Jaunākais izdevums

Turpinās būvniecības darbi dzīvojamo ēku kompleksā “Ezerjugla” vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem – Juglas ezera krastā. Astoņās četrstāvu ēkās labiekārtotā, drošā teritorijā pieejami vairāk nekā 500 divistabu un trīsistabu dzīvokļu 46–83 m2 platībā, no kuriem rezervēti jau gandrīz 100 dzīvokļi. Lai nodrošinātu nevainojamu darbu kvalitāti, projekta būvniecību no 2021. gada jūlija pārņem SIA “Abora”.

““Ezerjugla” ir Rīgai netipiski vērienīgs – visu astoņu dzīvojamo ēku būvniecība tiek īstenota vienā kārtā, tāpēc uzreiz pēc kompleksa nodošanas iedzīvotājiem būs pieejama visa plašā teritorija ar pilnīgu arhitektoniski telpisko veidolu un pabeigtu labiekārtojumu, izvairoties no būvdarbu trokšņiem un putekļiem. Mūsu kā projekta attīstītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt visaugstāko kvalitāti un nevainojamu darbu izpildi, lai projektu īstenotu atbilstoši vērienīgajai iecerei. Tāpēc ar pārliecību uzsākam sadarbību ar SIA “Abora”, kas savu profesionalitāti un pieredzi ir apliecinājuši, īstenojot virkni sabiedriski nozīmīgu, vērienīgu būvniecības projektu,” uzsver projekta attīstītāja SIA “Murjāņu 70” mārketinga vadītāja Natālija Sējāne.

SIA “Abora” ir būvniecības uzņēmums ar 27 gadu pieredzi būvniecībā, būvuzraudzībā un būvniecības projektu vadībā, kas pastāvīgi sadarbojas gan ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, gan privātajiem pasūtītājiem. Nozīmīgākie un redzamākie īstenotie objekti ir izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas rekonstrukcija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas betona konstrukciju izbūve, viesnīcas un dzīvojamo ēku komplekss “Avalon”, Latvijas Infektoloģijas centra jaunbūve, kā arī virkne izglītības iestāžu, sabiedrisku ēku un citu objektu Rīgā un Pierīgā. Nesenākais un lielākais projekts – viesnīcas “Grand Hotel Kempinski” rekonstrukcija vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā.

“Esam priecīgi, ka varam strādāt pie šī projekta. Tas ir perspektīvs, ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā gan no loģistikas viedokļa, gan dabas un ainaviskās puses ziņā. Uzsāktajam projektam ir īpaši liels potenciāls, jo plānots paplašināt Ezerjuglas dzīvokļu kompleksu blakus esošajā zemesgabalā. Pats projekts nav tehniski sarežģīts, tomēr sagādās lielu gandarījumu,” pauž SIA “Abora” valdes priekšsēdētājs Juris Kravalis.

Jau ziņots, ka Juglas ezera krastā (Murjāņu ielā 70, Rīgā) tiek attīstīts jauns dzīvojamo ēku komplekss “Ezerjugla” ar 8 daudzdzīvokļu mājām. Tajās būs pieejami divistabu un trīsistabu dzīvokļi dažādās platībās, sniedzot iespēju dzīvot vienā no zaļākajiem Rīgas rajoniem.

Dzīvojamā kompleksa “Ezerjugla” projektu izstrādājis projektēšanas un arhitektūras uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro. Kompleksu plānots nodot ekspluatācijā 2022. gada oktobrī.

Projekta attīstītājs AS “Murjāņu 70” iepriekš īstenojis tādus projektus kā deviņstāvu dzīvojamo ēku komplekss “Salnas 21” Pļavnieku mikrorajonā un daudzdzīvokļu māja Valkas ielā 4, Rīgā.

Vairāk informācijas par projektu: ezerjugla.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” Dreiliņos uzsācis jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas - “StokOfiss U30” būvniecību, kur maziem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami gan biroji, gan plašas telpas veikalu un noliktavu labiekārtošanai.

Šobrīd jau krietni vairāk nekā puse no pirmās kārtas pieejamajām telpām ir iznomātas. Jaunais biznesa komplekss netālu no Ulbrokas ielas un Augusta Deglava ielas krustojuma sastāvēs no divām kārtām, un plānotais kopējais investīciju apjoms ir aptuveni 13 miljoni eiro.

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai 

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo...

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” pirmās kārtas platība ir aptuveni 3650 m2. Divos stāvos būs pieejamas 10 nodalītas iznomājamas telpas, katra 323–487 m2 lielas, – piemērotas noliktavas, veikala vai biroja vajadzībām. Ar dažādu tehnisko risinājumu palīdzību katru no tām būs iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku vajadzībām, tai skaitā, vairākas telpas varēs apvienot vienā.

Jaunā biznesa kompleksa pirmās kārtas ēkā pirmajā stāvā atradīsies tirdzniecības telpas, noliktavas un palīgtelpas. Savukārt otrajā stāvā būs izvietotas biroja telpas.

Klientu un darbinieku vajadzībām nomniekiem būs nodrošināta arī plaša bezmaksas autostāvvieta 84 automašīnām.

Biznesa kompleksa pirmās kārtas - „StockOfiss U30“ celtniecības darbus plānots pabeigt 2022.gada vasarā.

“Esam pateicīgi un gandarīti par klientu izrādīto interesi un to, ka mums ir izdevies iznomāt jau 70% no biznesa kompleksā pieejamajām telpām. „StokOfiss“ sniedz mazajiem uz vidējiem uzņēmumiem iespēju visas tirdzniecībai nepieciešamās telpas īrēt vienuviet, tādā veidā samazinot uzņēmumu loģistikas izdevumus, atvieglojot ikdienas darbus un veicinot uzņēmējdarbības efektivitāti," norāda “Hepsor” valdes loceklis Martti Krass.

”Blakus „StokOfiss U30“, Ulbrokas ielā 34, taps arī biznesa kompleksa otrā kārta “StokOfiss U34”.

Plānots, ka tā izīrējamā platība būs divas reizes lielāka – 7500 m2, kas dos vēl vairāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju tikt pie savām biroja, veikala vai noliktavas. Otrās kārtas telpas nomniekiem būs pieejamas 2023.gada vasarā.

Biznesa kompleksa “StokOfiss U30” ģenerālais būvuzņēmējs ir SIA “Mitt&Perlebach”, savukārt telpu iznomāšanas un nomas nosacījumu jautājumus koordinē „Colliers International“ zemes un industriālo platību komandas pārstāvji.

“Hepsor” ir dibināts Igaunijā 2011.gadā, kur līdz šim ir īstenoti vairāki nekustamā īpašuma projekti dzīvojamā un komercsegmentā. Latvijā “Hepsor” darbību uzsāka 2017.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā "Bonava Latvija" saņēmis būvatļauju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa otrās kārtas būvniecībai vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Ropažu ielā, Teikā, Rīgā.

Kompleksa būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigt paredzēts līdz 2024.gadam. Kopumā projektā tiks ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro.

"Ņemot vērā iedzīvotāju lielo pieprasījumu pēc pieejamiem, moderniem un ilgtspējīgiem mājokļiem, esmu pārliecināts, ka plānotais "Bonava Latvija" projekts Teikā nepārprotami piepildīs nākamo dzīvokļu īpašnieku gaidas dzīvot komfortablos augstas kvalitātes mājokļos, papildus izbaudot priekšrocības, ko sniedz Teika kā funkcionāli pievilcīga apkaime ar attīstītu transporta plūsmu. Manuprāt, Teika jau sen vairs nav priekšpilsēta, bet pilnvērtīga un dinamiska Rīgas centra daļa ar sakārtotu infrastruktūru un pulsējošu biznesa vidi. Turklāt šīs apkaimes galvenais trumpis ir tās daudzveidība - te satiekas vēsture un mūsdienas. Tāpēc Ropažu ielas projekts noteikti būs aktuāls tiem, kuri vēlas dzīvot pilsētas sirdī, tomēr nedaudz ārpus centra ierastās burzmas," norāda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgo svētkiem

Jānis Goldbergs, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Publiskajiem partneriem nevajadzētu pirmos PPP projektus plānot pārlieku lielā apjomā

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja rudenī augs saslimstība ar Covid-19, tad plānotajiem ierobežojumiem jābūt vienkāršiem, ceturtdien nozaru ministru un valdības partneru veidojošajā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš sanāksmē klātesošos informēja par rudenī īstenojamu stratēģiju gadījumā, ja saslimstība ar Covid-19 atkal pieaugs.

Pavļuts uzsvēra, ka stratēģija paredz jau vasarā novērst epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos rudenī, lai, rudenī, piemēram, vakcinēti pakalpojumu sniedzēji apkalpotu vakcinētus klientus. Viņš norādīja, ka visas patlaban pieejamās vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas pret jaunajiem vīrusa paveidiem. "Jāvirzās uz to, ka strādājam vakcinēti, tāpēc ir jāmobilizē sabiedrība un komersanti vakcinēties," uzsvēra Pavļuts.

Vienlaikus ministrs brīdināja, ka gadījumā, ja situācija pasliktināsies, tad nozarēm būs jāgatavojas strādāt ierobežotos apstākļos, rēķinoties ar attiecīgu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga kopienai pievienojušies seši jauni nomnieki - dažādu nozaru uzņēmumi, informē attīstītāja pārstāvji.

Biroju kompleksa Malduguņu ielā jaunie nomnieki ir viens no pasaulē vadošajiem elektronikas ražotājiem Philips, starptautiskā pilna servisa līzinga un autoparku pārvaldīšanas kompānija ALD Automotive, autonozares programmatūras izplatītājs AMIT Baltic, rūpnieciskā aprīkojuma, specializēto produktu ražotājs un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums Alfa Laval, būvniecības uzraudzības un projektu vadības pakalpojumu uzņēmums Forma 2, kā arī bankas Luminor filiāle “Mārupe”.

“Šobrīd esam pabeiguši projektēt otrās būvniecības kārtas ēkas,” papildina Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Business Garden Rīga plāno otrās kārtas būvniecību un izsludina iepirkumu 

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā...

Pašlaik gan Latvijā, gan pasaulē strauji pieaug tendence izmantot tieši ilgtspējīgus birojus, tādējādi šīs faktors kļūst par vienu no fundamentālākajiem, izvēloties biroja telpas. “Business Garden mūs uzrunāja ar savu lielisko lokāciju/plānojumu un pievienoto vērtību, ko rada kompleksa plašās iespējas, — ilgtspējīga un funkcionāla vide, moderns aprīkojums, The Lounge koplietošanas telpas, labiekārtota teritorija, autostāvvieta un velosipēdu novietnes,” uzsver SIA Alfa Laval vadītāja Ilze Lenša.

Savukārt Luminor Bank pārstāvji īpaši izceļ biroju kompleksa iekļaujošo vidi, kas ļauj arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem apmeklēt bankas jauno filiāli. Turklāt uzņēmuma AMIT Baltic komanda uzteic gaisa kvalitāti jaunajās telpās, kas vairumam uzņēmumu īpaši aktuāli kļuva līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi.

“Primārais iemesls, kāpēc izvēlējamies Business Garden Rīga, ir tas, ka šis projekts atbilst Philips uzņēmuma vērtībām un kvalitātes prasībām,” norāda Philips Baltic komerciālās organizācijas vadītāja Agrita Vēvere.

Patlaban Business Garden Rīga vada pārrunas ar jauniem nomniekiem, kas biroju kompleksam plāno pievienoties līdz vasaras sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik par zaļāko dēvētā Rīgas biroju kompleksa “Verde”, kas top Skanstes un Hanzas ielas krustojumā, pirmās ēkas būvniecība norit pēc plāna un noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Būvniecības process sasniedzis pusi – izbūvēta pazemes autostāvvieta, karkass pieciem no 11 pirmās ēkas stāviem, kā arī uzsākti pirmā stāva fasādes darbi un inženiertehniskie darbi, kas norit paralēli pārējā apjoma izbūvei. Vienlaikus norit aktīvs darbs ar potenciālajiem nomniekiem, ļaujot tiem iepazīt būvniecības aizkulises.

“Atsevišķi darbi pat apsteidz jau tā ļoti saspringto būvniecības grafiku par spīti apgrūtinātai būvniecības materiālu piegādes ķēdei un pieaugošajām būvniecības materiālu cenām, kas ir šī brīža tirgus realitāte. Plānojam darbus pie “Verde” pirmās ēkas noslēgt jau nākamā gada jūnijā. “Verde” projekta būvnieks “Velve” vienlaikus veic gan lielizmēra konstrukciju un plātņu betonēšanas darbus, gan nultā un pirmā stāva fasādes montāžu un inženiertehniskos darbus, objektā lielu uzmanību vēršot gan darba drošībai un veselībai, gan objekta tīrībai un kārtībai,” informē uzņēmuma komercdirektore Iveta Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ir vērsusies tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci SIA "Velve", prasot atlīdzināt 3 977 971 eiro zaudējumus, savukārt būvnieki zaudējumus neatzīst, 15.maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms nepilna gada Konkurences padome (KP) lēma sodīt būvnieku karteļa dalībniekus par ilgstošu aizliegtu vienošanos valsts un pašvaldību iepirkumos. Gandrīz visi pieķertie būvnieki pārkāpumus neatzina, bet KP aicināja pasūtītājus tiesāties ar viņiem par nodarītajiem zaudējumiem.

Kompānija "Velve" tomēr vainu atzina. Lai atjaunotu agrāko uzticamību, būvniekam bija arī jāatmaksā zaudējumi Rīgas domei un Liepājas reģionālajai slimnīcai, taču "Velve" miljonos mērāmos zaudējumus atsakās segt, tādēļ šonedēļ Rīgas dome vērsusies pret būvkompāniju tiesā.

Būvnieku karteļa lietu aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vairāku gadu garumā bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā noklausītās ietekmīgu nozares spēlētāju sarunas atklāja, kā neformālās tikšanās reizēs viņi viens otram sola nekonkurēt valsts un pašvaldību iepirkumos un turēt cenas tā, lai varētu vairāk nopelnīt, atgādina raidījums. Aizliegtās tikšanās galvenie organizētāji bijuši kompānijas "Velve" bijušais īpašnieks Māris Martinsons, "Re&Re" īpašnieki Didzis Putniņš un Ainārs Pauniņš, kā arī Guntis Rāvis un Ivars Millers no "Skonto būves".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Noskaidrots topošā Satekles biroju centra metu konkursa uzvarētājs

Db.lv, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Linstow Baltic grupas uzņēmuma topošā Satekles biroju ēku kompleksa metu konkurss.

Biroju centrs atradīsies Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas un Origo One biznesa centra apkaimes kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielām.

Metu konkursā uzvarēja personu apvienība L.SN (SIA Lauder Architects, SIA Sarma&Norde), kuras piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par biznesa centra attīstīšanu šajā pilsētas kvartālā.

Satekles biznesa centra metu konkursā tika iesniegti seši darbi. Izvērtējot pieteikumus, vērā tika ņemti vairāki būtiski kritēriji, tostarp arhitektoniskās idejas novatorisms un oriģinalitāte, objekta atbilstība publiskās ārtelpas kvalitātei, publiskajai pieejamībai un sabiedrības labumam, ko kvartāls dod pilsētai, arhitektoniskajai saskaņai ar jau esošo infrastruktūru, atbilstība kultūrvides kontekstam, iekļaušanās pilsētvides mērogā un citi kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs AFI Europe ir noslēdzis līgumu ar AS RERE Grupu par daudzdzīvokļu ēku projekta Trebū HOME nākamās kārtas būvniecību.

Turpinot dzīvojamo ēku kompleksa Trebū HOME attīstību, tā ceturtajā kārtā tiks izveidots jauns apbūves kvartāls ar trim sešstāvu ēkām un atbilstošu infrastruktūru.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss atrodas Rīgā, Pļavniekos. Projekta Trebū HOME pasūtītājs ir SIA AFI INVESTMENTS, un ceturtās kārtas būvdarbus veiks RERE Grupas uzņēmums SIA RERE Meistari.

“Pārdošanas rezultāti liecina, ka Rīgas iedzīvotāji un īpaši jaunas ģimenes arvien biežāk meklē dzīvesvietu modernā, zaļā vidē ar labu infrastruktūru, vienlaikus neesot tālu no pilsētas rosīgā centra,” komentē AFI Europe Latvia vadītāja Ilona Striga.

Saskaņā ar projektu šajā kārtā kopā tiks uzbūvēti 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo apbūvi 11455 kvadrātmetru platībā. Trīs dzīvojamās ēkas kopējā dzīvokļu kompleksā veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu.

Komentāri

Pievienot komentāru