiem savlaicīgi paplašināt savu redzējumu par IT sistēmu drošību. Savukārt saistīto nozaru uzņēmumiem, tostarp arī apdrošinātājiem, jāapzinās, ka šādi riski kļūs par ikdienas realitāti jau pavisam drīz, radot jaunus izaicinājumus biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sekmīgs kiberuzbrukums kādai sistēmiski nozīmīgai Latvijas bankai var būtiski ietekmēt valsts finanšu sistēmas stabilitāti

LETA, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst valstiska regulējuma banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai, otrdien kiberdrošības konferencē «Kiberšahs 2018» sacīja Finanšu nozares asociācijas Banku fiziskās drošības apakškomitejas līdzpriekšsēdētājs Mārcis Pelcis.

Viņš norādīja, ka sekmīgs kiberuzbrukums, kādai no Latvijā strādājošai sistēmiski nozīmīgai bankai, radītu ne tikai reputācijas un finanšu zaudējumus pašai bankai, bet arī būtiski ietekmētu valsts finanšu sistēmas stabilitāti kopumā - ja kādai no Latvijas bankām tiktu nodarīts kaitējums lielā apmērā, nav zināms, vai tā spētu atkopties un, ja spētu, kā tas ietekmētu tautsaimniecību kopumā. To apstiprina 2017.gada kiberuzbrukums bankai Bangladešā, kura mērķis bija piesavināties finanšu resursus lielā apmērā, kas daļēji arī izdevās.

Pelcis teica, ka galvenās problēmas šajā kontekstā ir valstiska regulējuma trūkums banku sektora kiberdrošības spēju stiprināšanai. Tāpat trūkst vienkopus pieejamas informācijas par banku sektora kiberdrošības briedumu, tā vēsturisko dinamiku un nepieciešamajiem attīstības virzieniem. Problēma ir arī tā, ka starp banku kiberdrošības ekspertiem un vadītājiem pastāv atšķirīga izpratne par kiberdrošības draudiem un uzņēmumu spējām tos pārvarēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien apstiprināja ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem, vienlaikus paužot dziļas bažas par Ķīnas IT klātbūtni ES, informē EP.

«Kiberdrošības akts» tika apstiprināts ar 586 balsīm pret 44, 36 deputātiem atturoties. Tas paredz izveidot pirmo ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu. Tā kalpotu kā apliecinājums sertificēto produktu, procesu un pakalpojumu kiberdrošībai.

Eiropas Parlaments pieņēma arī rezolūciju ar aicinājumu ES līmenī vērsties pret Ķīnas tehnoloģiju klātbūtnes radītajiem draudiem.

EP deputāti pauž dziļas bažas par aizdomām, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātais 5G aprīkojums ļauj ražotājiem un valsts iestādēm neatļauti piekļūt ES pilsoņu un uzņēmumu datiem un telesakariem.

EP deputāti arī ir nobažījušies, ka trešo valstu aprīkojums var apdraudēt ES drošību, ja attiecīgās valsts likumi liek tās uzņēmumiem sadarboties ar valsts iestādēm ļoti plaši definētas valsts drošības nodrošināšanā arī ārzemēs. Īpaši Ķīnas valsts drošības likumi raisījuši pretreakciju vairākās valstīs, sākot ar drošības risku izvērtējumu un beidzot ar noteiktu tehnoloģiju aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs: Yandex.Taxi sūta datus uz Krievijas interneta adresēm

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Aizsardzības ministrijai pakļautais Nacionālais kiberdrošības centrs, kas trešo mēnesi seko taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» darbībai, atkārtoti ieteicis cilvēkiem neizmantot šīs kompānijas lietotni, piektdien vēsta Lietuvas sabiedriskais radio.

Kiberdrošības eksperti konstatējuši, ka šī lietotne pieprasa pieeju sensitīviem klientu datiem un sūta tos uz Krievijas interneta adresēm.

Kā norādījis Nacionālā kiberdrošības centra vadītājs Rītis Rainis, nav tehnisku iespēju noskaidrot, cik cilvēku Lietuvā šo lietotni izmanto.

Kad «Yandex.Taxi» pirms trim mēnešiem sāka darbību Lietuvā, Nacionālais kiberdrošības centrs ieteica neinstalēt un neizmantot minēto lietotni, norādot, ka tā, iespējams, «rada apstākļus personas datu nelikumīgai vākšanai un uzkrāšanai, bet tas raisa bažas saistībā ar drošību».

