Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Turpat blakus saliktas zemnieku saimniecības Janavas tējas un kosmētikas līdzekļi, seko SIA Bormaņi ražotās eļļas, tālāk izliktas Ievas Mindes gatavotās rotas. «Rotu ražotājas novadā mums ir vairākas,» stāsta L. Āre.

ZS Janavas ir arī interesants piedāvājums tūristiem – ir gan izstaigājama dabas taka, gan iespēja noklausīties stāstus par tējām un ārstniecības augiem, kā arī piedalīties tēju degustācijās. TIC ir pārstāvēti teju visi Kokneses mazie ražotāji, apgalvo L. Āre, piebilstot, ka daudzi koknesieši darbību uzsākuši bez kāda pašvaldības vai Eiropas atbalsta un palīdzības.

Vērtīgākas par naudu

Kokneses novads ir aktīvs Eiropas fondu naudas piesaistē, tādēļ interese par pašvaldības Biznesa ideju konkursu, kurā var iegūt nelielus līdzekļus, nav pārmērīga, tomēr iesācējiem ļoti noder.

«Jau trešo gadu organizējam Biznesa ideju konkursu. Sākumā pat šaubījāmies, vai vispār kāds pieteiksies, jo ir daudz citu instrumentu biznesa uzsākšanai. Katru gadu kādi trīs līdz pieci pretendenti piesakās. Šogad prēmējām trīs pieteikumus. Pirmajai vietai – 1600 eiro, bet vēl divām idejām – pa 800 eiro. Mūsu mērķis ir dot pirmo grūdienu, palīdzēt uzsākt,» atklāj I. Klaužs.

Ne visi biznesa plāni guvuši novada atbalstu pirmajā reizē. Nereti idejas ir vērienīgas, bet sapratne par reālo izpildījumu un iespējām – vāja. Teju visi Biznesa ideju konkursa dalībnieki izmantojuši pašvaldības apmaksātās konsultācijas. Sniegto informāciju un padomus koknesieši novērtē pat augstāk par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem.

«Ideju konkursam pašvaldībā biežāk piesakās privātpersonas, kurām vēl nav ne uzņēmuma, ne biedrības. Piemēram, pirmajā konkursa gadā Andrejs Česlis nolēma Kokneses sporta centrā piedāvāt mehānisko limfodrenāžu, kas ir pieprasīts pakalpojums. Uzsāka ar pašvaldības atbalstu, un šobrīd pakalpojums ir iekļāvies kopējā klāstā,» stāsta Kokneses novada pašvaldības Attīstības nodaļas priekšnieces vietniece Māra Bitāne.

Neatlaidības auglis

Ingunas Žogotas pirmo centienu, piedaloties novada Biznesa ideju konkursā, domes izpilddirektors I. Klaužs atceras ar smaidu: «Idejas jau bija lieliskas, bet sapratnes par finansēm tur nebija.» Šobrīd Radošā māja darbojas veiksmīgi, te piestāj tūristu autobusi, ir interesants piedāvājums. Pati Radošās mājas saimniece Inguna Žogota DB apstiprināja, ka pēc pirmās neveiksmes nav padevusies. Izmantojusi domes piedāvātās konsultācijas pie speciālistes Ievas Kornes un pilnveidojusi savu biznesa plānu.

Plašāk par to, kā atbalsta biznesu Koknesē, lasāms 17. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Koknesē, investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, būvēs kokogļu ražotni

Laura Mazbērziņa, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils uzņēmums Inos plāno paplašināt savu darbību un būvēt jaunu ražotni Koknesē, kurā no kokapstrādes atkritumiem ražos brikešu kokogles griliem.

Inos ražotajām kokoglēm ir augsts oglekļa sastāvs, zems pelnu saturs (līdz 1,5%), ilgāks degšanas laiks (līdz 5 stundām), augstāka degšanas temperatūra (vairāk par 900 grādiem), reducēts dūmu un specifiska aromāta daudzums, informē uzņēmumā. Jaunais produkts ir vienlaikus energoefektīvs risinājums un ekoloģiski tīrāks produkts, līdz ar to izmantojams arī pārtikas ražošanā un ēdināšanas pakalpojumos izmantošanai grilos. Tāpat produkcija izmantojama metalurģijā kā koksa aizstājējs un ķīmiskajā rūpniecībā kā aktīvā ogle.

Jaunā tehnoloģija ir uzņēmuma un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta zinātnieku vairāku gadu kopdarba rezultāts. Projekta īstenošanai finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā piešķīrusi Attīstības finanšu institūcija Altum, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā ir no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas Inovāciju motivācijas programma. Tehnoloģija ļaušot saražot konkurētspējīgu produktu, kuram tirgū pagaidām nav identisku konkurentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Šogad plašākie ceļa remontdarbi posmā no Madlienas līdz Skrīveriem

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie remontdarbi valsts autoceļu tīklā šogad notiek uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) posmā no Madlienas līdz Skrīveriem (47,20.-60,29. km un 61,27.-71,27. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Darbi kopumā notiek 23 kilometru posmā. Abos posmos tiek izbūvētas jaunas salizturīgā un šķembu pamata kārtas, kam virsū tiks ieklātas trīs kārtas asfalta. Vienlaikus tiek pārbūvēti tilti pār Braslu un Lobi un atjaunots tilts pār Ogri.

Pēc pārbūves posmos būs sakārtota ūdens novades sistēma, uzlabota satiksmes drošība un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas. Skrīveros izbūvēs arī lietus ūdens kanalizāciju un drenāžu, ierīkos ceļa apgaismojumu un pārbūvēs elektrotīklus, kā arī tilta pār Maizīti vietā iebūvēs tērauda caurteku.

Būvnieki šajā ceļā ir saskārušies arī ar neparedzētiem apstākļiem. Tā Madlienas pusē, būvējot ceļa pamatus, atklājās dūņveidīga šķidra kūdra līdz pat 10 metru dziļumam. Šo problēmu nevarēja atrisināt ar tradicionālām metodēm, kūdru izrokot. Lai samazinātu izmaksas un ietaupītu laiku, tiek meklēta cita pieeja un ar padomu talkā ir saukti ārzemju ceļu speciālisti. Savukārt Lobes tilta balstos tika atklātas sprāgstvielas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, tās nācās neitralizēt sapieriem. Sprāgstvielas bija palikušas arī zem ceļa aizbērtā caurtekā, ko kara laikā nebija izdevies uzspridzināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1. aprīli, Latvijā tiks iedarbināta jauna sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesīs CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LVC: Arī šovasar atļautais braukšanas ātrums atsevišķos posmos tiks palielināts

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Visticamāk, būs tie paši posmi, kas pagājušajā gadā,» teica Lange.

Viņš piebilda, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. «Mēs pēdējos trīs gadus sanākam kopā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai izvērtētu iepriekšējā gada statistiku, kā arī apkopotu principus, pēc kādiem izvēlamies posmus, kuros var uzlikt zīmi 100 kilometri stundā,» sacīja Lange.

Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī darbu uzsāk vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Sākotnēji vidējā ātruma kontroles sistēma darbosies uz šosejas Tīnūži – Koknese 7 km garā ceļa posmā. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Posmā no Tīnūžiem līdz Ogrei sākušies ceļa remontdarbi

Laura Mazbērziņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākušies būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) posmā no reģionālā ceļa Tīnūži–Koknese (P80) rotācijas apļa līdz Ogrei (20,54.- 25,00.km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar tiks pabeigta ceļa segas pārbūve. No Ikšķiles novada pašvaldības ceļa «Kalnāji» līdz Ogrei šogad izbūvēs arī ietvi gājējiem divu kilometru garumā. Pērn jau tika pārbūvētas četras autobusu pieturas.

Remontdarbu laikā ceļa remontdarbu zonās būs ātruma ierobežojumi 70 vai 50 km/h. Būvdarbus veic AS Ceļu Pārvalde un to līgumcena ir 4,5 miljoni eiro (ar PVN), ieskaitot ERAF līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 800 tūkstošus eiro, SIA Omniva šī gada laikā plāno jaunu pakomātu uzstādīšanu, informē uzņēmumā.

«Omniva» noslēgusi 2017. gada nogalē uzsākto pakomātu tīkla paplašināšanu reģionos, kuras ietvaros šobrīd nodrošināta pakomātu pieejamība 57 apdzīvotās vietās Latvijā. Kopumā Latvijā šobrīd pieejami jau 116 «Omnivas» pakomāti ar gandrīz 14 tūkstošiem skapīšu. Šī gada otrajā pusē «Omniva» plāno uzstādīt vēl 45 jaunus pakomātus dažādās Latvijas pilsētās.

«Lai arī «Omniva» šobrīd aptver gandrīz 80% pakomātu pakalpojuma biznesa tirgus daļu Latvijā, mūsu ambīcija palielināt tirgus pozīcijas tikai pieaug. Redzot e-komercijas straujo attīstību, mūsu pakomātu tīklojuma paplašināšana ir loģisks biznesa solis,» skaidro Beāte Krauze, «Omniva» vadītāja.

Šī iemesla dēļ no 2018. gada augusta līdz šī gada decembrim tiek plānots uzstādīt 19 jaunus pakomātus Rīgā un 26 pakomātus arī citās Latvijas apdzīvotās vietās - Saulkrastos, Raganā, Ropažos, Ugālē, Rojā, Talsos, Ventspilī, Koknesē, Mālpilī, Dundagā, Vangažos, Strenčos u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas reģionā selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota uz astoņiem autoceļiem

Lelde Petrāne, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu kalpošanas laika un braukšanas apstākļu uzlabošanai šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) Rīgas reģionā selektīvo vienkārtas virsmas apstrādi plāno veikt uz 8 valsts autoceļiem ar asfalta segumu teju 72 tūkstošu m2 apjomā.

Šiem astoņiem objektiem plānotās izmaksas ir aptuveni 255 tūkstoši eiro, pastāstīja pārstāvis Edgars Žilde.

Selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde tiek veikta vienā vai vairākos autoceļa posmos. Šogad Rīgas reģionā darbi plānoti atsevišķos posmos uz šādiem asfalta seguma valsts vietējiem autoceļiem:

· V965 Kaparāmurs-Dobelnieki (1 km)

· V71 Bukas-Mālpils (1,3 km)

· V84 Inčukalns-Kalējbūņas (5,5 km)

· V45 Pievedceļš Gaujas tiltam (1,3 km)

· P32 Augšlīgatne-Skrīveri (1,1 km)

· P80 Tīnūži-Koknese nobr. (0,9 km)

· V65 Pādes-Tūžas (1,5 km)

· P3 Garkalne-Alauksts (11,4 km)

Selektīvās vienkārtas virsmas apstrādi galvenokārt veic, lai pagarinātu autoceļa seguma kalpošanas laiku un uzlabotu braukšanas apstākļus autovadītājiem. Darbu rezultātā tiek nodrošināta autoceļa seguma ūdensnecaurlaidība un uzlabota satiksmes drošība kopumā. Virsmas apstrādes darbi tiek veikti vasaras sezonā un to izpildes laiks ir atkarīgs no gaisa temperatūras, nokrišņiem un citiem faktoriem, kas var ietekmēt darba kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sākta gada sākumā Koknesē izņemtās vērienīgās kokaīna kravas iznīcināšana, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš neprecizēja, kādā veidā kokaīns tiek iznīcināts, bet uzsvēra, ka krimināllietas izmeklēšanā notiek virzība un policija «jau diezgan daudz ko saprot, kā tas ir bijis».

Patlaban šajā lietā pie atbildības sauktas desmit personas, bet vēl atsevišķi cilvēki ir izsludināti meklēšanā, klāstīja Valsts policijas priekšnieks.

Kā ziņots, šogad 8.janvārī VP sadarbībā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju, Ekvadoras policiju un pretterorisma vienību «Omega» Kokneses novadā uzgāja kravu ar 42 kartona kastēm, kas visticamāk, sūtītas no Ekvadoras. Kastēs atradās 2195 briketes ar dažādiem logo - «TNT», «Badboys», «Gold» un ar delfīna attēlu. Šajās kastēs bija paslēpts kokaīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē AS Latvijas Valsts ceļi.

Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts.

Iestājoties rudenīgiem, mainīgiem laika apstākļiem, šodien tiek noņemtas ceļa zīmes, kas atļauj maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h sekojošās vietās: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) Saulkrastu apvedceļā (km 22,10–26,00 un km 27,20–44,40) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (km 55,50–71,30 un km 74,70–81,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām (km 14,30–24,55); uz valsts galvenā autoceļa Rīga – Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (km 20,86–28,20) un posmā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (km 202,20–212,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (km 8,0 –39,80); uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) atsevišķos posmos (km 16,97– 3,30; km 30,99–49,10 un km 73,60–94,40); uz valsts 1.šķiras autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmā no km 8,30 – 58,80.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO : Uzsākta Likteņdārza sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāža

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē topošajā Likteņdārzā ir uzsākti viena no centrālajiem objektiem – Sabiedriskās ēkas stikloto konstrukciju montāžas darbi, informē Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

Sabiedriskā ēka, kuras platība ir 701 m2, iecerēta kā Likteņdārza sabiedriskais centrs. Ēkā atradīsies divas multifunkcionālas zāles, kas paredzētas dažādiem pasākumiem, konferencēm, koncertiem vai svinībām, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Ēkas foajē būs neliela izstāžu zāle, kurā tiks izvietoti Likteņdārzam dāvinātie mākslas darbi. Savukārt uz vienas no ēkas sienām plānots attēlot visu to cilvēku vārdus un organizāciju nosaukumus, kuri palīdzējuši Likteņdārza tapšanā. Ēkas jums iecerēts kā kā staigājama platforma – skatu laukums, no kurienes pavērsies brīnišķīgs skats uz Likteņdārza ainavu.

Sabiedriskās ēkas projektu izstrādāja SIA Arhis Arhitekti arhitekta Andra Kronberga vadībā un telpiski tā veidota kā kalns jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus - dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas apkuri, saules enerģiju ūdens sildīšanai, lietus ūdens savākšanu u.c. Savukārt ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem uzstādīts pēdējais – 100. stacionārais fotoradars - līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sekmīgi izpildījusi valdības apstiprināto fotoradaru ieviešanas plānu - līdz šī gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces.

Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdība lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē CSDD būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.

Papildus tam CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru