Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA "DEPO DIY" par informācijas nesniegšanu, informē Augstākā tiesa.

Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi.

Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām.

Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Akciju sabiedrībai "Dobeles dzirnavnieks" un Brueggen International GmbH iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Akciju sabiedrību "Rīgas dzirnavnieks".

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Akciju sabiedrība "Dobeles dzirnavnieks" (AS "Dobeles dzirnavnieks") ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar graudu pārstrādi un pārtikas produktu ražošanu, kā arī graudu iepirkšanu, pirmapstrādi un uzglabāšanu.

AS "Dobeles dzirnavnieks" grupas sastāvā ir arī vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, graudu malšanas produktu ražošanu un saražotās produkcijas tirdzniecību.

Savukārt Brueggen International GmbH (Brueggen) ir Vācijā reģistrēta holdinga kompānija, un tās grupas pamatdarbība ir saistīta ar dažādu graudaugu produktu ražošanu, kas pamatā ir augstas kvalitātes brokastu pārslas.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Saeima šonedēļ noraidīja deputāta Andreja Judina (JV) priekšlikumu paredzēt uzņēmējiem kriminālatbildību par konkurences pārkāpumiem publiskos iepirkumos. Par priekšlikumu balsoja deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Progresīvajiem” un “Nacionālās apvienības”, tomēr deputātu vairākumam balsojot pret, priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.

Iepriekš saturiski tādu pašu priekšlikumu Saeimas Juridiskajā komisijā jau bija iesniedzis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Iebildumus pret priekšlikumu izteica uzņēmēju organizācijas, izsakot neapmierinātību par to, ka organizācijas par šādu priekšlikumu nemaz nav tikušas informētas un nav notikusi diskusija – tā vietā priekšlikums tika iesniegts uz 2. lasījumu likumprojektā par kriminālatbildības pastiprināšanu dzīvnieku spīdzinātājiem. Uzņēmēju pārstāvji pauda, ka priekšlikumā saredz riskus, kas radīs negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi Latvijā. “Ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības vidi, tomēr cietumsodi uzņēmējiem nav pareizais virziens” – uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Konkurences padome (KP) aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai.

KP ir izvērtējusi kādas pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem.

Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka vairāki tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam.

Latvijā tirdzniecību uzraugošā sistēma nestrādā jeb ražotāju un lielveikalu attiecībās iztrūkst "ceļu policista", intervijā atzina Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" vadītājs Kārlis Zemešs.

"Problēma ir tajā, ka mums nav tirdzniecību uzraugošās sistēmas. Mums ir Konkurences padome, kuras kapacitāte ir ļoti maza. Ja viņi darbotos režīmā, kurā pastāvīgi uzraudzītu tirgus situāciju, nevis reaģētu tikai uz ražotāju, piegādātāju vai tirgotāju sūdzībām, tad varbūt situācija būtu citādāka," teica Zemešs.

Pēc viņa sacītā, ražotāji arī nesūdzas konkurences uzraugiem par lielveikalu rīcību, jo ir atkarīgi no tirgotājiem. "Kurš no ražotājiem ir gatavs sūdzēties, ja ir atkarīgs no tirgotāja, ja 30% vai 50% no produkcijas noieta ir vienā vai otrā tirdzniecības tīklā? Neviens nebūs gatavs sūdzēties, jo katra ražotāja produkti ir aizstājami. Mazie ražotāji ir ļoti viegli ievainojami, jo nav tāda produkta, kuru nevar aizvietot. Ja zaudē tirgus daļu vai apjomu, tad tālākā pastāvēšana ir diezgan nosacīta," minēja maiznieku biedrības vadītājs.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atstās amatu, lai vadītu valstij piederošo SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC), kas no nākamā gada pārņems e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas.

Konkurences padomē apliecināja, ka Gaiķis ir iesniedzis atlūgumu atbildīgajai ministrijai, ko vēl būs jāizskata valdības sēdē.

Tikmēr Veselības ministrija (VM) informē, ka Gaiķis LDVC valdes priekšsēdētāja amata pienākumus sāks pildīt no 20.janvāra, un par atbilstošāko kandidātu šim amatam izraudzīts konkursa kārtībā, 30 pretendentu konkurencē.

Kandidāti tika vērtēti trīs kārtās. Notika kandidātu padziļināta vadības kompetenču novērtēšana daļēji strukturētas intervijas veidā. Savukārt atlases trešajā kārtā norisinājās padziļināto kompetenču intervijas, kurās vērtēja kandidātu stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadīšanu, līderību un komandas vadīšanu, orientāciju uz attīstību, kā arī lēmumu pieņemšanu un atbildību.

