Jaunākais izdevums

Saimnieciskās darbības pārskatus par 2019. gadu iesnieguši teju 85 000 uzņēmumu, kas salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir par 24 507 mazāk, jo martā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika pagarināti.

Pēc SIA "Lursoft" datiem, uzņēmumu, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, kopējais apgrozījums pērn bijis 40,43 miljardi eiro, bet peļņa – 2,87 miljardi eiro, savukārt gada pārskatu iesniegušo uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā – 64,55 miljardi eiro un 4,05 miljardus eiro liela kopējā peļņa.

Iepriekšējos gados jūlija beigās, pēc "Lursoft" datiem, jau bija iesniegti teju 110 000 gada pārskatu.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Jaunākajā žurnālā lasāms arī:

Latvija var kļūt mazāka par Rīgu 

Iedzīvotāju skaita sarukšana turpinās jau teju 30 gadus, un tiek prognozēta šīs tendences saglabāšanās....

Dace Melbārde: 4% no ES IKP veido radošais un kultūras sektors! 

Kultūras un radošo nozaru daļa Eiropas Savienības kopproduktā ir līdzvērtīga naktsmītņu un...

Darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras 

Lai arī Eiropas Savienībā visiem ir jāievēro vienādas personas datu aizsardzības prasības, tomēr...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Vanilla Travel" prognozē, ka šajā gadā uzņēmuma apgrozījums samazināsies par 70%, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

Uzņēmuma darbība 2019.gadā bijusi stabila un nav bijuši ārēji apstākļi, kas ietekmētu pieprasījumu. "Bija svārstīgs pieprasījums, īpaši zems vasaras mēnešu laikā, kas ir netipiski, salīdzinot ar citiem gadiem. Savukārt gada pēdējā ceturksnī pieprasījums pēc ceļojumiem krasi pieauga," teikts SIA "Vanilla Travel" vadības ziņojumā. Salīdzinot ar kopējo tirgus pieaugumu, SIA "Vanilla Travel" apgrozījums audzis straujāk. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2019.gadā SIA "Vanilla Travel" apgrozīja 9,19 miljonus eiro, kas ir par 7,87% vairāk nekā gadu iepriekš.

Aizvadītajā gadā SIA "Vanilla Travel" ieviesusi vairākas jaunas sistēmas, digitalizētus darījumu un komunikācijas procesus, kā arī veikusi ieguldījumus zīmola atjaunošanā un modernizēšanā. Pērno gadu tūrisma pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar 31,10 tūkstošu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions turpina piesaistīt lielu uzmanību uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā, liecina nupat publicēts ziņojums, ko sadarbībā ar advokātu biroju apvienību "Ellex" ir sagatavojusi uzņēmumu apvienošanās un iegādes pētniecības organizācija "Mergermarket".

Ziņojumā "The Baltic M&A Monitor 2020" sniegts detalizēts pārskats par uzņēmumu apvienošanos un iegādi 2019. gadā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, līdztekus prognozēm nākamajam gadam. Šis ir piektais šāda veida publicētais tirgus pārskats.

Darījumu ziņā Baltijas reģionā 2019. gads izrādījies otrs labākais kopš krīzes kreditēšanas jomā. Noslēgti 65 darījumi 1,04 miljardu eiro vērtībā (ko pārspēj tikai rekordlielais darījumu skaits 2018. gadā), neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā pasaulē.

Igaunijā bija vērojams vislielākais darījumu skaits jau ceturto gadu pēc kārtas, kur noslēgti 42% no visiem reģiona darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams 10 miljonu eiro peļņu izmantos konkurētspējas stiprināšanai

LETA, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla furnitūras ražotājs un eksportētājs SIA "Medzes components" 2019.gadā turpināja iepriekšējos gados radītā produkta ražošanu un pārdošanu Eiropas un Skandināvijas tirgū, liecina kompānijas pērnā gada pārskats "Lursoft".

Kā arī uz jaunu esošo produktu bāzes tika radīti jauni, vēl Eiropas tirgū mazāk pazīstami produkti, kuriem ir paredzams ievērojams pieprasījums turpmākajos gados.

Iesniegtais gada pārskats rāda, ka SIA "Medzes components" apgrozījums 2019.gadā bija 13,03 miljoni eiro, par 26,34% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pērn dubultojusies, sasniedzot 659,3 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.

SIA "Medzes components" piesaistījis trešās personas, kas tieši nodarbojas ar uzņēmuma produktu izplatīšanu Eiropas valstu tirgos. Nākotnē paredzēts šo personu loku paplašināt, tādējādi nodrošinot lielākus preču ražošanas un pārdošanas apjomus turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst.

Tā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļa tirgus pārskata dati. Salīdzinot darījumu skaitu ar privātmājām 2020. gada janvārī – novembrī ar attiecīgo periodu pirms gada, darījumu skaits praktiski nav mainījies (+ 0,5%), savukārt kopējā darījuma summa palielinājās par 10%.

Avots: Latio mājokļu tirgus pārskats 2020

70% pērn īstenoto darījumu šajā sektorā attiecās uz nelielām mājām, kas būvētas līdz 1999.gadam. Rīgā un Pierīgā klienti interesējās par viena stāva mājām cenā līdz 120 000 eiro, ar zemesgabalu vismaz 1000 m2, bet šādu piedāvājumu pagaidām trūkst. Pircējiem ir mazāka interese par dvīņu un rindu mājām, kā arī ļoti lieliem un dārgiem īpašumiem. Aktīvākie māju pircēji ir jaunās ģimenes – cilvēki vecumā ap 30 gadiem – pietiekoši maksātspējīgs slānis. Sākoties pandēmijai, arvien biežāk tika izrādīta interese par lauku īpašumiem ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tūrisma operators SIA “Novatours” saņēmis "Altum" aizdevumu 1 miljona eiro apmērā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmuma darbību un attīstību, liecina uzņēmuma sniegtā informācija "Lursoft".

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA "Novatours" 2019.gadā lielu uzmanību veltījis pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un mārketinga pakalpojumiem: "Tika veikti pasākumi lidojumu ģeogrāfijas paplašināšanai un jaunu čartera maršrutu atklāšanai. Pielietojot jaunas datortehnoloģijas, tika ieviesti jaunu pārdošanas kanāli. Tika arī izstrādāti un darbību sāka jauni produktu tūrisma pakalpojumi. Izmantoto pakalpojumu komplekss ļāva sasniegt pozitīvus rezultātus."

Gada pārskats rāda, ka 2019.gadā SIA "Novatours" apgrozīja 35,02 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas guva 334,82 tūkstošu eiro peļņu. SIA "Novatours" turpmākā attīstība notikšot saskaņā ar izstrādāto stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un pārdošanas apjomu, tirgus daļas pakāpenisku atjaunošanos pēc Covid-19. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka tiks attīstīta jaunu lidojumu ģeogrāfija un piedāvāti jauni čartera maršruti. "

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Conexus akcionāriem izmaksās lielākas dividendes

Db.lv, 12.05.2021

Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzsver, ka lēmums izmaksāt lielākas dividendes nekādā veidā neietekmēs dabasgāzes gala lietotājus un pakalpojumu cenu, kā arī uzņēmuma darbību un attīstības plānus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) akcionāru sapulcē, kas 12.maijā notika attālināti, ievēlēta sabiedrības padome ar izmaiņām tās līdzšinējā sastāvā.

Uz trīs gadu termiņu padomes locekļu amatā apstiprināti 7 padomes locekļi.

Padomes locekļu amatā ievēlēti 7 padomes locekļi: Ilmārs Šņucins, Normunds Šuksts, Ilze Aleksandroviča, Zane Āboliņa un Tomohide Goto, kuri padomē strādājuši līdz šim, kā arī Takumi Sasaki un Viktors Sentuhovskis, kuri pārstāv akcionāru “MM Infrastructure Investments Europe Limited”.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Ilmārs Šņucins, kurš amata pienākumus pildījis arī iepriekšējā padomes sastāvā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu arī turpmāk pildīs Tomohide Goto.

Līdzās padomes locekļu ievēlēšanai, akcionāru sapulcē izvērtēts un apstiprināts sabiedrības 2020. gada pārskats, atkarības pārskats un nefinanšu ziņojums, sabiedrības statūtu jaunā redakcija, kā arī pieņemts lēmums par sabiedrības peļņas izlietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz aizvadītā gada izaicinājumiem, ar kuriem pandēmijas laikā saskarās daudzas nozares, vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi (“Virši”) turpinājis sekmīgu attīstību, uzrādot rekordaugstus peļņas rādītājus.

Kā liecina “Virši” konsolidētais gada pārskats, 2020. gada peļņa grupas līmenī sasniedza teju 4,2 miljonus eiro, kas ir par 17,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt EBITDA – 7,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 6,5%. Latvijas valsts budžetā nodokļu maksājumos “Virši” pērn veica iemaksas 43,6 miljonu eiro apmērā.

“Gatavojoties sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO izteikšanai šī gada otrajā pusē, esam veikuši vairākus apjomīgus un būtiskus sagatavošanās darbus, lai “Virši” nākotnē būtu investoriem vēl pārskatāmāks uzņēmums. Esam veikuši uzņēmuma reorganizāciju un konsolidāciju grupas līmenī kā arī 2020. gads kļuva par pirmo gadu, kad “Virši” finanšu gada pārskatus uzsāk veidot saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem konsolidētā uzņēmumu grupas līmenī. Tā sniedz būtiskas priekšrocības gan biznesam, gan investoriem, jo nodrošina finanšu informācijas salīdzināmību globālā mērogā ar jebkuru citu nozares uzņēmumu, neatkarīgi no valsts, kurā tas darbojas. Līdz šim “Virši” gada finanšu pārskati tika veidoti saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS),” skaidro Vita Čirjevska, “Virši” valdes locekle un finanšu direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par specialo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušo uzņēmumu kreditēšanas darbības rādītājiem liecina, ka to pārvaldītais kreditēšanas portfelis uz 2020.gada 30.jūniju ir krities.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju portfelī uz 2020.gada 30.jūniju bija 733,22 milj. eiro, kas ir par 4,07% mazāk, nekā 2019.gada 31.decembrī. Portfeļa samazināšanās vērojama pēc septiņu gadu (kopš 2014.gada) vienmērīgās tendences portfelim pieaugt, un tas noticis dēļ strauja jaunu aizdevumu skaita un izsniedzamo apjomu samazinājuma.

Jauno darījumu skaits un izsniegto summu apjoms 2020.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar 2019.gada 1.pusgadu samazinājās visos kredītu veidos.

2020.gada martā Covid-19 krīze ietekmes rezultātā jaunu aizdevumu izsniegšana, pretēji iepriekšējo gadu tendencei izsniegto aizdevumu summu kopējam apjomam pieaugt, šogad attiecībā pret februāri samazinājās par 13,32% līdz 39,56 milj. EUR. Vēl straujāks jaunu aizdevumu izsniegšanas apjoma samazinājums vērojams 2020.gada aprīlī, kad izsniegšana salīdzinājumā ar martu pēc apjoma saruka par 36,70% un bija vien 25,04 milj. EUR apmērā, kas kopš 2013.gada ir viena mēneša izsniegšanas absolūti zemākais rādītājs. 2020.gada maijā kredītu izsniegšana atjaunojās un šī tendence turpinājās arī 2020.gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 722 955 eiro apgrozījumu, kas ir 16,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 51,59 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" ieņēmumus guva tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un apsaimniekošanu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumi pagājušajā finanšu gadā bija saistīti ar to, ka "Lidl Latvija" vēl nebija sākusi pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, un līdz ar to neguva būtiskus ieņēmumus.

Kompānijas gada pārskats atklāj, ka "Lidl Latvija" zaudējumus pamatā veido personāla izmaksas, kas sasniegušas 20,893 miljonus eiro, un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas pieaugušas līdz 21,364 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" realizētais dzīvo cūku apjoms 2019.gadā veidoja 11,2 tūkstošus tonnu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma 2019. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, kvantitatīvā apjoma pieaugums saistīts ar nobarojamo cūku audzēšanas jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu novietni Brunavas pagasta kompleksa "Tunkūni" teritorijā. Kopumā šeit investēti 5,2 miljoni eiro - 2018.gadā tika iesākta ēku būvniecība, bet 2019.gada februārī tās nodotas ekspluatācijā. Līdz ar šo uzlabojumu nodrošināta iespēja visus saimniecībā audzētos sivēnus nobarot līdz kaujamās cūkas svaram un samazināt risku, kas saistīts ar ierobežotajām sivēnu realizācijas iespējām.

Ražošanas kapacitātes palielināšanas projekta īstenošana tika finansēta ar pašu un bankā aizņemtajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemts ES fondu atbalsts 800 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pagājušajā gadā bija 89 miljoni eiro, kas ir par apmēram 18% jeb 20 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gadā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2020.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 74,149 miljoni eiro, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa samazinājusies par 23,2% un bija 75,326 miljoni eiro.

Krops skaidroja, ka peļņas kritumu 2020.gadā ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstāja lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.

J.Krops informē, ka "Swedbank" tīrie procentu ienākumi pagājušajā gadā samazinājās par 2%, bet, samazinoties ieņēmumiem no maksājumu un karšu apkalpošanas, tīrie komisiju ienākumi saruka par 6%. Citi bankas ieņēmumi 2020.gadā samazinājās par 11%, ko ietekmēja zemāki ienākumi apdrošināšanas un finanšu instrumentu darījumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2019.gada pārskats, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat akcionāri apstiprināja 2019.gada zaudējumus 397 962 eiro apmērā un pieņēma lēmumu 2019.gadā radušos zaudējumus pilnā apmērā segt no nākamo gadu peļņas.

Uzņēmuma 2020.gada pārskata revīzijai akcionāri nolēma ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "KPMG Baltics". Atlīdzība par 2020.gada pārskata revīzijas veikšanu nevar pārsniegt 100 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Akcionāri arī nolēma par padomes locekļa pienākumu pildīšanu 2020.gadā un 2021.gadā katram padomes loceklim noteikt fiksēto atlīdzību 3000 eiro par katru apmeklētu padomes sēdi.

Biržas "Nasdaq Riga" valde trešdien nolēma veikt izmaiņas "Valmieras stikla šķiedrai" piemērotajā uzraudzības statusā.

Komentāri

Pievienot komentāru