Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.

Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.

Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.

Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posms līdz Viļņai tiks būvēts pēc 2030.gada, kad būs pabeigta pamata līnijas būvniecība, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Kā norādīja ministrijā, līdz Eiropas standarta sliežu platuma posma izbūvei starp Viļņu un Kauņu tiks izmantots maināmu sliežu mehānisms.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis sacīja, ka "Rail Baltica" posms uz Viļņu tiks izbūvēts, tiklīdz būs nodrošināts nepieciešamais finansējums pēc pamattrases pabeigšanas.

Viņš apliecināja, ka Viļņa ir būtiska "Rail Baltica" daļa, taču primāri ir jānodrošina Lietuvas savienojums ar Rietumeiropu caur Kauņu.

Lietuva jau ir nodrošinājusi 1,6 miljardu eiro finansējumu "Rail Baltica" projektam līdz 2030.gadam un centīsies iegūt vēl četrus miljardus eiro.

Pašlaik Lietuvā tiek būvēts 46,3 kilometru garš "Rail Baltica" posms starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti 114 kilometru garā posmā.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā sasniegusi nozīmīgu pagrieziena punktu – šorīt projekta nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia un AS Tariston parakstīja līgumu par pirmā pamattrases posma būvniecību Pērnavas apriņķī, Selja-Tootsi posmā.

Šis 15,8 kilometrus garais posms iezīmē pirmo reizi, kad Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projekts ienāk Pērnavas apriņķī, kas ir būtisks loģistikas mezgls gan Igaunijai, gan visam Baltijas reģionam.

"Rail Baltica ir stratēģiska investīcija Igaunijas un visas Baltijas nākotnē. Tas izveido pilnīgi jaunu ekonomisko asi, savienojot mūs ar Rietumeiropas transporta tīklu un paverot jaunas iespējas pasažieru pārvadājumiem un tirdzniecībai," uzsver Rail Baltic Estonia valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets. "Rail Baltica veicinās reģionālo attīstību un uzņēmējdarbību, kā arī paplašinās loģistikas iespējas."

Papildus ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrai šajā Rail Baltica posmā tiks iekļauti arī vides aizsardzības elementi, piemēram, Kõnnu un Viluvere ekodukti, kas nodrošinās būtiskus savvaļas dzīvnieku pārejas punktus. Projekts ietver arī viaduktus un gājēju tuneļus, lai uzlabotu vietējo savienojamību un integrētu teritoriju vienotā transporta sistēmā. Paralēli pamattrases sāksies arī Kaisma stacijas būvniecība. Šis projekts ilgs divus gadus, pēc kuriem stacijas teritorija tiks nodota nākamajam būvniecības posma izpildītājam papildu infrastruktūras izbūvei.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā ir sasniegusi nozīmīgu atskaites punktu – būvniecības līgumi tagad aptver pusi no pamattrases, kas stiepjas no Īlemistes stacijas līdz Tootsi Pērnavas apriņķī.

Piektdien Järvakandi, Raplas apriņķī, Rail Baltica nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia parakstīja līgumu ar AS TREV-2 Grupp par projektēšanas un būvniecības darbiem vēl 14 kilometru garumā, kas aptver posmu Kärpla-Selja Raplas apriņķī.

"Rail Baltica nav tikai jauns transporta koridors, kas savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropu, tas ir būtisks ieguldījums mūsu ekonomikā un drošībā," sacīja Rail Baltic Estonia izpilddirektors Anvars Salomets (Anvar Salomets). "Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes projekts, kas atver jaunus tirgus Igaunijas uzņēmumiem un stiprina reģionālo drošību."

TREV-2 Grupp veiks gan projektēšanas, gan būvniecības darbus dažādiem infrastruktūras elementiem šajā posmā. Tas ietver Ahekõnnu un Nõlva viaduktus, kas nodrošinās vietējos transporta savienojumus ar jauno dzelzceļa koridoru, kā arī Kärpla ekoduktu un Kootja zaļo tiltu, lai savvaļas dzīvnieki varētu droši pārvietoties. Tāpat līgums paredz dzelzceļa tiltu izbūvi pār Velises un Nurtu upēm, kā arī Lihuveski dzīvnieku tuneli, mazinot dzelzceļa ietekmi uz vidi. Šīs būves tiks īstenotas kā daļa no pamattrases projektēšanas un būvniecības darbiem, nodrošinot Rail Baltica atbilstību gan tehniskajiem, gan vides standartiem.

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

RB Rail AS paziņo par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā, kas stājas spēkā šodien, 30.maijā. Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās nolēmusi atstāt savu amatu.

Kitija Gruškevica pievienojās RB Rail AS 2021.gada beigās kā Latvijas filiāles vadītāja, kur viņas pienākumos ietilpa Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzība nacionālajā līmenī un ieinteresēto pušu vadība. 2023.gada septembrī viņa tika iecelta par valdes locekli un ilgtspējas direktori (Chief ESG Officer).

"Esmu pateicīga par iespēju būt daļai no Rail Baltica projekta - stratēģiski nozīmīgas ilgtermiņa iniciatīvas visām trim Baltijas valstīm. Latvijai, kas atrodas reģiona vidū, ir īpaša atbildība ne tikai pret saviem iedzīvotājiem, bet arī pret mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā nodrošināt ciešu integrāciju ar pārējo Eiropu. Rail Baltica ir būtisks projekts gan militārās mobilitātes uzlabošanai, gan ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Baltijas reģionā," saka Kitija Gruškevica.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Igaunijas būvuzņēmums "Merko Ehitus Eesti" un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotājs "Rail Baltic Estonia" parakstīja līgumu par Ilemistes starptautiskā pasažieru termināļa būvniecību Tallinā.

Būvniecības grupa "Merko Ehitus" Tallinas biržu informēja, ka grupas uzņēmums ar "Rail Baltic Estonia" noslēdzis līgumu, kura vērtība ir 85 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un izpildes termiņš ir 2028.gada oktobris.

Līgums noslēgts par Ilemistes termināļa ēkas projektēšanas un būvniecības darbiem. Termināļa ēka ar nosaukumu "Linda" tiks būvēta pēc starptautiski atzītā arhitektūras uzņēmuma "Zaha Hadid Architects" projekta.

Terminālis daļēji iekļaus "Rail Baltica" sliedes un esošo Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Eesti Raudtee" infrastruktūru.

Termināļa ēkas daļa, kas aptvers dzelzceļu, būs aptuveni 180 metrus gara, un tās augstums virs ielas līmeņa būs aptuveni 20 metri jeb apmēram sešstāvu ēkas augstumā. Piekļūšanai vilcieniem blakus sliežu ceļiem tiks izbūvētas trīs platformas ar kopējo garumu aptuveni 1250 metri, no kurām aptuveni puse būs zem jumta. Ēka atbildīs visiem Eiropas dzelzceļa satiksmes standartiem un tiks būvēta, nepārtraucot esošo dzelzceļa satiksmi.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Finansējums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Latvijai noteikti pietiek vēl vairākiem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd notiek projektēšana Igaunijas virzienā, kas ir ļoti labi, piebilstot, ka Igaunijas pusei esot licies, ka Latvija vēl nav tikusi pat līdz šai stadijai.

Siliņa arī pauda, ka visas trīs Baltijas valstis ir cietušas kādas citas Eiropas valsts dēļ, kura esot izgāzusi visu projektēšanu. Viņa gan nenosauca, kas tā ir par valsti. "Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs projektēšana ieilga," teica premjere.

Kā norādīja premjere, šobrīd ir skaidrs, ka ir pārdalīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, lai pabeigtu abas stacijas - Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Valdībā, pēc Siliņas teiktā, vēl ir jāvienojas par cenu griestiem. Šobrīd pēc aptuvenā aprēķina Latvijai izmaksas ir vislielākās, bet valdības uzstādījums ir būt "vidējai starp Lietuvu un Igauniju", tāpēc jāvienojas, kādi ir kopējie projekta griesti, klāstīja premjere.

Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail, piesaistot vairākus vietējos uzņēmumus, ir uzsācis apjomīgus darbus Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā – stratēģiskā vietā, kas kļūs par vienu no būtiskākajiem mezgliem projekta īstenošanā.

16 hektāru teritorijā jau notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.

Kā uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka: „Rail Baltica būvdarbiem pēc iespējas ātrāk jāsākas šogad posmā no Iecavas uz Lietuvas robežu. Tas ir stratēģiski svarīgi mūsu valsts drošībai, un mums jārāda sabiedrībai, ka virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā.”

Ir pabeigta pagaidu būvlaukuma teritorijas iežogošana aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 “Iecava–Baldone–Daugmale”.

Būvlaukumā norit būvtehnikas un pagaidu biroja moduļu piegādes. Kopumā pagaidu birojs tiks iekārtots no 16 moduļiem. Vietējais Bauskas uzņēmums SIA “Kvēle” izbūvējusi elektroapgādes pieslēgumu pagaidu būvlaukuma vajadzībām, savukārt moduļu nomu un to uzstādīšanu nodrošina Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Piesaistot finansējumu no Eiropas “Atveseļošanas fonda”, Eiropas Dzelzceļa līnijas sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir noslēgušas līguma vienošanos ar būvnieku pilnsabiedrību BERERIX par Rīgas centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas izbūves darbiem. Būvnieks ir atsācis būvdarbus šī gada aprīlī un būtiskos darbus pabeigs 2026. gada 31. augustā.

Piesaistītais fonda finansējums kopā ar Eiropas Infrastruktūras Savienošanas Instrumenta (CEF) un Latvijas valsts finansējumu ļaus pabeigt stacijas ēkas dienvidu daļas būvniecību, ēkai pieguļošās teritorijas sakārtošanu un pasažieru platformu labiekārtošanu tiktāl, lai ēka var kalpot drošai dzelzceļa pasažieru apkalpošanai jau 2027. gada vasarā.

Atveseļošanās fonds segs darbus 104,5 miljonu eiro apmērā, kas ir apmēram 75% no dienvidu puses pilna projekta īstenošanai nepieciešamās summas. Finansējums segs ēkas fasādes un jumta izgatavošanu, dzelzceļa platformu labiekārtošanu un pasažieru nojumju izbūvi, inženiertīklu un sistēmu izbūvi, tai skaitā, 6 liftu izbūvi nokļūšanai uz platformām un ēkas iekštelpu pirmā stāva apdari.

Ja salīdzina laiku pirms un pēc pandēmijas, pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem ir palielinājies, intervijā sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja "FlixBus" vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans.

Vienlaikus viņš piebilda, ka joprojām ir ļoti grūti precīzi novērtēt izmaiņas, jo satiksmi ietekmēja arī karš Ukrainā un bēgļu plūsma, kā arī pirms un pēc pandēmijas ir nedaudz mainījusies klientu bāze.

Lemans norādīja, ka īpašs bija pirmais gads pēc pandēmijas, jo pēc diviem gadiem, kuros īsti nevarēja ceļot, cilvēki pastiprināti gribēja doties braucienos, turklāt bija arī ietaupījusies nauda, kuru parasti tērēja ceļojumiem un izklaidei.

"Šī tendence ir lejupejoša, jo it īpaši šajā Eiropas reģionā visus mūs pēc tam skāra arī augstā inflācija, kas samazina tēriņus. Tāpēc es teiktu, ka pieprasījums tagad ir nedaudz mērenāks nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas, bet lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas," sacīja Lemans.