Jaunākais izdevums

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka patērētājus zemākas graudu ražas šogad neietekmēs, jo miltu un maizes cena šo apstākļu dēļ īpaši nemainīsies.

Lazdiņš pastāstīja, ka patlaban turpinās graudu ražas novākšana. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē tas praktiski jau paveikts. Latgalei šis process vēl tikai priekšā. «Protams, ka Latgalē pavisam cita sējumu struktūra - 80-90% - no kopējās platības pērnā gada plūdu dēļ ir vasarāji. Līdz ar to arī tur lielākās daļas ražas novākšana vēl priekšā,» sacīja «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs.

Kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA atzina, ka šogad Latvijā būs graudu ražas kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču par konkrētu ražas samazinājuma apmēru būs iespējams spriest vēlāk. Vidzemē un Latgalē patlaban ir novākta apmēram puse labības, un jau tagad redzams, ka ziemājiem vidēji raža ir par 20% zemāka. Savukārt vasarāju ražas kritums sasniedz pat 30-40%. Vietām Vidzemē un Latgalē, kur lietus šogad ilgstoši nav lijis, raža kritusies par 50% un vēl vairāk.

«Situācija ir ļoti lokāla. Vietās, kur bija kāds lietus mākonis, raža ir. Savukārt tur, kur nav bijis lietus, ir sliktāk,» sprieda Jansons. Turpretī vasarāju ražas vākšana vēl priekšā, jo lietus dēļ ražas novākšana patlaban tikpat kā nenotiek. Šogad laika apstākļu dēļ graudu ražu vāc vidēji divas nedēļas agrāk nekā parasti, līdz ar to ražas vākšanas ziņā nekas vēl neesot nokavēts. Ja drīzumā izdoties sākt vākt atlikušo daļu graudu ražas, tās kvalitāte necietīs.

Jansons pastāstīja, ka šogad graudi padevušies labā kvalitātē. «Šogad laika apstākļi bija labi attiecībā uz graudu kvalitāti un līdz ar to lielākā daļa kviešu atbilst pārtikas kvalitātei. Tas nozīmē, ka proteīna rādītāji ir augsti, krišanas skaitlis pats par sevi sausumā ir augsts un, neraugoties uz sausumu, graudu tilpummasa arī ir tādā līmenī, ka iznācis daudz pārtikas graudu,» viņš sacīja.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka, ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus - sausumu un karstumu - 2018.gada aprīlī, maijā un jūnijā, var prognozēt, ka 2018.gadā būtiski samazināsies graudu raža, un, piemēram, kviešu raža Latvijā samazināsies par 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

AgroPlatforma gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10%

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agroplatforma.lv mērķē padarīt graudu tirdzniecības procesu caurspīdīgāku un ērtāku, dodot iespēju abām darījumā iesaistītajām pusēm justies drošāk un nopelnīt vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA AgroPlatforma strādā nedaudz vairāk kā gadu un šajā laikā ir piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus – lielās un vidējās saimniecības, kā arī aptuveni 90% graudu pircēju. Šobrīd uzņēmums izmēģina spēkus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū. Tur darbs notiek ātrākā tempā, jo jau ir gūta vajadzīgā pieredze un mācības. «Esam izdarījuši daudz, lai iepazīstinātu tirgu ar sevi un pierādītu pašu galveno – ka saprotam, ko darām. Te būtiska nozīme ir pieredzei. Ir redzētas platformas, kur izstrādātāji nākuši no tehnoloģiju vai finanšu sfērām, bet mēs tai esam pievienojuši ilgtermiņa pieredzi lauksaimniecībā, kas ir bijusi izšķiroša un ļāvusi šo rīku veidot pēc iespējas pilnīgāku, ar dziļu izpratni par nozares vajadzībām,» teic Juris Kazulis, SIA AgroPlatforma līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% PVN likmes ieviešana pašmāju augļiem un dārzeņiem izrādījusies veiksmīga; audzis preču apgrozījums, palielinājušās algas, parādījušies apgrozāmie līdzekļi.

«Patērētāji tieši neredz izteiktu cenu samazinājumu augļiem vai dārzeņiem, jo vasara bija sausa un dārzeņu pašizmaksa ir krietni augstāka. Patiesībā cenām šogad bija jābūt astronomiskām, bet tā nav, un tas ir Latvijas patērētāju ieguvums,» apgalvo Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa.

Par bēdīgām ražām sūrojas gan dārzeņu, gan augļu un ogu ražotāji. Sausums prasījis papildu ieguldījumus, bet iegūtā raža dažviet ir pat 40% mazāka nekā pērn.

«Dārzeņu ražas prognozes ir ļoti dažādas, kopumā raža būs par 30 līdz 40% mazāka nekā pērn, bet esam priecīgi par to, ka izdevies ieviest samazināto PVN likmi Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Šie panākumi šobrīd kompensē visas dabas piedāvātās neveiksmes,» pauž biedrības Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš. Viņš uzsver, ka dārzeņu raža ir ne tikai mazāka, bet ir apdraudēta arī to uzglabāšana. Piemēram, burkāni auguši kropli, un sausuma dēļ nav skaidrs, cik labi tie glabāsies. Iespējams, ka daļa ražas sāks strauji bojāties jau līdz jaunajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošais sausums šopavasar un vasaras sākumā ietekmējis praktiski visu lauksaimniecību un pārstrādes ražošanu, radot papildu izdevumus un zaudējumus dažādās jomās.

Nopļauts uz pusi mazāk zaļmasas, par piektdaļu mazāka solās būt graudaugu raža, paredzama samazināta augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārdošana, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) prognozes. Lauksaimnieki paredz, ka augļu un ogu nozarē šā gada sausuma sekas jutīs vēl nākošajā gadā.

Sausuma dēļ saimniecību pirmie pļāvumi šogad vidēji valstī bija par 54% trūcīgāki nekā iepriekšējos trīs gados. Papildu izmaksas zemniekiem radās, jo samazinātās zaļmasas ražības dēļ bija jāveic atkārtoti zāles pļāvumi visas vasaras garumā daudz lielākās platībās nekā sākotnēji tika plānots. Papildu izmaksas bijušas arī papildmēslojumam zālājiem, lai veicinātu to augšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

“Griķu bums” nav galā

Jānis Goldbergs, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir apmierināts tikai Latvijas pieprasījums, bet uz AS Dobeles dzirnavnieks pasūtījumu galda rindā gaida pieprasījumi no visas Eiropas pēc pastas, pārslām un miltiem.

“Visu martu strādājām ar pilnu jaudu. Ir krituši daudzi ražošanas rekordi. Šobrīd var teikt, ka prioritāte – vietējā tirgus pieprasījums, ir apmierināts. Lai arī vēl aizvien Latvijas tirgum ražojam vairāk nekā vidēji, mēs varam domāt par ārvalstu pasūtījumiem un eksportu,” tā intervijā AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka situācija graudu tirgū rudenī būs ļoti sarežģīta, tādēļ ieteic zemniekiem sekot biržas cenām un daļu ražas pārdot jau šobrīd, kad cena ir augsta. Dienas Bizness jau publicējis zemnieku prognozes par labu graudu ražu, tomēr situācija rudenī būs sarežģīta, jo daudzas valstis ierobežo graudu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru