Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.
Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.
Gaidas un realitāte
Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.
Protams, diskusijas par projektu ir bijušas arī Lietuvā, īpaši saistībā ar tā ietekmi uz vidi, izmaksām un zemes īpašnieku tiesībām. Tomēr projekts Lietuvā jau sākotnēji ir atzīts par stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu, nelolojot nekādas ilūzijas par to, ka Rail Baltica varētu kardināli mainīt kravu vai pasažieru pārvadājumu plūsmu. Arī tas apstāklis, ka Rail Baltica neies caur galvaspilsētu Viļņu, bet tiks savienots ar atsevišķu dzelzceļa atzaru, neizraisīja tādu sabiedriskās domas viļņošanos kā Latvijas karstās diskusijas par Rīgas neiekļaušanu Rail Baltica centrālajā tīklā.
Jā, Rail Baltica ir liels un nozīmīgs projekts no būvniecības viedokļa – tas būtiski ietekmēs projekta īstenošanā un apkalpošanā iesaistītās būvkompānijas un uzņēmumus. Eiropas standarta platuma sliežu ceļu izbūve, dzelzceļa tilti, ceļu pārvadi un pazemes pārejas, inženiertehniskie tīkli, stacijas un infrastruktūras apkopes punkti utt. Projekts ir atzīts par stratēģiski svarīgu visām trim Baltijas valstīm arī drošības apsvērumu dēļ. Iespējams, Rail Baltica palielinās arī iedzīvotāju mobilitāti un veicinās iekšējo Eiropas tūrismu.
Sakārtoti autoceļi – ekonomikas izaugsmes mugurkauls
Vienlaikus, izvērtējot kopējās loģistikas tendences, visai droši varu apgalvot, ka Rail Baltica būs salīdzinoši neliela ietekme uz loģistikas sektoru Baltijas valstīs. Kravu pārvadājumos pieaugoša loma ir lidostām un loģistikas centriem ap tām, kā arī ātrgaitas autoceļiem, kas savieno ekonomikas un rūpniecības centrus. To, cik vērienīgu ekonomisko pienesumu valsts izaugsmē var nodrošināt kvalitatīvu ātrgaitas autoceļu izbūve, ļoti labi parāda kaut vai Polijas piemērs.
Tie, kas pēdējos gados ir pārvietojušies pa Polijas ceļiem, var pārliecināties, ka poļi ir paveikuši fantastisku darbu, sakārtojot savu autoceļu tīklu. Un tam ir bijusi nenovērtējami liela loma Polijas ekonomiskā “brīnuma” paveikšanā. Autoceļi ir uzlabojuši reģionālo attīstību, veicinot reģionu savienojamību un ļaujot uzņēmumiem efektīvāk pārvadāt preces un sniegt pakalpojumus. Gan autoceļu izbūve, gan reģionu attīstība ir veicinājusi vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu vietējā ekonomikā, kā arī radījusi jaunas darba vietas. Labāki ceļi ir veicinājuši tūrisma pieaugumu, jo ceļošana kļuvusi ērtāka un ātrāka.
Šajā ziņā Latvija noteikti var mācīties no Polijas – kā autoceļu infrastruktūras pareiza plānošana un uzlabošana tieši un pastarpināti kalpo par tālāku grūdienu gan reģionālai, gan visas valsts ekonomikas izaugsmei.