Vācijas aviokompāniju grupas "Lufthansa Group" darījumu, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, vērtēs Vācijas Federālais karteļu birojs ("Bundeskartellamt"), aģentūrai LETA norādīja "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" skaidroja, ka darījumā iesaistītās juridiskās komandas ir izvērtējušas attiecīgos normatīvus un secinājušas, ka ieguldījums nesasniedz paziņošanas sliekšņus saskaņā ar to valstu konkurences tiesību normām, kurās darbojas abas darījuma puses.

Tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību un juridisko skaidrību, pēc līguma parakstīšanas puses ir sazinājušās ar Vācijas Federālo karteļu biroju, jo Vācijā likums noteic atšķirīgus un potenciāli stingrākus darījuma paziņojamības kritērijus.

Pēc "airBaltic" minētā, šīs konsultācijas mērķis ir saņemt apstiprinājumu, ka paziņošana nav nepieciešama un puses var pabeigt darījumu bez apvienošanās atļaujas.

Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vienu nozari var pārņemt lietuvieši, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

Pērnā gada oktobrī pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ar vizīti ieradās Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas padomnieks Johens Kleins.

Tas bija jau pēdējais izmisuma solis, lai glābtu situāciju nozarē. Asociācija jau ir izmēģinājusi visus instrumentus – gan publikācijas medijos, gan vēršanos Konkurences padomē, taču nekas nepalīdzēja, tāpēc bija jānāk pie ministra. Vai tas palīdzēja? Nē! Iestāžu darba neefektivitātes dēļ mēs varam vērot, kā lēnām pazūd vietējie tirgus dalībnieki, bet pozīcijas nostiprina lietuviešu uzņēmums, kurš šo praksi jau veiksmīgi izmēģinājis un īstenojis Igaunijā.

Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija trauksmi ceļ jau apmēram gadu – to ir uzņēmies darīt vācietis Johens Kleins, kuram, spriežot pēc viņa dzīves gājuma, ir pamatīgas zināšana piegāžu ķēžu jautājumos smagās rūpniecības nozarēs – ražošanā, aviācijā un metāllūžņu pārstrādē. Viņš pārstāv gan asociāciju, gan strādā uzņēmumā TM Recycling, kurš Latvijā arī ir viens no līderiem. Kleins ir izpētījis, ka lietuviešu uzņēmums Refonda, kurš ir dominējošs savās mājās Lietuvā, iespējams, negodīgā ceļā vēlas izspiest nozares spēlētājus Latvijā, bet Igaunijā tas jau ir izdevies iepriekšējos gados. Man nepatīk izmantot vārdu iespējams, taču objektīvu apstākļu dēļ, lai apgalvotu, vai tiešām tirgus izmaiņas notiek negodīgā ceļā, mājasdarbs jāveic Konkurences padomei. Iestāde it kā ir sākusi to darīt, taču, ņemot vērā tempus, kamēr izpēte beigsies, mazākajiem nozares spēlētājiem tas vairs nepalīdzēs. KP var saprast – Analītiskā departamenta vadībai, strādājot no Briseles, droši vien iet lēnāk, nekā varētu gribēt uzņēmēji.

Turpinot paplašināšanos, degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla KOOL operators SIA KOOL Latvija atklājis jaunu DUS Daugavpilī.

Tā ir jau devītā DUS Latgalē, kopējam KOOL Latvija pārvaldīto DUS skaitam sasniedzot 70.

Sākotnēji Daugavpilī būs pieejama pašapkalpošanās DUS, bet ar laiku plānots nodrošināt arī pilnu KOOL pakalpojumu un preču klāstu.

“Jau ilgāku laiku domājām par degvielas uzpildes stacijas izveidi Daugavpilī, kas būtu ērta priekšrocība mūsu klientiem, kā arī iespēja Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem izmantot mūsu kvalitatīvo degvielu. Esam gandarīti, ka ir izdevies šo ieceri īstenot un nodrošināt arvien plašāku DUS tīklu visa Latvijā ,” pauž KOOL Latvia valdes loceklis Sandis Šteins.

KOOL Latvija dibināts 2016.gada oktobrī, sadarbojoties vietējiem privātajiem investoriem un "ZGI-3" alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes staciju tīklu Latvijā.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Lietuvas valdība nolēmusi izveidot institūciju nepārtrauktai pārtikas cenu dinamikas izsekošanai un valdības konsultēšanai par nepieciešamajiem pasākumiem nepamatota cenas kāpuma gadījumos.

Zemkopības ministrijai uzdots Pārtikas padomi izveidot līdz 29.janvārim.

Pārtikas padome būs atvērta visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem: tirgotājiem, pārstrādātājiem, lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem un pētniekiem, paziņoja valdība.

Premjerministrs Gintauts Palucks sagaida, ka padome veicinās lielāku cenu caurskatāmību, labāku konkurenci tirgū un lielāku patērētāju informētību un uzticēšanos. Tai arī jāuzlabo konkurences vide mazajiem tirgus dalībniekiem, viņš piebilda.

"Pārtikas cenu kāpumu bieži izraisa objektīvi apstākļi, piemēram, augstākas izejvielu cenas, piegādes ķēžu traucējumi vai citi globāli faktori. Taču pat šādos gadījumos iedzīvotāji un patērētāji sagaida, ka valsts darīs ko vairāk nekā tikai pasīvu novērotāja lomu, jo īpaši tad, ja tas būtiski ietekmē pirmās nepieciešamības preču grozu," sacīja Palucks.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Konkurences padome (KP) janvāra izskaņā savā mājaslapā ir ievietojusi publikāciju ar bravūrīgu virsrakstu Katrs iestādei piešķirtais eiro rada sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Līdzīgas publikācijas KP ievieto savā mājaslapā katra gada sākumā, tajās daloties ar saviem aprēķiniem par iestādes monetāro pienesumu sabiedrībai.

Tomēr šogad KP publicētais aprēķins prasa īpašu uzmanību vienkārša iemesla dēļ – jau otro gadu pēc kārtas KP aprēķinātais “katra iestādei piešķirtā eiro radītais sabiedrības ieguvums” strauji sarūk, par pēdējo periodu tam esot jau divreiz mazākam, nekā tas bija periodu iepriekš.

Proti, atbilstoši KP aprēķinam sabiedrības ieguvums no KP laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedz 35,1 miljonus eiro gadā, savukārt, attiecinot šo skaitli uz iestādes budžetu, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radot sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Aplūkojot agrākas KP publikācijas, iepriekšējā periodā (2021-2023) sabiedrības ieguvums bijis 51,2 miljoni eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro vidēji tas bija 19,69 eiro. Savukārt vēl vienu periodu pirms tam (2020-2022) sabiedrības ieguvums pārsniedzis 51,5 miljonus eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro tas bija 26,73 eiro.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Circle K Latvia” un “Astarte-Nafta” ir iesnieguši kopīgu ziņojumu Konkurences padomē par degvielas mazumtirdzniecības tīkla “Astarte-Nafta” 26 degvielas uzpildes staciju pārdošanu “Circle K Latvia”.

Lai darījums varētu tikt īstenots, vispirms ir jāsaņem Konkurences padomes atļauja.

“Viens no “Circle K” mērķiem ir būt tuvākiem saviem klientiem, padarot viņu ikdienu ērtāku. Līdz ar mūsu degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu būsim tuvāk mūsu klientu mājvietām – jaunajiem klientiem tā būs iespēja iepazīties ar mūsu piedāvājumu vietās, kur līdz šim Latvijā vēl nebijām pārstāvēti, savukārt mūsu biznesa, valsts un pašvaldību klientiem varēsim sniegt vēl plašāku un ērtāku tīkla pārklājumu Latvijā,” saka Skirmantas Mačiukas, “Circle K Latvia” valdes priekšsēdētājs.

“30 gadu laikā mums ir izdevies izveidot Zemgales reģionā spēcīgu un sekmīgi darbojošos degvielas uzpildes mazumtirdzniecības tīklu, tomēr degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā valda īpaši sīva konkurence, kā arī reģionālā reforma ir mazinājusi lauku teritoriju nozīmi, pievēršot lielāku uzmanību pilsētām un īpaši - lielajām. Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas un inovācijas. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt uzņēmuma attīstību, vēlamies tā darbību nodot labās un gādīgās rokās. Ticam, ka ar "Circle K Latvia" rūpēm ieguvēji būs gan mūsu darbinieki, gan klienti,” saka Ojārs Karčevskis, "Astarte-Nafta" valdes priekšsēdētājs.

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.