Jaunākais izdevums

Ķīna pirmdien palaidusi kosmosa kuģi ar diviem astronautiem, vēsta Ķīnas valsts mediji.

Nesējraķete Long March 2F (Čandžen 2F jeb Lielais gājiens 2F) ar kosmosa kuģi Šeņdžou 11 (Dievišķais kuģis 11) tika palaista no Dzjucjuaņas kosmodroma Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļrietumos pirmdien 7.30 pēc vietējā laika (2.30 pēc Latvijas laika).

Šeņdžou 11 savienosies ar Ķīnas eksperimentālo kosmosa staciju Tiaņgun-2 (Debesu pils-2) divas dienas vēlāk. Tiaņgun-2 tika palaista kosmosā pagājušajā mēnesī.

Abi Šeņdžou 11 apkalpes locekļi Dzjins Haipens un Čeņs Duns pavadīs kosmosa stacijā 30 dienas, bet pēc tam atgriezīsies uz Zemes.

Šī ir jau sestā Ķīnas pilotējamā kosmosa misija. Pirmais pilotējamais Ķīnas kosmosa kuģis tika palaists 2003.gadā.

Ķīnas astronautiem ir aizliegts doties uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), jo ASV uzskata, ka tas apdraudētu Savienoto Valstu nacionālo drošību.

Lai gan Ķīnas kosmosa apguves spējas atpaliek no ASV un Krievijas, tās ambiciozie plāni paredz pirmās pastāvīgās Ķīnas kosmosa stacijas izveidošanu 2020.gadā. Šajā stacijā astronauti varētu dzīvot vairākus mēnešus, līdzīgi kā SKS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izveidota Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācija

Monta Glumane, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar kosmosa industriju saistīti uzņēmumi izveidojuši asociāciju, lai veicinātu kosmosa industrijas un eksporta attīstību Latvijā. Tuvākie darbības mērķi saistīti ar kosmosa jomas popularizēšanu un politiskā atbalsta stiprināšanu nozarei.

Pieci ar kosmosa industriju cieši saistīti Latvijas uzņēmumi nodibinājuši Latvijas Kosmosa Industrijas Asociāciju. Tās mērķi ir sekmēt Latvijas Kosmosa industrijas uzņēmumu attīstību, veicināt sadarbības saiknes Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu starpā un veicināt Latvijas sekmīgu iekļaušanu Eiropas Kosmosa Aģentūras (EKA) pilntiesīgo dalībvalstu sastāvā.

Asociācijas dibinātāji ir A/S «RD ALFA Mikroelektronikas Departaments», nodibinājums «VIDES RISINĀJUMU INSTITŪTS», SIA «BALTIC SCIENTIFIC INSTRUMENTS», SIA «EVENTECH», biedrība «LATVIJAS ZINĀTNES CENTRU APVIENĪBA» un SIA «HELIOCENTRIC TECHNOLOGIES LATVIA».

Par LAIK prezidentu ievēlēts Pauls Irbins, kosmosa entuziasts, zinātkāres centru «ZINOO» un misijas «Pirmie Latvijas 100km kosmosā» vadītājs. Savukārt, par valdes priekšsēdētāju apstiprināts A/S «RD ALFA mikroelektronikas departaments» attīstības nodaļas vadītājs Ļevs Lapkis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas raķetei Sojuz ar SKS apkalpi pēc starta no Baikonuras atslēdzas dzinēji

LETA/INTERFAX, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas raķetei «Sojuz», kas ceturtdien ar diviem astronautiem startējusi no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS), atslēgušies otrās pakāpes dzinēji.

Pēc avārijas kapsula ar astronautiem atdalījusies no raķetes un veiksmīgi piezemējusies Kazahstānas stepē 25 kilometru attālumā no Žezkazganas pilsētas.

Ar «Sojuz» uz SKS startēja amerikāņu astronauts Niks Heigs un krievu kosmonauts Aleksejs Ovčiņins. Bija plānots, ka viņi SKS pavadīs 187 dienas.

Avārija notikusi lidojuma 119.sekundē, kad no otrās pakāpes centrālā bloka atdalījās pirmās pakāpes sānu bloki. Iedarbojusies avārijas bāka, pēc kā atslēgušies otrās pakāpes dzinēji, atvienojies kosmosa kuģis ar astronautiem un izlaidis izpletni.

Glābēji izcēluši Heigu un Ovčiņinu no kapsulas, viņu stāvoklis tiek vērtēts kā apmierinošs. Viņi ar helikopteru tiek nogādāti Žezkazganas pilsētā medicīniskajai apskatei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Roskosmos vadītājs: Kosmosa kuģī urbts vairākas reizes, urbi turot ar «nestabilu roku»

LETA--DW, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos» izmeklē, kā radies nelielais caurums kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), un cer tuvākajās nedēļās nākt klajā ar secinājumiem.

Jau vēstīts, ka SKS komanda atklāja caurumu pagājušajā nedēļā un to aiztaisīja. Lai gan radās neliela gaisa noplūde, situācija nebija cilvēku dzīvībai bīstama, skaidroja «Roskosmos».

Krievijas amatpersonas iepriekš šonedēļ pieļāva domu, ka kāds varbūt tīšām izurbis caurumu, lai sabotētu kosmosa kuģi.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins pirmdien sacīja, ka urbts vairākas reizes un urbi, acīmredzot, turējusi nestabila roka.

Rogozins apšaubīja teoriju, ka caurums varētu būt bijis ražošanas brāķis, un sacīja, ka tiek pārbaudīta versija, ka caurums radies uz zemes.

«Bet ir vēl viena versija, kuru mēs neizslēdzam: tīša iejaukšanās kosmosā,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna ceturtdien sekmīgi nosūtījusi kosmosā savu pirmo kravas kuģi Tianzhou-1.

Raķete Long March-7 Y2 ar kravas kuģi plkst.19.41 (plkst.2.41 pēc Latvijas laika) startēja no Hainaņas kosmosa centra Ķīnas dienvidos.

Raķetes palaišanu klātienē vēroja vairāki simti cilvēku.

Tianzhou-1 ir pirmais kravas kosmosa kuģis, ko uzbūvējusi Ķīna. Plānots, ka tas savienosies ar orbitālo kosmosa laboratoriju Tiangong-2, kas tika nogādāta kosmosā pagājušā gada septembrī.

Kravas kuģis ir būtisks solis ceļā uz Ķīnas mērķi līdz 2022.gadam tikt pie savas kosmosa stacijas, ziņo aģentūra Siņhua.

Kuģa garums ir 10,6 metri un tā nestspēja pārsniedz sešas tonnas. Pirms atgriešanās uz Zemes tas veiks arī eksperimentus kosmosā, vēsta Siņhua.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums kopā ar ārvalstu partneriem izstrādājis kosmosa nozarei veltītu portālu

Žanete Hāka, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās komunikācijas uzņēmums no Latvijas «WIT Berry» kopā ar partneruzņēmumiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa nozares jautājumiem veltītu tīmekļa portālu HATCH, kas ir domāts gan profesionāļiem, gan entuziastiem.

Portāla mērķis ir kļūt par galveno kosmosa izpētes un inovāciju informācijas avotu, ļaujot tā lietotājiem vienkārši un ātri iegūt nepieciešamo informāciju.

«Nebija viegli izveidot portālu, kurā apkopota gan ļoti specifiska informācija par kosmosa projektiem, kas ir noderīga kosmosa nozares ekspertiem inovāciju un izpētes darbu veikšanā, gan informācija, kas būtu interesanta un viegli saprotama arī nespeciālistiem, piemēram, studentiem, skolēniem, bērnu vecākiem vai žurnālistiem un citiem,» atzīst Linda Kimeiša, «WIT Berry» dibinātāja.

Kosmoss ir to nozaru vidū, kuras pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, tika pieņemts lēmums par vienota resursa kosmosa nozarei Eiropā izveidi. HATCH ir ‘’Horizon 2020’’ projekts, kura izstrādi finansē EK un kura turpmāka attīstība pavērs jaunas durvis ikvienam kosmosa nozares speciālistam un entuziastam ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Zināms, kurš būs pirmais tūrists SpaceX lidojumā ap Mēnesi

LETA--DPA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi, ka pirmais privātais pasažieris, kas dosies ceļojumā ap Mēnesi, būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava.

Plānots, ka 42 gadus vecais Maedzava dosies šajā ceļojumā 2023.gadā ar raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), ko «SpaceX» pašreiz būvē.

«Tas ir mans mūža sapnis. Es jau no bērnības mīlu Mēnesi,» sacīja japāņu miljardieris.

Taču Maedzava negrib doties ceļojumā ap Mēnesi viens. Viņš plāno uzaicināt līdzi sešus līdz astoņus māksliniekus no visas pasaules, lai iedvesmotu viņus radīt jaunu mākslas projektu.

Interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, kurš vada «SpaceX», sacīja, ka Maezava par šo iespēju samaksājis lielu naudu, kas palīdzēs uzbūvēt BFR raķeti. Taču par kādu summu ir runa, Masks neatklāja.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iesācējuzņēmumam Eventech uzticēts izstrādāt daļu no Luna-27 kosmosa kuģa nolaišanās sistēmas, pastāstīja investors un Komercializācijas reaktora vadītājs Nikolajs Adamovičs.

2012.gadā Komercializācijas reaktorā dzimušais un akcelerētais uzņēmums nule ir noslēdzis vienošanos ar Lielbritānijas kosmosa tehnoloģiju izstrādes kompāniju Neptec, kas sadarbojas ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), AirBus, Lielbritānijas Kosmosa aģentūru u.c.

Luna-27 misijas projektā Eventech nodrošinās daļu no nolaišanās sistēmas izstrādes, proti, lāzerskanēšas jeb LiDAR (light detection and ranging) sensorus. LiDAR sistēmai jānodrošina augstas izšķirtspējas 3D Mēness virsmas attēlus, lai palīdzētu atrast piemērotu un drošu vietu, kur varētu nolaisties kosmosa kuģis. Mērījumu precizitāte ir īpaši svarīga, lai lidaparāts varētu droši nolaisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras planētas aizsardzības misijā

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Amazon dibinātājs Bezoss plāno ik gadu pārdot akcijas miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu kosmosa projektu

LETA, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tirdzniecības giganta Amazon dibinātājs Džefs Bezoss trešdien paziņojis, ka apņēmies ik gadu pārdot kompānijas akcijas miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu raķešu kompāniju Blue Origin, kas plāno no nākamā gada nogādāt pasažierus 11 minūšu ilgos lidojumus kosmosā.

Blue Origin bija cerējusi testa lidojumus ar kompānijas pilotu un inženieru dalību sākt jau 2017.gadā, tomēr tas, iespējams, nenotiks līdz nākamajam gadam, Bezoss atklāja reportieriem ASV Kosmosa simpozijā Kolorādospringsā, Kolorādo štatā.

«Mans biznesa modelis šobrīd (..) Blue Origin ir tāds, ka es katru gadu pārdodu Amazon akcijas miljarda dolāru vērtībā, un izmantoju to, lai investētu Blue Origin,» pavēstīja Bezoss, kuram pieder arī laikraksts The Washington Post.

Tiek plānots, ka ar laiku Blue Origin kļūs par ienesīgu un pati sevi uzturēt spējīgu kompāniju. Ilgtermiņa mērķis ir samazināt kosmosa lidojumu izmaksas tik lielā mērā, lai miljoniem cilvēku varētu dzīvot un strādāt ārpus zemes, piebilda Bezoss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā šodien palaista izmēģinājuma raķete

Lelde Petrāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi par jaunu plānu tūrista nosūtīšanai ceļojumā ap Mēnesi, izmantojot savu raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), kas tiek izstrādāta cilvēku nogādāšanai tālu kosmosā.

««SpaceX» ir pierakstījusi pasaulē pirmo privāto pasažieri lidojumam ap Mēnesi ar mūsu starta raķeti BFR – tas ir svarīgs solis uz to, lai dotu piekļuves iespēju ikvienam cilvēkam, kas sapņo par ceļošanu kosmosā,» kompānija paziņoja tviterī.

«SpaceX» neminēja sīkākas detaļas, bet solīja pirmdien sniegt vairāk informācijas.

Šī nav pirmā reize, kad Kalifornijā bāzētā kompānija, kuru vada interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, ir izteikusies par plāniem sūtīt tūristus ceļojumos ap Mēnesi.

2017.gada februārī «SpaceX» paziņoja, ka tā 2018.gada beigās nosūtīs pasaulē pirmos divus kosmosa tūristus ceļojumā ap Mēnesi ar šīs kompānijas kosmosa kuģi «Crew Dragon», kuru izplatījumā nogādātu raķete «Falcon Heavy».

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Indija sāk savu otro kosmosa misiju Mēness izpētei

LETA--DPA, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indija pirmdien sākusi savu otro kosmosa misiju Mēness izpētei - «Chandrayaan 2».

44 metrus garā raķete ar kosmosa kuģi startēja plks.12.13 pēc Latvijas laika no kosmosa stacijas Indijas dienvidos.

Plānots, ka kosmosa kuģis uz Mēness nosēdīsies 7.septembrī, nolaižoties Mēness dienvidu polā.

Misijas ietvaros tiks pētīta Mēness virsma un meklēts ūdens.

Misiju bija plānots sākts jau pirms nedēļas, taču pēdējā brīdī tā tika atlikta «tehniskas aizķeršanās» dēļ.

Indijas pirmā veiksmīgā misija uz Mēnesi notika 2008. un 2009.gadā, kad tās kosmosa kuģis lidoja Mēness orbītā. Uz kuģa klāja bija arī citu kosmosa aģentūru kravas, tostarp ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) krava. Misijas ietvaros pirmo reizi uz Mēness atklāja ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija pārbauda savus kosmosa kuģus pēc neliela cauruma un gaisa noplūdes atklāšanas kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), otrdien vēsta valsts mediji.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka noplūdi, kas tika ātri novērsta, izraisījis mikrometeorīts, paziņoja Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos».

Taču tagad izvirzīta jauna teorija, ka caurumu kosmosa kuģī varēja nejauši izurbt tā izgatavošanas laikā uz zemes. Ir pazīmes, ka caurums ticis aizlīmēts, taču kosmosā līme sadrupusi un no «Sojuz» sācis izplūst gaiss. «Sojuz» ar SKS saslēdzās pirms diviem mēnešiem.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņojis, ka versija par meteorītu tagad ir izslēgta un ir skaidrs, ka kuģa apšuvums ticis sabojāts no iekšpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība apsver kosmodroma būvniecību, ņemot vērā rūpnieku mudinājumus veikt lielākas investīcijas kosmosa izpētē, paziņoja ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

«Ceļojumi kosmosā interesē daudzus cilvēkus un rada tūkstošiem darbavietu. Mēs esam satelītu tehnoloģijas līderi. Tāpēc es izvērtēšu Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) ierosinājumu par kosmodromu,» ministrs sacīja laikrakstam «Bild».

Vācijas rūpniecības pārstāvji mudinājuši kosmosa inovāciju budžetu vairāk nekā dubultot no pašreizējiem 285 miljoniem eiro gadā, lai tas līdzinātos vairāk nekā 700 miljonu eiro lielajam Francijas budžetam.

Kaut arī Vācijas tautsaimniecība ir ceturtā lielākā pasaulē, kosmosa jomas investīciju ziņā Vācija ieņem astoto vietu, norāda BDI.

«Vācijas kā augsto tehnoloģiju zemes spēks valsts kosmosa investīcijās neatspoguļojas,» pagājušajā nedēļā kosmosa jautājumiem veltītā kongresā Berlīnē sacīja BDI vadītājs Dīters Kempfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo dienas rītā veiksmīgi kosmosā tika nogādāts Ventspils Augstskolas zinātnieku izstrādātais Latvijas 1. satelīts Venta-1. Jau pāris stundu pēc satelīta starta Ventspils Augstskolas radiostacijā izdevās uztvert Venta-1 signālu, kas apstiprina to, ka satelīts savu darbību kosmosā uzsācis veiksmīgi. Ar Venta-1 palīdzību paveikts vēl viens nozīmīgs sasniegums – kosmosā nogādāts arī satelīts, kurš pretendē uz pasaulē mazākā satelīta titulu, informē Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Ar Harvardas universitātes pētnieka Zaka Mančestera (Zac Manchester) iniciatīvu realizētā projekta KickSat rezultātā ir radīts satelīts sērkociņu kastītes lielumā. Tā izmēri ir 3,2x3,2 cm un tā svars ir 5 grami. KickSat kosmosā nokļuva piestiprināts Venta-1 satelītam. Tā enerģijas avots ir tikai saules baterija, un tā mērķis ir pierādīt, ka arī tāda izmēra satelīts var izdzīvot kosmosā un raidīt informāciju uz zemi.

23. jūnija rītā plkst. 6.59 tika dots starts nesējraķetei, ar kuras palīdzību satelīts Venta-1 tika nogādāts kosmosā. Jau pēc 22 minūtēm Venta-1 atdalījās no nesējraķetes un uzsāka patstāvīgu darbību kosmosā. Venta-1 riņķos Zemajā zemes orbītā (LEO) aptuveni 505 km augstumā. Satelīts zemi apriņķos 16 reizes diennaktī, bet ne vienmēr tā signālu varēs uztvert. Signālu no Latvijas labi varēs uztvert 2-3 reizes dienā aptuveni uz 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kosmosa izziņas centra izveide Cēsīs varētu izmaksāt 6 līdz 7 miljonus eiro

LETA, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, aģentūrai LETA pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. Pašlaik valsts tehniskā projekta izstrādei piešķīrusi 35 000 eiro.

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs Ahhaa zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī, piesaistot apmeklētājus ne tikai no Latvijas un tās kaimiņvalstīm, bet arī no turienes, apgalvoja Madelāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalifornijas kompānija The Gateway Foundation paziņojusi par plāniem kosmosā palaist kruīza kuģa veida viesnīcu Von Braun Station, raksta CNN Travel.

Plānots, ka viesnīca pacelsies gaisā līdz 2025.gadam, bet līdz 2027.gadam tā būs pabeigta tiktāl, lai ar to varētu ceļot tūristi.

Saskaņā ar kompānijas teikto, stacija būs veidota no 24 moduļiem un balstīsies uz rotējošu pamatni. Gateway Foundation vecākais dizaina arhitekts Tims Alatorre sacījis, ka rotējošā pamatne veidos mākslīgu gravitāti.

Viesnīcā būšot silti numuri ar paklājiem, moderns dizains un bārs, tāpat tiks piedāvātas dažādas atpūtas iespējas. «Cilvēki vēlēsies doties šajā ekskursijā un pamēģināt to, jo tas ir kas jauns, ko neviens nav darījis iepriekš,» uzskata Alatorre. «Taču Gateway Foundation kopējais mērķis ir radīt kosmosa kultūru, kur cilvēki dodas kosmosā, dzīvo, strādā kosmosā un tur vēlas pavadīt laiku. Un mēs uzskatām, ka pēc tā būs pieprasījums,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Papildināts - Jaunā SpaceX raķete kosmosā aizvedusi Tesla Roadster

LETA/AFP, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai nogādātu kosmosā Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

ASV kompānija «SpaceX» otrdien palaidusi kosmosā savu jaunāko un lielāko raķeti «Falcon Heavy».

«Falcon Heavy» izstrādāta kosmosa kuģu nogādāšanai uz Mēness vai Marsa, kā arī īpaši lielu satelītu nogādāšanai Zemes orbītā. Raķete var nest 64 tonnas kravas.

Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete «Falcon Heavy» tika palaista no Kanaveralas zemes raga Floridā, lai pirmajā izmēģinājuma lidojumā nogādātu kosmosā «SpaceX» dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu «Tesla Roadster».

Automašīna, kurā pie stūres sēž manekens «Starman» kosmonauta tērpā, cerams, ieies orbītā ap Sauli un sešu mēnešu laikā pietuvosies Marsam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kompānija SpaceX pirmdien palaida raķeti ar slepenu ASV valdības kravu, kas pazīstama ar nosaukumu NROL-76, un tā ir pirmā militārā krava miljardiera Īlona Maska kontrolētajā kompānijā.

ASV Valsts izlūkošanas biroja, kas izgatavo un pārvalda ASV spiegošanas satelītus, pasūtītā krava ar raķeti Falcon 9 kosmosā debesīs tika palaista pirmdien pulksten 7.15 (14.15 pēc Latvijas laika).

Sākotnēji palaišana bija plānota svētdien, bet sekundes pirms palaišanas to atlika raķetes sensora defekta dēļ, paziņoja SpaceX. Līdz pirmdienai konkrētais sensors tika nomainīts.

Par kravu ir maz informācijas, jo tā ir slepena.

Līdz šim ASV armija valdības satelītu palaišanai katru gadu ir maksājusi miljardos eiro mērāmas summas kompānijai United Launch Alliance, kas ir aviācijas uzņēmumu Boeing un Lockheed Martin kopuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā

LETA--AFP, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu miljardieris Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā ar sava uzņēmuma "Virgin Galactic" kosmosa kuģi, kļūstot par tā pirmo pasažieri, paziņojis uzņēmums.

"Virgin Galactic" ir vairākkārt pārcēlis pirmā tūristu lidojuma datumu. Uzņēmums paziņojis, ka lidojumu rezervējuši jau 600 cilvēku, kuriem tas katram izmaksājis 250 000 ASV dolāru.

"Virgin Galactic" pirmdien paziņoja, ka rudenī plāno veikt divus pilotējamus izmēģinājuma lidojumus, un, ja tie būs veiksmīgi, Brensons, cerams, varēs doties kosmosā jau nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Pēc negadījuma izmēģinājuma lidojumā 2014.gadā, kad gāja bojā pilots, "Virgin Galactic" programma tūristu nogādāšanai kosmosā saskārusies ar vēl vairākiem nopietniem šķēršļiem.

Brensona lidojums varētu beidzot pavērt ceļu komerciālo kosmosa lidojumu sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru