Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība 

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Lelde Petrāne, 23.1.2020

Attēls: Publicitātes

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Trīs aktivitātes: "Detalizēts tehniskais projekts – Rīgas Centrālais dzelzceļa mezgls un ar to saistītā infrastruktūra", "Detalizēts tehniskais projekts – starptautiskās lidostas "Rīga" stacija un ar to saistītā infrastruktūra" un "Detalizēts tehniskais projekts – dzelzceļa līnija Latvijas centrālā daļa" bija jāpabeidz līdz 2018.gada 31.decembrim, tomēr paredzamais aktivitāšu īstenošanas termiņš atskaitēs ir norādīts vienu līdz pusotru gadu vēlāk.

Attiecīgi paredzētas arī trīs būvniecības aktivitātes: "Būvniecība – Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītā infrastruktūra", "Būvniecība – starptautiskās lidostas "Rīga" stacija un ar to saistītā infrastruktūra", "Būvniecība – dzelzceļa līnija Latvijas centrālajā daļā: savienojums starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko lidostu "Rīga", 1.posms", kuras bija jāuzsāk 2018.gadā un jāpabeidz līdz 2020.gada 31.decembrim. Tomēr 2019.gadā tiek plānots, ka šīs aktivitātes tiks pabeigtas divus līdz četrus gadus vēlāk. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, pirmie būvniecības darbi Latvijā tiks uzsākti tikai 2020.gada beigās, tas ir, laikā, kad sākotnēji bija plānota šo aktivitāšu pabeigšana.

Valsts kontrole arī piebilst, ka "Rail Baltica" projekta Latvijas daļā noslēgtie lielie iepirkumi uzrāda būtisku cenu pieaugumu, taču Satiksmes ministrija atturējās minēt konkrētus sadārdzinājuma apjomus un informēja, ka kopējās iespējamās izmaksas tiks precizētas pēc projektēšanas darbu noslēguma 2022.gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts kontrole secina, ka Satiksmes ministrijas īstenotā uzraudzība pār "Eiropas dzelzceļa līnijām" deleģētā pārvaldes uzdevuma (organizēt "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izveidi) izpildi līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Valsts kontrole ziņojumā norāda, ka nekustamo īpašumu savlaicīga atsavināšana ir būtisks priekšnosacījums dzelzceļa līnijas projektēšanas pabeigšanai un būvniecības uzsākšanai. Taču zemais aktivitātes īstenošanas progress iepriekšējos četros gados, kā arī nenoteiktība par finansējuma pieejamību nākamajam atsavināšanas posmam, radot pamatotas šaubas par to, vai Latvija spēs izpildīt Eiropas Komisijas lēmumu un spēs nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu visā Latvijas teritorijā līdz 2021.gada 31.decembrim.

"Rail Baltica" projekta īstenošana esot aktualizējusi arī tādus jautājumus, kuru risināšana pārsniedz Satiksmes ministrijas un citu "Rail Baltica" projekta īstenošanā iesaistīto pušu kompetences, bet kuriem ir būtiska finanšu ietekme. Piemēram, vai ir lietderīgi atsavināt nekustamo īpašumu no valsts kapitālsabiedrībām par tirgus cenu gadījumos, kad valsts jau iepriekš atsavinājusi šos īpašumus publiskas funkcijas īstenošanai, turpmāk ieguldot to valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Revīzijā atzinīgi novērtēta "Eiropas dzelzceļa līniju" un Satiksmes ministrijas iniciatīva - rosinājums izvērtēt budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību gadījumos, kad nepieciešama nekustamo īpašumu atsavināšana sabiedrības vajadzībām no valsts kapitālsabiedrībām.

Revīzijas ziņojumā rakstīts, ka Satiksmes ministrija ir izveidojusi augsta līmeņa Satiksmes ministrijas, "RB Rail" un "Eiropas dzelzceļa līniju" vadības "Rail Baltica" koordinācijas darba grupu, lai koordinētu informācijas apmaiņu par "Rail Baltica" projekta plānošanu, īstenošanu un uzraudzību un tādējādi sekmētu projekta īstenošanā Latvijā iesaistīto pušu dialogu un sadarbību. Tomēr darba grupa tika sasaukta tikai četras reizes, pēdējo reizi – pirms pusotra gada. Līdz ar to Satiksmes ministrijai būtu jāizvērtē nepieciešamība atjaunot šīs darba grupas darbību, lai veicinātu "Rail Baltica" projektam nozīmīgu jautājumu efektīvāku risināšanu Latvijā.

Tāpat revidenti uzskata, ka "Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvās koordinācijas padomes "Rail Baltica" projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā" darbs līdz šim nav bijis mērķtiecīgs un nav veicinājis kompleksu un harmonisku projekta ietvaros skartās teritorijas attīstību.

Paralēli šai revīzijai sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm tika veikta apvienotā revīzija par "Rail Baltica" īstenošanu un iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanu publisko iepirkumu organizēšanā un līgumu izpildes vadībā visu triju Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail". Revīzijā tika secināts, ka "Rail Baltica" projekta ietvaros ir izveidots iepirkumu pārvaldes un līgumu slēgšanas modelis, kas ietver noteikumus un kārtību iepirkumu organizēšanai un līgumu izpildes vadībai, un kopumā "RB Rail" tas tiek ievērots.

Tomēr augstākās revīzijas iestādes konstatēja trūkumus projekta pārvaldībā, tai skaitā risku un izmaiņu vadībā Globālā projekta līmenī. Minētie trūkumi ir izraisījuši risku, ka projekts var pārsniegt CEF finansēšanas līgumos noteikto budžetu un neiekļausies plānotajā laikā.

"Rail Baltica" projekts ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijā, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunas sliedes (ar Eiropas standarta sliežu platumu 1435 mm) no Tallinas caur Pērnavu – Rīgu – Panevēžu – Kauņu līdz Lietuvas – Polijas robežai, iekļaujot Viļņas – Kauņas savienojumu kā daļu no dzelzceļa.

Kopējās "Rail Baltica" projekta īstenošanai plānotās izmaksas 2017.gadā aplēstas 5,79 mljrd. eiro apmērā, no tām – 1,35 mljrd. eiro Igaunijai, 1,97 mljrd. eiro Latvijai un 2,47 mljrd. eiro Lietuvai.

"Rail Baltica" projektu finansē Baltijas valstis un līdz 85% līdzfinansē Eiropas Savienība.

Līdz 2019.gada beigām parakstīti trīs finansēšanas līgumi ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (CEF finansēšanas līgumi) par kopējo summu 823,5 milj. eiro.

LASI ARĪ:

Eiropas Dzelzceļa līnijas: Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Tevi varētu interesēt

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail...

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru...

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju,...

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā...

"Rail Baltica" projekta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšana veikta 20% apjomā....

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šorīt apledojums vietām Vidzemē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem...

Kustība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" interesentes iepazīstinās...

Rīgas brīvostas pārvalde plāno veidot darba grupu, lai ar dzelzceļa projekta "Rail...

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā...

Kaut arī Ventspils brīvostas pārvalde – pretstatā pilsētas mēram – tikusi cauri ar...

Eiropas transporta platformas Bolt lietotājiem iespējams mobilajā lietotnē izmantot jaunu funkciju,...

Biļešu tirdzniecības pārkāpumi reģionālajos autobusos un vilcienos visbiežāk konstatēti savienojumā...

Lidostā "Rīga" nosēdīsies pirmais "Eleron" gaisa kuģis - Ukrainas aviokompānija "Eleron" 17.janvārī...

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317...

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības...