Kongresa nama pārbūvi kūrēs Pauls 

Panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi mūsdienīgā koncertzālē, savukārt procesa norisi kūrēt piekritis Raimonds Pauls, raksta Latvijas Avīze.

Elīna Pankovska, 01.02.2011

Raimonds Pauls

Kristaps Kalns, Dienas Mediji

«Šajā projektā nebūšu nekas cits kā vien konsultants,» norāda R.Pauls. Viņš arī piebilst: «Ir skaidrs, ka no ārpuses Kongresu namu, kas, izrādās, ir piemineklis, pārveidot nedrīkstēs. Taču iekštelpas gan. Pirmkārt – jāpārkārto skatuve, lai tā būtu piemērota kā simfoniskās, tā estrādes mūzikas koncertiem. Otrkārt, jāsaved kārtībā mākslinieku ģērbtuves, izbūvējot tajās gan tualetes, gan dušas. Katrā ziņā jādara viss, lai no Kongresu nama izdabūtu ārā «veco aromātu», kas bojā tā tēlu.»

Jau februāra sākumā darba grupa sanāks uz pirmo sēdi, kurā skatīs koncertzāles pārveides piedāvājumus, martā tiek solīts tehniskais projekts, bet vasarā – jau konkursa uzvarētājs. Iecerēts, ka pārbūves darbus varētu pabeigt līdz 2014. gadam.

DB jau rakstīja, ka 2009.gada 3. aprīlī tika izbeigts valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju AB.SZK par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu, un Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Nomas līgumu par AB dambja nomu KM izbeidza 2009.gada 14.augustā.

Iepriekš Kultūras ministrijas preses sekretāre Dace Vizule norādīja, ka Rīgai iet garām virkne izcilu koncertu. «Latvijas akadēmiskās mūzikas pārstāvji ir sasnieguši izcilus rezultātus pasaulē. Pie mums nav atbilstošas vietas, kur uzstāties, piemēram, Marisam Jansonam ar viņa izcilo orķestri, nav piemērotas zāles, kur klausīties Andra Nelsona diriģētu orķestri, Baibas Skrides vai Elīnas Garančas sniegumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri,» uzsver D. Vizule.

Pašlaik kaut cik piemērota koncertzāle akadēmiskās mūzikas koncertu organizēšanai ir Lielās ģildes koncertzāle, taču tās kapacitāte neesot vērtējama kā pietiekama attiecībā uz iespējām uzņemt lielus kolektīvus.

Jaunākais izdevums