Transports un loģistika

Ķīnas uzņēmēji iepazīstas ar Latvijas tranzīta un loģistikas nozares piedāvājumu

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Ozoliņš komentē: «Tā kā viens no iniciatīvas mērķiem ir veicināt Eirāzijas sauszemes transporta savienojumu attīstību starp Ķīnu, Centrālāziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju), kas ir arī SM svarīgākā prioritāte sadarbībā ar Ķīnu, Latvija uzskata, ka Ķīnas valdības iniciatīva stimulēs transporta attīstību starp Eiropas un Āzijas kontinentiem un tās ietvaros Latvijai būs iespēja piedāvāt tās tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši sniedzot iespēju veikt efektīvu Ķīnas preču distribūciju Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to Latvija ir gatava iesaistīties Ķīnas iniciatīvas realizēšanā.»

Tikšanās laikā Ķīnas uzņēmēju delegācija atkārtoti saņēma Latvijas apliecinājumu vēlmei kļūt par Trans - Eirāzijas piegāžu ķēžu dalībnieci. SM ir sagatavojusi piedāvājumu Baltkrievijai un Ķīnai kā stratēģiskajiem partneriem Eirāzijas pārvadājumos.

Tāpat SM valsts sekretārs atzinīgi novērtēja Baltkrievijas un Ķīnas jaunā industriālā parka Lielais akmens izveidi pie Minskas. Viņš norādīja, ka Latvija gatava iesaistīties kravu pārvadājumu loģistikas ķēdē no/uz Baltkrievijas, piedāvājot Minskas loģistikas centram izeju uz ostām un preču distribūciju Ziemeļeiropā.

Savukārt Ķīnas korporācijas, kas piedalās industriālā parka Lielais akmens izveidē, China Merchants Group direktors Centrālāzijas un Baltijas valstīs Hu Žengs (Hu Zheng) norādīja, ka Ķīnas uzņēmēji šīs vizītes ietvaros vēlas nodibināt tiešus kontaktus un dialogu ar Latvijas tranzīta un loģistikas uzņēmumiem, t.sk. lielākajā ostām. Viņš piekrita SM valsts sekretāra paustajam, ka, pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija spēlēs svarīgu lomu Ķīnas Jaunā Zīda ceļa One Belt, One Road iniciatīvas ietvaros.

Tāpat H.Žengs uzsvēra, ka Latvija un Ķīna ir stratēģiskie partneri, jo abām valstīm sakrīt prioritātes tranzīta un loģistikas jomā. H.Žengs norādīja, ka korporācija China Merchants Group ir ieinteresēta realizēt One Belt, One Road iniciatīvu, turklāt Ķīnas uzņēmums plāno investēt Baltijas jūras ostās, pirms tam veicot rūpīgu analīzi un ostu atlasi, jo industriālam parkam Lielais akmens ir būtiski atrast izeju uz jūru un Latvijas ostas var piedāvāt šādu iespēju.

Ķīnas delegāciju pārstāvēja 14 uzņēmēji no tādiem uzņēmumiem kā China Merchants Group, China Railway Group Limited u.c. Divu dienu vizītes ietvaros delegācija apmeklēs Rīgas, Ventspils un Liepājas brīvostu, kā arī tiksies ar šo ostu un VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija gatava sadarboties ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formātā

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tikšanās laikā akcentē tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tranzīts prasa ātrumu un uzticamību

Monta Glumane, 27.11.2018

Latvijas Pasta Starptautiskā biznesa un loģistikas attīstības vadītājs Gunārs Deniškāns (no kreisās), Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Pasta Starptautisko attiecību vadības departamenta direktora vietnieks Andris Eglājs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperta viedoklis: Latvijai līdz Ķīnas kravām ir tikai 600 kilometru

Inga Antāne, Biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju

Krievijas tranzīta kravas no Latvijas aiziet. Pēc divdesmit piecu gadu «miega» tā ir realitāte. Latvijas ostas jau šobrīd kravu apgrozījuma ziņā zaudē saviem kaimiņiem – tikai šā gada septiņos mēnešos vien to apgrozījums kopumā samazinājies par 13,7%. Savukārt Klaipēdas ostā pirmajā pusgadā kravu apgrozījums pieauga par 4,2%, kas ļāva tai Baltijas valstu ostu vidū izvirzīties līderos. Uz Klaipēdu pārcēlās arī daļa no Ventspils ostas kravām, un iemesls tam nav meklējams ne ģeopolitiskajā situācijā, ne arī Krievijas vēlmē mums «ieriebt». Viss ir ļoti vienkārši – Lietuva ļoti savlaicīgi un tālredzīgi izstrādāja un piedāvāja īpašu dzelzceļa tarifu kravām no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnas, tirgū jākooperējas un jāpiedāvā nišas produkti

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tranzīta nozare no premjera sagaida skaidras atbildes

BATL prezidente Inga Antāne, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no galvenajiem izaicinājumiem konteineru pārvadājumos Eirāzijas teritorijā ir kravu piepildījums virzienā no Eiropas uz Ķīnu.

To uzsvēra gan Latvijas, gan Kazahstānas tranzīta nozares pārstāvji Astanā notikušajā diskusijā par konteineru pārvadājumiem Eirāzijā. Diskusija notika Latvijas paviljona rīkotās tranzīta un loģistikas nedēļas ietvaros.

Rīga kā reģionāls centrs

Gan Kazahstānas uzņēmuma KTZ Express Konteineru pārvadājumu departamenta direktors Almats Karimovs, gan Horgosas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Žaslans Hamzins uzsvēra, ka pašlaik transkonteineru pārvadājumos pastāv liels disbalanss, jo no Eiropas uz Ķīnu pārsvarā dodas tukši vai pustukši konteineri. Tas rada arī pašu konteineru trūkumu. To, ka tā ir liela problēma uzsvēra arī Latvijas uzņēmuma Riga Container Terminal valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons, norādot, ka tai nav viena un ātra risinājuma. A. Karimovs gan izteica ierosinājumu, ka Rīga varētu kļūt par reģionālu centru konteinerkravu komplektēšanai no Skandināvijas, īpaši celuluozes produktiem un Ikea precēm. Līdztekus tam A. Karimovs minēja, ka Kazahstānas dzelzceļš gatavojas atvērt savu pārstāvniecību kādā no Eiropas Savienības valstīm, kas nodarbotos tieši ar kravu piesaisti uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija - Āzijas preču vārti Ziemeļeiropai

Māris Ķirsons, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas transporta un loģistikas kompānija Meiko Trans 2015.gadā loģistikas centra darbību Ķekavā, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA darbu ar Meiko Trans sāka 2012.gadā un sākotnēji bija runa par iespēju atvērt loģistikas centru Latvijā. Tomēr Meiko Trans klienti izlēma par labu loģistikas centram Maskavas reģionā Krievijā.

Pēc Krievijas-Ukrainas konflikta sākšanās un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās Meiko Trans slēdza Krievijas projektu atvēra 8000 kvadrātmetrus lielu distribūcijas centru Ķekavā, informēja LIAA.

Sākotnējā posmā Meiko Trans ir izvēlējies savas darbības Latvijā realizēt sadarbībā ar DHL trīspusēja sadarbības līguma ietvaros, taču LIAA ir informēta, ka tuvākajos gados uzņēmums plāno pats uzsākt loģistikas aktivitātes Latvijā.

Informācija Meiko Trans mājaslapā liecina, ka kompānijas bāzes punkts ir Nagojas osta Japānā. Kopumā uzņēmums Japānā operē ar 491 600 kvadrātmetrus lielu noliktavu platību, kā arī 117 200 kvadrātmetriem ārpus Japānas, galvenokārt ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ozoliņš: tranzīta un loģistikas nozarē strādājošiem savstarpēji ir daudz aktīvāk jākomunicē

Dienas Bizness, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas padomes sēdē, trešdien, 20.septembrī, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra: «Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā.»

Loģistikas padomē izskatīts jautājums par situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, prognozēm un priekšlikumiem konkurētspējas stiprināšanai, informē Satiksmes ministrija. Padomes locekļi (Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga, Ventspils Brīvosta, Tranzītbiznesa asociācija, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Latvijas Auto, biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika, Rīgas Brīvosta, LDz Loģistika) sniedza svarīgāko informāciju par aktuālo situāciju uzņēmumos, darbu un plānoto jaunu kravu piesaistē, kā arī problēmu jautājumiem, ārējo ietekmi, prognozēm.

Ozoliņš norādīja, ka darbu Latvijas vēstniecībās Krievijā un Kazahstānā ir uzsākuši Satiksmes ministrijas atašeji, un aicināja nozarē strādājošos aktīvai savstarpējai komunikācijai ar tiem, lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar Krievijas un Kazahstānas uzņēmējiem iespējamu jaunu kravu piesaistei. Tāpat tika uzsvērts ministrijas padomnieka Ķīnā aktīvais darbs gada garumā, kas sekmējis gan politiska līmeņa, gan uzņēmēju savstarpēju tikšanos, lai veidotu sadarbības iespējas visdažādākajos segmentos. Arī Latvijas dzelzceļš Baltkrievijā darbojas pārstāvniecība, kuras potenciālu nozares uzņēmēji tiek aicināti aktīvi izmantot, jo Baltkrievija ir būtisks tranzīta nozares sadarbības partneris, un pastāv visi priekšnosacījumi to vēl vairāk attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad iepriekšējais noliktavas pakalpojumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA Oribalt Riga neizpildīja līguma nosacījumus par vakcīnu piegādi, Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus pārņems AS Recipe Plus un SIA Magnum Medical.

Veselības ministrija informē, ka dienas laikā pēc loģistikas līguma noteikumu neizpildes tika piesaistīti papildu pārvadātāji un divu dienu laikā tika noslēgti jauni līgumi par noliktavas un trīs reģionu loģistikas pakalpojumiem.

Kā darbojas Covid-19 vakcīnu piegāde Latvijā 

Pasūtītās Covid-19 vakcīnas Latvijai piegādā ražotājs Pfizer, bet to piegādi vakcinēšanas...

Divu pakalpojumu sniedzēju princips ir būtisks loģistikas risku vadīšanai.Covid-19 vakcīnu loģistika pēc to piegādes Latvijā tiek organizēta, sadalot Latviju trīs reģionos: Rīgas/Pierīgas teritorija, Latvijas teritorija uz austrumiem no Rīgas un Latvijas teritorija uz rietumiem no Rīgas.

SIA Magnum Medical kā līdzšinējā loģistikas un noliktavas pakalpojumu konkursa otrs labākais piedāvājuma iesniedzējs pārņem noliktavas pakalpojumu veikšanu, kā arī būs loģistikas (komplektēšanas un piegādes) veicējs apgabalam Latvijas teritorijai uz austrumiem no Rīgas. Līgums ir spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim, kā to paredzēja iepirkums, kurā SIA Magnum Medical piedalījās ar piedāvājumu, kas konkursa kārtībā tika atzīts par otro labāko. Šobrīd vakcīnas jau atrodas SIA Magnum Medical noliktavā.

Savukārt AS Recipe Plus līdz jaunas iepirkuma procedūras pabeigšanai nodrošinās loģistikas pakalpojumus Rīgas un Pierīgas teritorijā, kā arī Latvijas teritorijā uz rietumiem. Sadarbība ir spēkā līdz iepirkuma procedūras pabeigšanai un jaunā pakalpojuma sniedzēja noteikšanai, kas plānots tuvākās nedēļas laikā.

“Pēc iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja radītās situācijas ar vakcīnu piegādi, AS Recipe Plus un Veselības ministrija dažu stundu laikā atrada risinājumu, lai veiktu vakcīnu piegādes vakcinētājiem visā valstī. Kopējās rīcības skaidri demonstrēja abu pušu spēju sadarboties un kopīgi sasniegt rezultātu. Esmu pateicīgs mūsu darbiniekiem par gatavību strādāt 24 stundu režīmā un novērtēju Veselības ministrijas kolēģu mērķtiecību,” norāda Dins Šmits, AS Recipe Plus padomes loceklis.

“Covid-19 vakcīnu glabāšanu un piegādi uztveram ar lielāko atbildību un esam operatīvi iesaistījušies procesa nodrošināšanā. Pirmās vakcīnas jau ir saņemtas, pašreiz notiek to komplektācija, sagatavošana pārvadāšanai un maršrutu organizēšana, lai jau pirmdien uzsāktu vakcīnu piegādi. Loģistikas process ir komplicēts, lai nodrošinātu laicīgu vakcīnu izplatīšanu, pats svarīgākais ir vienota procesu plānošana un operatīva sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm,” teic Uldis Ulmanis, SIA Magnum Medical loģistikas vadītājs.

Obligāts likumā noteikts nosacījums zāļu loģistikas veikšanai ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) vai attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts kompetentās institūcijas izdota līdzvērtīga atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar zāļu izplatīšanu. Loģistikas partnerim saimnieciskā darbība jāveic atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm par cilvēkiem paredzētu zāļu labu izplatīšanas praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina premjeru iepazīstināt tranzīta nozari ar tarifu piedāvājumu Ķīnai

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) atzinīgi vērtē ministru prezidenta Māra Kučinska Rīta Panorāmā pausto, ka Latvijai ir konkrēts ilgtermiņa piedāvājums tranzīta kravu plūsmai caur Latviju, kā arī to, ka Ķīnas pusei iesniegti tarifi un skaitļi. Tomēr vienlaikus asociācijas vadītāja Inga Antāne pauž neizpratni, ka ar premjera minēto piedāvājumu, tai skaitā tarifiem, nav iepazīstināta tranzīta nozare, kura neskaitāmas reizes aicinājusi kopīgi izstrādāt vienoto piedāvājumu Ķīnai un citām sadarbības valstīm.

Reaģējot uz Māra Kučinska teikto, BATL ministru prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā valdības vadītājs aicināts nekavējoties iepazīstināt asociāciju ar šo piedāvājumu un Ķīnas pusei iesniegtajiem tarifiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd Ķīnas uzņēmēji aktīvi izrāda interesi par sadarbību ar Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem, premjera minētais ilgtermiņa piedāvājums, tāpat arī Ķīnas pusei nodotais tarifu piedāvājums, tranzīta nozarei ir īpaši aktuāls.

Tā kā nozare jau ilgstošā laika periodā piedzīvo ļoti ievērojamu kravu kritumu, turklāt šī tendence arvien pieaug, vienota, konkurētspējīga un šodienas tirgus pieprasījumam atbilstoša tranzīta koridora piedāvājuma izstrāde, tajā skaitā arī konstruktīvs dialogs ar nozarē strādājošiem uzņēmējiem, Latvijai ir vitāla nepieciešamība, uzsver BATL prezidente I. Antāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ostu padome atbalsta 16+1 valstu sadarbības formāta transporta ministru sanāksmes organizēšanu Rīgā

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.decembrī, notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kurā padomes locekļi atbalstīja Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu transporta ministru sanāksmes rīkošanu nākamā gada pavasarī Rīgā, informē Satiksmes ministrija.

Kā nozīmīgu soli Latvijas lomas palielināšanā Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros padome atzina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dalību novembra beigās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur Ministru prezidente prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā.

Kā rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt transporta un loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros, kā arī rīkot 16+1 valstu vadītāju un transporta ministru samitu, kā arī biznesa konferenci.

Ostu padomes locekļi bija vienisprātis, ka transporta jomas koordinēšana 16+1 formāta ietvaros ne tikai veicinās investīciju projektu koordinēšanu un atpazīstamība starp iesaistītajām valstīm, bet arī cels Latvijas transporta un loģistikas atpazīstamību un uzticamību, veicinās gan divpusēju, gan daudzpusēju sadarbību un palīdzēs konkrētu projektu realizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrūvju pievilkšana biznesam nenāks par labu tautsaimniecībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka nesenā tranzīta procedūras sarežģīšana ne biznesam, ne budžetam labumu nedos, lielākā vai mazākā mērā apzinās visi ar šo jautājumu saistītie – gan Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan Muitas pārvalde, gan jo īpaši uzņēmēji. Neatkarīgi no tā, vai tas bija patiesais vai formālais iegansts, pēc sarunas ar DB par tranzīta konteineru plūsmas (izvešana no Rīgas brīvostas) straujo palēnināšanos Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis tika atstādināts no amata pienākumu izpildes. DB uzrunātajiem komersantiem lielākoties ir vienalga, kurš ir VID vai muitas vadītājs, taču viņi nevēlas, ka šo institūciju darbinieku savstarpējo attiecību kārtošana vai cīņa par varu, par ko notiekošais VID varētu liecināt, negatīvi ietekmē viņu biznesu un visu tautsaimniecību – jo īpaši laikā, kad deviņos mēnešos budžeta ieņēmumi par teju 55 miljoniem eiro atpaliek no plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas transporta dienās Zviedrijā prezentē tranzīta koridora priekšrocības

Lelde Petrāne, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas pilsētās Stokholmā un Gēteborgā šajā nedēļā norisinās Latvijas transporta dienas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus klientus un popularizēt Latvijas ostu un visa Latvijas transporta koridora pakalpojumus kravu pārvadājumiem starp Latviju un Skandināviju.

Pasākums tiek rīkots, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbojoties ar Latvijas Vēstniecību Zviedrijā, LIAA pārstāvniecību un lielākajām Latvijas ostām.

Lai prezentētu Latvijas tranzīta koridora iespējas un potenciālos sadarbības piedāvājumus Skandināvijas tirgum, uz Zviedriju devusies plaša transporta un tranzīta nozares delegācija satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā. Tās sastāvā ir arī LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols un SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga.

"Būtiski ir stiprināt sadarbību ar mūsu partneriem no Skandināvijas, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas, lai Latvijas transporta sistēma kalpotu kā loģistikas vārti Zviedrijas rūpniecības kuģu kravu sūtījumiem uz Krieviju, NVS, Vidusāziju un Tālajiem Austrumiem un arī pretējā virzienā," norāda satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Maxima Grupe atklāj 35 miljonus eiro vērto loģistikas centru Igaunijā

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Komentāri

Pievienot komentāru