Ko darīt ar būvprojektu ekspertīzēm? 

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis, 17.6.2019

Foto: LETA

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Esmu dzirdējis vienu šāda eksperta viedokli: “Ja būvprojektu daļu eksperti ievērotu Būvniecības likuma un vispārīgo būvnoteikumu prasības, būvniecības nozare Latvijā tiktu pilnībā paralizēta.”

Protams, no vienas puses ir skaidrs, ka lielā mērā cīņa varas gaiteņos ir kā par biznesa interesēm, tā reālo kvalitāti būvniecības procesos. Un var piekrist viedoklim, ka būtu jānosaka visu būvprojekta daļu ekspertīze, jo, līdzīgi kā literatūrā, arī būvprojekta kvalitatīvai izpratnei nepieciešams pilns sastāvs ar visām daļām, lai izprastu tā jēgu un realizācijas kārtību. Ja, likumdevējaprāt, visas tā daļas nav jāpārbauda, kāpēc tās vispār ir jāprojektē? Ir skaidrs, ka nozares eksperti vēlas runāt par jebkura paveiktā darba kvalitāti.

Arhitekte Ilze Miķelsone uzskata, ka ar kvalitātes jēdziena klātbūtni šeit tiek saprasts process, kas ir metodiska un saturiska pārbaude atbilstībai nepieciešamajiem nosacījumiem. Projekti pēc ekspertīzes procesa iziešanas ir tendēti uz kvalitatīvāku rezultātu – mazāk kļūdu, efektīvākiem risinājumiem, ātrāku būvniecības procesu. Es vēl piebilstu - mazāki riski par nu jau tik leģendārajām papildu izmaksām.

Arhitekte Ilze Miķelsone minējusi, ka pieredzējuši eksperti komentē - kļūdas, tāpat kā to atzīmēšana, mēdz būt arī tipiskas nozarei vai konkrētai sadaļai, arī konkrētam ekspertam. Mēdz būt gadījumi, kad projekts savas kompleksās struktūras un daudzo kārtu dēļ ir ne tik daudz kļūdains, cik nelasāms. Ir arī sarežģītāki gadījumi, kad būvprojektam nav nedz atbilstoša sastāva un noformējuma, nedz normatīviem atbilstoša risinājuma, un projektētājs cer, ka eksperts viņam pateiks, kā ir jādara. Tas attiecas uz pietiekami nozīmīgām būvēm un norāda uz dziļāku Latvijas projektēšanas tirgus problemātiku – būves nozīmei neatbilstoša projektētāja kvalifikācija, laiks, izmaksas un arī attieksme. Sacītajam piekrītu, jo ikdienā saskaros ar klientu problēmām jau būvniecības procesā, kur praktiski visi būvniecības procesa dalībnieki par jebkuru projekta kļūdu vēlas papildu naudu. Un kam tas ir izdevīgi? Noteikti ne pasūtītājam!

Tāpēc sanāk, ka to subjektu loks, kas šobrīd lobē izmaiņas Vispārīgajos būvnoteikumos, faktiski atver “papildu naudas” pieprasīšanas lādi no pasūtītāja. Faktiskie ieguvēji no šādām plānotām izmaiņām būs būvnieki. Zaudētāji - pasūtītāji un sabiedrība kopumā. Kā to ierobežot, ja patiešām atsakās (daļā) no būvprojektu ekspertīzēm?

Būtu jāsāk ar procesu vērtēšanu jau to sākuma, nevis vēlā būves dzīves cikla realizācijas stadijā. Tas nozīmē – jādomā par pasūtītāja izglītošanu, jāizsver inženierkonsultanta kā pasūtītāja interešu pārstāvja nozīme, jādomā par būvprojektu kvalitāti un tikai tad būvekspertīzēm un būvniecības izmaksām.

Šobrīd valstī atbildība būvniecībā darbojas neefektīvi. Proti, tā ir paredzēta, taču attiecīgās Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu normas ir formālas. Par to neievērošanu nav paredzēta ne administratīvā, ne kriminālatbildība. Arī civiltiesiskās atbildības praktiski nav, jo apdrošinātie riski reti kad iestājas, bet patiesie pasūtītāja riski nemaz netiek apdrošināti. Tātad, ja mēs runājam par pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu, tad jāsāk pētīt tā sākums. Katra būvprojekta sākums ir pasūtītājs. Diemžēl, un tas arī ir normāli, pamata problēma ir pasūtītāja zināšanu un kompetences trūkums. Taču es nedomāju, ka pasūtītājiem par to būtu jāmaksā dubulti un jārunā par mūžīgi nepieciešamo papildu naudu būvniecības gaitā.

Aicinu katru nozares dalībnieku kaut reizi izlasīt Latvijas Arhitektu savienības publicētos materiālus par Latvijā esošo standartu LVS EN 16310:2013. Iespējams, ka tur varētu rasties dažas labas atbildes!

Tevi varētu interesēt

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

Investējot 449 tūkstošus eiro, marta sākumā Kolkā atklāts Kolkas lībiešu saieta nams....

Investējot 2,4 miljonus eiro,turpinās būvdarbi pie Rojas brīvdabas estrādes izveides - vasaras...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās...

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par...

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...