Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētāja amatā ikgadējās rotācijas kārtībā iecelts Arēnijs Jackus, liecina "RB Rail" publiskotā informācija.

"RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trim gadiem. Katrs akcionārs - Igaunija, Latvija un Lietuva - izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.

"RB Rail" padomē līdz ar Jackus turpina strādāt Ģirts Rūda, Keits Kasemets, Sandors Līve, Arnis Kākulis un Romass Šveds. Pagājušajā gadā padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Līve.

"RB Rail" informē, ka Jackus patlaban ieņem "Rail Baltic" Lietuva vadītāja amatu "LTG". Lietuvas Satiksmes ministrijā (SM) viņš sācis strādāt no 1997.gada, kur ieņēma direktora amatu dažādos SM stratēģiskajos departamentos, kas atbildīgi par stratēģisko plānošanu un finansēm, Eiropas Savienības (ES) investīciju administrēšanu un projektu ieviešanu, kā arī starptautiskajām attiecībām un ES lietām.

Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir apmēram skaidrs, kuras amatpersonas pārkāpušas pilnvaras "Rail Baltica" ieviešanā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra prokurors.

Gala rezultātā prokurors saskatīja pazīmes, kuras norāda, ka amatpersonas iespējami ir rīkojušās pret tām dotajām pilnvarām vai pārkāpjot pilnvaras, sacīja Stukāns, papildinot, ka prokuratūrai ir apmēram skaidrs, par kurām amatpersonām ir runa, taču publiski par to nedrīkst runāt, jo ir sākts kriminālprocess un tajā ir jānostiprina pierādījumi.

LETA jau ziņoja, ka, noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.

Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.

Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.

Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posms līdz Viļņai tiks būvēts pēc 2030.gada, kad būs pabeigta pamata līnijas būvniecība, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Kā norādīja ministrijā, līdz Eiropas standarta sliežu platuma posma izbūvei starp Viļņu un Kauņu tiks izmantots maināmu sliežu mehānisms.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis sacīja, ka "Rail Baltica" posms uz Viļņu tiks izbūvēts, tiklīdz būs nodrošināts nepieciešamais finansējums pēc pamattrases pabeigšanas.

Viņš apliecināja, ka Viļņa ir būtiska "Rail Baltica" daļa, taču primāri ir jānodrošina Lietuvas savienojums ar Rietumeiropu caur Kauņu.

Lietuva jau ir nodrošinājusi 1,6 miljardu eiro finansējumu "Rail Baltica" projektam līdz 2030.gadam un centīsies iegūt vēl četrus miljardus eiro.

Pašlaik Lietuvā tiek būvēts 46,3 kilometru garš "Rail Baltica" posms starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti 114 kilometru garā posmā.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā sasniegusi nozīmīgu pagrieziena punktu – šorīt projekta nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia un AS Tariston parakstīja līgumu par pirmā pamattrases posma būvniecību Pērnavas apriņķī, Selja-Tootsi posmā.

Šis 15,8 kilometrus garais posms iezīmē pirmo reizi, kad Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts ienāk Pērnavas apriņķī, kas ir būtisks loģistikas mezgls gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam.

"Rail Baltica ir stratēģiska investīcija Igaunijas un visas Baltijas nākotnē. Tas izveido pilnīgi jaunu ekonomisko asi, savienojot mūs ar Rietumeiropas transporta tīklu un paverot jaunas iespējas pasažieru pārvadājumiem un tirdzniecībai," uzsver Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets. "Rail Baltica veicinās reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību, kā arī paplašinās loģistikas iespējas."

Papildus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai šajā Rail Baltica posmā tiks iekļauti arī vides aizsardzības elementi, piemēram, Kõnnu un Viluvere ekodukti, kas nodrošinās būtiskus savvaļas dzīvnieku pārejas punktus. Projekts ietver arī viaduktus un gājēju tuneļus, lai uzlabotu vietējo savienojamību un integrētu teritoriju vienotā transporta sistēmā. Paralēli pamattrases sāksies arī Kaisma stacijas būvniecība. Šis projekts ilgs divus gadus, pēc kuriem stacijas teritorija tiks nodota nākamajam būvniecības posma izpildītājam papildu infrastruktūras izbūvei.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā ir sasniegusi nozīmīgu atskaites punktu – būvniecības līgumi tagad aptver pusi no pamattrases, kas stiepjas no Īlemistes stacijas līdz Tootsi Pērnavas apriņķī.

Piektdien Järvakandi, Raplas apriņķī, Rail Baltica nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia parakstīja līgumu ar AS TREV-2 Grupp par projektēšanas un būvniecības darbiem vēl 14 kilometru garumā, kas aptver posmu Kärpla-Selja Raplas apriņķī.

"Rail Baltica nav tikai jauns transporta koridors, kas savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropu, tas ir būtisks ieguldījums mūsu ekonomikā un drošībā," sacīja Rail Baltic Estonia izpilddirektors Anvars Salomets (Anvar Salomets). "Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes projekts, kas atver jaunus tirgus Igaunijas uzņēmumiem un stiprina reģionālo drošību."

TREV-2 Grupp veiks gan projektēšanas, gan būvniecības darbus dažādiem infrastruktūras elementiem šajā posmā. Tas ietver Ahekõnnu un Nõlva viaduktus, kas nodrošinās vietējos transporta savienojumus ar jauno dzelzceļa koridoru, kā arī Kärpla ekoduktu un Kootja zaļo tiltu, lai savvaļas dzīvnieki varētu droši pārvietoties. Tāpat līgums paredz dzelzceļa tiltu izbūvi pār Velises un Nurtu upēm, kā arī Lihuveski dzīvnieku tuneli, mazinot dzelzceļa ietekmi uz vidi. Šīs būves tiks īstenotas kā daļa no pamattrases projektēšanas un būvniecības darbiem, nodrošinot Rail Baltica atbilstību gan tehniskajiem, gan vides standartiem.

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

Konstatējot riska faktorus, Valsts drošības dienests (VDD) pērn dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesējiem rekomendējis kritiski vērtēt iespējamo sadarbību ar četriem uzņēmumiem, liecina dienesta pagājušā gada darbības pārskats.

VDD pagājušajā gadā turpinājis informēt valsts augstākās amatpersonas par konstatētajiem riskiem "Rail Baltica" projekta virzībā. Vienlaikus dienests pēc projekta ieviesēju pieprasījuma atbilstoši savai kompetencei izvērtēja 15 uzņēmumus, kuri pretendēja uz iesaistīšanos "Rail Baltica" projekta īstenošanā.

Saistībā ar riska faktoriem VDD projekta ieviesējiem rekomendēja kritiski vērtēt iespējamo sadarbību ar četriem uzņēmumiem. Šie riska faktori bija filiāles Krievijā vai Ķīnā, kā arī vēsturiska sadarbība ar Krieviju.

Tāpat dienests turpināja personu pārbaudes, kurām saistībā ar iesaisti projekta īstenošanā bija nepieciešama piekļuve ar dzelzceļa līnijas izbūvi saistītai aizsargājamai informācijai vai kritiskās infrastruktūras objektiem.

Pabeigta būvprojektēšana diviem "Rail Baltica" pamattrases objektiem - otrajam infrastruktūras apkopes punktam pie Skultes un Salaspils intermodālajam loģistikas centram, liecina SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) publiskotā informācija.

EDzL informē, ka Latvijas teritorijā paredzēts izveidot divus infrastruktūras apkopes punktus - pie Skultes un Iecavas pusē. Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija pēc pilna apjoma būvdarbu pabeigšanas būs "Rail Baltica" dzelzceļa tīkla uzturēšana un apkopes tehnikas uzglabāšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības, skaidro uzņēmumā.

"Rail Baltica" pamattrases izbūves laikā apkopes punkts Iecavas pusē patlaban tiek iekārtots kā loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu un būvtehnikas uzglabāšanu. Līdzīgi tiks izmantots Skultes apkopes punkts, būvējot "Rail Baltica" pamattrasi ziemeļu - Igaunijas virzienā.

EDzL atzīmē, ka Skultes infrastruktūras apkopes punktā paredzēts izbūvēt 1435 milimetru (mm) platuma sliežu ceļus aptuveni 14 kilometru garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Batica" Lietuvā plānots pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā līdz 2030.gadam, taču pastāv riski, ka projekts var aizkavēties un to pabeigt varētu līdz 2033.gadam, paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) meitasuzņēmuma "Rail Baltica statyba" dirktors Arenijus Jackus.

Jackus Lietuvas parlamenta Ekonomikas komisijai sacīja, ka pašlaik eksperti izvērtē, cik daudz projekts sadārdzinātos, ja tā pabeigšana tiktu atlikta līdz 2033.gadam.

"Mūsu mērķis ir to pabeigt līdz 2030.gada nogalei. Pašlaik mēs esam identificējuši vairākus riskus, no kuriem daži jau ir īstenojušies, un to dēļ pabeigšana varētu tikt atlikta līdz 2032.-2033.gadam," teica amatpersona.

"Pašlaik strādājam pie plāna, lai redzētu, cik tas prasītu papildu līdzekļus un kā pabeigt projektu līdz 2030.gadam, un cik daudz tas sadārdzināsies, ja mēs to pabeigtu 2033.gadā," viņš klāstīja.

Jackus norādīja, ka Latvijā situācija ir vēl sarežģītāka, kur, kā viņš teica, "Rail Baltica" projektu pabeigt varētu līdz 2035.gadam.

RB Rail AS paziņo par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā, kas stājas spēkā šodien, 30.maijā. Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās nolēmusi atstāt savu amatu.

Kitija Gruškevica pievienojās RB Rail AS 2021.gada beigās kā Latvijas filiāles vadītāja, kur viņas pienākumos ietilpa Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzība nacionālajā līmenī un ieinteresēto pušu vadība. 2023.gada septembrī viņa tika iecelta par valdes locekli un ilgtspējas direktori (Chief ESG Officer).

"Esmu pateicīga par iespēju būt daļai no Rail Baltica projekta - stratēģiski nozīmīgas ilgtermiņa iniciatīvas visām trim Baltijas valstīm. Latvijai, kas atrodas reģiona vidū, ir īpaša atbildība ne tikai pret saviem iedzīvotājiem, bet arī pret mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā nodrošināt ciešu integrāciju ar pārējo Eiropu. Rail Baltica ir būtisks projekts gan militārās mobilitātes uzlabošanai, gan ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Baltijas reģionā," saka Kitija Gruškevica.

Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027.gadam transporta projektiem ir paredzēts noteikts līdzekļu apmērs, tādēļ nevajadzētu cerēt, ka Baltijas valstu dzelzceļa projektam "Rail Baltica" no ES izdosies piesaistīt būtiski lielāku finansējumu, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

"Attiecībā uz "Rail Baltica" projektu galvenā problēma ir tā, ka izmaksas, salīdzinot ar sākotnējām, ir daudzkārt pieaugušas, bet tas nenozīmē, ka ir pieaudzis pieejamais finansējums. Tik, cik šim projektam no daudzgadu budžeta 2021.-2027.gadam ir paredzēts, tik tas finansējums arī ir," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš sacīja, ka Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) pēdējā projektu uzsaukuma kārtā līdzekļus vēl varēs dabūt, bet tas šajā daudzgadu budžetā būs arī viss. Turklāt atlikušais līdzekļu apmērs nav liels.

"Līdz ar to Latvijai darbs ir vairākos virzienos. Pirmkārt, ir tomēr jāizvērtē šī projekta izmaksu daudzkārtējs pieaugums, kas ir cēloņi un kādā veidā izmaksas tomēr iespējams samazināt. Darbs šajā virzienā notiek. Otrkārt, ir jāvērtē arī citi finansējuma avoti," norādīja Dombrovskis.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Igaunijas būvuzņēmums "Merko Ehitus Eesti" un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotājs "Rail Baltic Estonia" parakstīja līgumu par Ilemistes starptautiskā pasažieru termināļa būvniecību Tallinā.

Būvniecības grupa "Merko Ehitus" Tallinas biržu informēja, ka grupas uzņēmums ar "Rail Baltic Estonia" noslēdzis līgumu, kura vērtība ir 85 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un izpildes termiņš ir 2028.gada oktobris.

Līgums noslēgts par Ilemistes termināļa ēkas projektēšanas un būvniecības darbiem. Termināļa ēka ar nosaukumu "Linda" tiks būvēta pēc starptautiski atzītā arhitektūras uzņēmuma "Zaha Hadid Architects" projekta.

Terminālis daļēji iekļaus "Rail Baltica" sliedes un esošo Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Eesti Raudtee" infrastruktūru.

Termināļa ēkas daļa, kas aptvers dzelzceļu, būs aptuveni 180 metrus gara, un tās augstums virs ielas līmeņa būs aptuveni 20 metri jeb apmēram sešstāvu ēkas augstumā. Piekļūšanai vilcieniem blakus sliežu ceļiem tiks izbūvētas trīs platformas ar kopējo garumu aptuveni 1250 metri, no kurām aptuveni puse būs zem jumta. Ēka atbildīs visiem Eiropas dzelzceļa satiksmes standartiem un tiks būvēta, nepārtraucot esošo dzelzceļa satiksmi.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" tiešos vilcienu reisus starp Tartu un Rīgu plāno sākt vasarā, sacīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Pēc viņa teiktā, kompānija ir vilcienu autorizācijas procesa vidū, bet pirmo testa braucienu no Valgas uz Rīgu plānots veikt jau nākamo divu nedēļu laikā.

"Mēs ceram sākt nodrošināt tiešos reisus starp Tartu un Rīgu šī gada vasarā," uzsvēra Betlems.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma maršruta atklāšanai ir bijusi vilcienu autorizācija Latvijā, jo process ir aizņēmis daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors papildināja, ka patlaban ir saņemta atļauja, ka "Elron" var testēt Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un veikt pirmos testus.

"Process iet uz priekšu, tomēr laikam Igaunijas kolēģi bija pārāk optimistiski, jo desmit gadus atpakaļ situācija bija citādāka, bet tagad Eiropas standarti ir krietni stingrāki," pauda Nešpors.