Tika norādīts uz kompānijas iespējamo saistību ar Kremlim tuvām personām un uzsvērts, ka ir īpaši svarīgi, lai lietotne netiktu izmantota valsts ierēdņu un amatpersonu un Aizsardzības ministrijas darbinieku ierīcēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Avīze: Lietuvas tirgū pieaug interese par kiberdrošības risinājumiem

LETA/BNS, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamos desmit gadus Ķīnas elektroierīču ražotājs «Huawei» koncentrēsies uz mākslīgā intelekta un tā tehnoloģiju attīstību, trešdien preses konferencē sacīja «Huawei» Baltijas uzņēmumu tirgus attīstītājs Dans Masiļūns.

Viņš atzīmēja, ka «Huawei» nākotnes mērķis ir veidot savienotu un digitāli inteliģentu sabiedrību, tāpēc «Huawei» nākamos desmit gadus koncentrēs uz čipu, procesoru, matemātisko algoritmu izstrādi, kas stiprinās mākslīgā intelekta attīstību.

Pēc Masiļūna teiktā, mākslīgais intelekts ir nākotnes tirgus, kurā «Huawei» vēlas ieguldīt un pilnveidoties, tāpēc investīcijas procesoros, čipos un atvērtā ekosistēmā ir būtiska, lai tiektos pēc šī mērķa.

Viņš piebilda, ka mērķu sasniegšanai nākamajos piecos gados «Huawei» plāno investēt 1,5 miljardus ASV dolāru attīstības programmā ("Huawei Developer Program").

«Huawei Technologies» komunikācijas vadītājs Baltijā Mindaugs Pluķis norādīja, ka šī gada deviņos mēnešos «Huawei» ievērojami investējis informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kas veicinājis būtisku finanšu rezultātu izaugsmi. Vienlaikus «Huawei» līdz šim ir noslēdzis 60 sadarbības par 5G tehnoloģiju nodrošināšanu - patlaban «Huawei» nodrošinājis 400 000 «Massive Mimo» tehnoloģijas 5G tīklam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Čehija brīdina par Huawei un ZTE ražoto iekārtu izmantošanas drošības riskiem

LETA/AFP, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas kiberdrošības aģentūra pirmdien brīdināja par Ķīnas uzņēmumu «Huawei» un ZTE ražoto programmatūru un iekārtu izmantošanu, norādot, ka tas rada riskus valsts drošībai.

«Galvenā problēma ir Ķīnas likumiskā un politiskā vide, kurā darbojas augstāk minētie uzņēmumi,» skaidro Čehijas Nacionālā informācijas un kiberdrošības aģentūra.

«Ķīnas likumdošana, cita starpā, pieprasa Ķīnā strādājošiem privātuzņēmumiem sadarboties ar izlūkošanas dienestiem, tāpēc to pielaide nozīmīgām valsts sistēmām varētu radīt riskus,» vēsta aģentūra.

«Huawei» Čehijas struktūrvienība asi kritizējusi šo paziņojumu un aicinājusi aģentūru uzrādīt faktus, nevis nodarboties ar reputācijas graušanu.

Jau vēstīts, ka ASV, Austrālija un Japāna liegusi «Huawei» iespēju savās valstīs būvēt nākamās paaudzes 5G interneta tīklus, skaidrojot, ka šis uzņēmums ir tuvs Ķīnas valdībai un tā ražojumi var tikt izmantoti nesankcionētai informācijas iegūšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arvien vairāk ierīču tiek pievienotas internetam, tas nozīmē, ka ir arvien vairāk lietu, kam uzbrukt,» komentē Mennijs Barzilajs (Menny Barzilay), Izraēlas kiberdrošības risinājumu kompānijas FortyTwo dibinātājs.

ANO un citas starptautiskās institūcijas izvirza valstīm konkrētus uzdevumus kibernoziegumu mērīšanā, piemēram, informēt par noziegumu samazināšanas aktivitātēm, identificē trūkumus reaģēšanas procesā. Lai arī Eiropas Savienībā ir izstrādāta kibernoziegumu apkarošanas politika, arī šeit ir tā pati nelaime - nav statistikas, jo esošā ir ļoti nepilnīga.

Apdrošināšanas sabiedrību speciālisti uzsver, ka gan Eiropas, gan pasaules līmenī diskusijas par datu drošību kļūst arvien aktuālākas. Eiropas Savienībā kiberrisku apdrošināšana joprojām ir salīdzinoši jauna biznesa niša, ko apliecina arī fakts, ka neviens no pašmāju apdrošinātājiem Latvijā pagaidām šādu pakalpojumu nepiedāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu putekļusūcēji un ģeneratori

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad sākušās runas jau par to, kas būtu iekļaujams nākamajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kas darboties sāks pēc 2020. gada (cita lieta, ka arī pašreizējā NAP mērķi visi ne tuvu nav sasniegti), DB nolēma iedziļināties, kuras tad īsti ir tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kas šobrīd uztur valsti.

Skaidrs, ka pētīt šo jautājumu var, izejot no dažādiem parametriem, un vienu ideālo metodiku, kas patiks visiem, te laikam neatrast, taču šajā reizē kopā ar Lursoft nolēmām fokusēties uz salīdzinoši vienkāršu aspektu: konkrētu nozaru samaksātie nodokļi valsts budžetā (pēc VID datiem un gada pārskatiem) un to dinamika pēdējo divu gadu laikā. Līdz šim ir bijušas divas publikācijas – vienā no tām apskatījām samaksāto kopējo nodokļu apjomu uz vienu konkrētajā nozarē strādājošo, otrā – cik visa nozare kopā ir samaksājusi nodokļus budžetā, neskaitot nekustamā īpašuma nodokli.

Rezultāti bija provocējuši un rezonansi raisoši, taču matemātika ir nežēlīga. Maz te atlika vietas sapņiem par ekonomikas izrāvienu, taču aizdomāties gan bija par ko. Nomaksāto nodokļu skaitļi parāda, ka Latvijas tautsaimniecībā vislielāko nodokļu masu ienes tirdzniecība, bet visvairāk nodokļu valsts maks iegūst tieši no viena degvielas uzpildes stacijas darbinieka. Protams, te var teikt, ka gan degvielas tirgotāji, gan veikali kopumā jau tikai līdzīgi putekļsūcējam savāc naudu no sabiedrības, izpildot starpnieka – nodokļu iekasētāja lomu. Īstā pievienotā vērtība rodas kur citur, piemēram, uzņēmumos, kas strādā uz eksportu, jo īpaši, ja viena darba vieta ražotāja – eksportētāja uzņēmumā rada vairākas darba vietas pakalpojumu nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukums ar ļaunatūru «BadRabbit», kurā cietusi Ukrainas pilsētas Odesas starptautiskā lidosta un Krievijas mediji, bijis vērsts pret teju 200 mērķiem šajās, kā arī citās Eiropas valstīs, trešdien pavēstīja kiberdrošības uzņēmums.

Uzbrukums ar ļaunatūru «BadRabbit» bijis lielākais kopš jūlija uzbrukuma ar ļaunatūru «NotPetya», kas arī sākotnēji tika vērsts pret šīm divām valstīm, bet vēlāk skāra arī citas pasaules valstis.

Izspiedējvīruss inficējis iekārtas caur vairākām uzlauztām Krievijas mediju vietnēm, paziņojumā pieprasot samaksāt izpirkuma maksu, lai lietotāji atkal varētu piekļūt saviem dokumentiem, pavēstīja Krievijas kiberdrošības uzņēmums «Kaspersky Lab».

«Vairums uzbrukumu notika Krievijā. Līdzīgi uzbrukumi, kas gan bija mazākā skaitā, notikuši arī citās valstīs - Ukrainā, Turcijā un Vācijā. Kopumā tie ir teju 200 mērķu.»

Odesas starptautiskā lidosta paziņojusi, ka tās «informācijas sistēma» pārtraukusi darboties otrdienas pēcpusdienā, tomēr lidmašīnas vēlāk varēja lidostā ierasties un to atstāt atbilstoši sarakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās līdz ar WannaCry izspiedējvīrusa globālo plosīšanos upuru datoros un ziņu virsrakstos ir aktualizējies jautājums, kā pretoties šai sērgai, kas tur gūstā sevišķi daudzus no mazā un vidējā biznesa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ievērojamu daļu no atbildes šai sarunā sniedz kiberdrošības kompānijas Kaspersky globālās izpētes komandas eksperts Jornts van der Vīls (Jornt van der Wiel). Rīgā viņš bija ieradies tikties ar kiberizspiešanas apkarošanas platformas No More Ransom partneriem. Kā sarunā norāda eksperts, šī sadarbība ir principiāli nekomerciāla, un tās sekmīgums un kopējais mērķis – sagraut kiberizspiešanas biznesa modeli – ir tieši saistīts ar sadarbības plašumu.

Fragments no intervijas

Kāds ir jūsu ieteikums izspiedējvīrusa upuriem?

No More Ransom mājaslapa darbojas nedaudz mazāk par gadu, un caur mums savus failus bez maksas ir atguvuši apmēram desmit tūkstoši cilvēku. Tā ir liela nauda, kas nav tikusi noziedzniekiem, kas to būtu izmantojuši tālākiem noziegumiem. Šā pastiprinošā iemesla dēļ mēs neiesakām maksāt izpirkuma maksu, jo tā šai sērgai ļauj izplesties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo

Dienas Bizness, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī mūsdienās datu privātuma un drošības jautājumi kļūst aktuālāki un savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, saskaņā ar secinājumiem no PwC veiktās 2018. gada pasaules aptaujas par informācijas drošības stāvokli (Global State of Information Security® Survey 2018) daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo.

Aptaujā ir izmantotas 9 500 biznesa līderu un IT nodaļu vadītāju atbildes no 122 valstīm.

Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) saka, ka viņu uzņēmums ierobežo personas datu vākšanu, glabāšanu un piekļuvi līdz tam minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu to likumīgo mērķi, kuram šie dati ievākti. Tikai 51% aptaujāto ir precīza darbinieku un klientu personas datu vākšanas, nosūtīšanas un glabāšanas vietu uzskaite. Un tikai 53% liek saviem darbiniekiem iziet apmācības par privātuma politiku un praksi.

Attiecībā uz trešajām personām, kuras apstrādā klientu un darbinieku personas datus, mazāk nekā puse aptaujāto (46%) veic atbilstības auditus, lai pārliecinātos par šo trešo personu tehniskajām iespējām personas datus aizsargāt. Un līdzīgs skaits (46%) saka, ka viņu uzņēmums liek šādām trešajām personām ievērot savu privātuma politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Cert.lv: Yandex.Taxi sazinās ar tīkliem Krievijā un apmainās ar iegūtajiem datiem

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra veiktajai izpētei, Cert.lv Latvijas Aizsardzības ministrijas uzdevumā veikusi neatkarīgu Krievijas kapitāla kompānijas Yandex. Taxi lietotnes ekspertīzi.

Izpētes rezultātā gan Cert.lv, gan Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra speciālisti guvuši apstiprinājumu tam, ka Yandex.Taxi lietotne veic saziņu ar tīkliem Krievijas Federācijā un apmainās ar iegūtajiem datiem.

Kopumā vērtējot Yandex.Taxi lietotni, nav konstatēta funkcionalitāte, kas klaji un rupji pārkāptu ierastās normas. Kaut arī tiek apkopota pietiekami sensitīva informācija, piemēram, pilns uzstādīto lietotņu saraksts, lietotāja telefona numurs, Wi-Fi tīklu piekļuves punkti, informācija par apkārtnē esošiem mobilo sakaru torņiem, SMS, u.c.,- līdzīga funkcionalitāte ir simtiem citu plaši izmantotu lietotņu.

Lai arī Yandex.Taxi gadījums nav viennozīmīgi vērtējams kā ļaunprātīgs no tehniskā viedokļa, šī un jebkura cita programmatūra vai IT pakalpojums, kurā varētu būt jūtama Krievijas ietekme, ir jāvērtē ar augstu piesardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo skaru operators Latvijas Mobilais Telefons (LMT), ko vada Juris Binde, kļuvis par partneri SPARTA - Eiropas Savienības kiberdrošības kompetences palielināšanas projektā, kurā sadarbosies 44 partneri no 14 valstīm. LMT projektā nodrošinās 5G eksperimentālo platformu kiberdrošības risinājumam, kas radīts projekta gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansists: Kamēr bankas pelnīs no «burbuļiem» ekonomikā, nav izslēgtas turpmākas krīzes banku sfērā

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru