Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Latvijas balzams" neauditētais neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 15,9 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

To galvenokārt ietekmēja izmaiņas realizētās produkcijas sortimentā.

Pārskata perioda neauditētā neto peļņa ir 0,64 miljoni eiro, kas ir par 37% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Neto peļņas rādītāju, galvenokārt, ietekmēja cenu izmaiņas atsevišķās būtiskās izejvielu kategorijās, izmaiņas pārdotās produkcijas sortimentā un atalgojuma izmaiņas, tai skaitā, kas saistītas ar Covid-19 situāciju.

2020. gada aprīlī, ņemot vērā COVID-19 radītos apstākļus un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, AS "Luminor Bank" Latvijas filiāle ir piešķīrusi uzņēmumam labvēlības periodu uz sešiem mēnešiem attiecībā uz tam piešķirtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Amber Latvijas balzams" dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās 4,498 miljonus eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 27.jūlijā akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē nolemts 2022.gada peļņu 6 332 122 eiro apmērā atstāt nesadalītu, savukārt dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas izmaksāt 4 498 140 eiro jeb 0,6 eiro par akciju.

Tāpat "Amber Latvijas balzams" akcionāru kārtējā sapulcē par revidentu 2023.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorkompānija "PricewaterhouseCoopers". Atlīdzība revidentam par 2023.gada pārskatu revīziju noteikta apmērā, kas nepārsniedz 36 000 eiro, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, "Amber Latvijas balzams" strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Latvijas balzams" akcionāru sapulcē 30.septembrī nolemts dividendēs izmaksāt 3 448 574 eiro jeb 0,46 eiro par katru akciju no uzkrātās un līdz 2017.gada 31.decembrim nesadalītās peļņas, informē uzņēmumā.

Nolemts arī mainīt uzņēmuma nosaukumu, un no 2022.gada 1.maija tas būs "Amber Latvijas balzams".

Par dividenžu maksājuma datumu noteikts 18.oktobris.

"Akcionāru pieņemtais lēmums par labu dividenžu izmaksai liecina par kompānijas stabilitāti un ticību tās turpmākajai attīstībai," pamato "Latvijas balzama" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Par nosaukuma maiņu kompānijā skaidro, ka pirms sešiem gadiem "Latvijas balzams" pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas grupai "Amber Beverage Group", kas šogad vairākiem saviem uzņēmumiem visā pasaulē nosaukumā pievieno papildu atpazīstamības zīmi - "Amber".

Tādējādi, līdz ar šodienas akcionāru sapulces lēmumu, kompānijas nosaukums būs "Amber Latvijas balzams".

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

Alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" lielākais pasūtītājs "Stoli Group" pieņēmis lēmumu mainīt degvīna zīmolu "Stolichnaya" uz "Stoli", pavēstīja "SPI Group", kurā ietilpst arī "Amber Beverage Group" un "Stoli Group", īpašnieks Jurijs Šeflers.

Viņš skaidro, ka tiešā veidā reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, degvīns tiks pārdots un tirgots tikai kā "Stoli". Trīs šī lēmuma virzošie faktori esot Šeflera nostāja pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, "Stoli" darbinieku apņēmība rīkoties, kā arī vēlme precīzi reprezentēt "Stoli" saknes Latvijā.

Jurijs Šeflers: Visus šos gadus esmu bezbailīgi cīnījies ar šī tirāna režīmu  

“Kā SPI Group dibinātājs, kurā ietilpst arī Amber Beverage Group un Stoli...

"Joprojām esmu lepns par zīmolu "Stolichnaya", tomēr esam pieņēmuši lēmumu pilnībā mainīt zīmolu, jo nosaukums vairs neatspoguļo mūsu organizāciju. Vairāk par visu es vēlos, lai "Stoli" pārstāv mieru Eiropā un solidaritāti ar Ukrainu," uzsver Šeflers.

Tāpat Šeflers min, ka pretēji maldīgam uzskatam, ka degvīni "Moskovskaya" un "Stoli" ir Krievijas izcelsmes produkti, abi šie degvīni ir 100% ražoti Eiropas Savienībā (ES). Tāpat kā līdz šim degvīnus "Moskovskaya" un "Stoli" turpinās ražot Latvijā. Pilnībā visi "Moskovskaya Vodka" un "Stoli" ražošanai nepieciešamie materiāli tiek pārsvarā iegūti tikai no ES valstīm, tostarp spirts, pudeles, etiķetes un citi materiāli.

Patlaban "Moskovskaya Vodka" zīmolvadības komanda gatavo īpašus komunikācijas rīkus, kas pauž zīmola nostāju patērētājiem un aicina iestāties par mieru un brīvību, informē Šeflers. Šie rīki ietver "Limited Edition" jeb ierobežotas pieejamības produktu līniju, POS materiālus un digitālos līdzekļus, kas izveidoti, lai atbalsotu šo vēstījumu sadarbības partneru pusē.

Jau vēstīts, ka "Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 78,052 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa samazinājās par 6% un bija 8,76 miljoni eiro.

Kopš 2015.gada "Latvijas balzams" ir daļa no starptautiska alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncerna "Amber Beverage Group", kas strādā no galvenā biroja Luksemburgā, kā arī caur ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem Krievijā, Meksikā, Lielbritānijā, Austrālijā, Austrijā un Baltijas valstīs.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija SIA "Amber Beverage Group" emitējusi četru gadu obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 45 miljonus eiro.

"Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe informē, ka obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai Rīgas ostas teritorijā uzbūvētu modernu pilnībā automatizētu loģistikas centru 24 000 kvadrātmetru platībā.

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā 

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu...

J.Stuģe prognozē, ka, īstenojot projektu, par 30% tiks palielināta "Amber Beverage Group" noliktavu kapacitāte Latvijā, tai palielinoties no 25 000 līdz 35 000 palešu vietu, kā arī tiks uzlabota kopējā koncerna darbības efektivitāte.

Loģistikas centrā tiks izmantota mūsdienīga un jaudīga noliktavas vadības sistēma. Noliktavas tehnoloģiskos risinājumus piegādās "Jungheinrich".

Kompānijā turpina izskatīt dažādas uzņēmumu iegādes darījumu iespējas.

Obligāciju emisija tika veikta sadarbībā ar "Signet Bank".

Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka "Amber Beverage Group" obligāciju emisijā piedalījās vairāk nekā 100 privāto un institucionālo investoru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: "Tas parāda Baltijas kapitāla tirgus milzīgo potenciālu dažāda lieluma un nozaru uzņēmumiem piesaistīt finansējumu savu attīstības plānu realizācijai".

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Amber Beverage Group" apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 365,8 miljoni eiro, bet EBITDA bija 42,3 miljoni eiro. Uzņēmumu grupa darbojas 16 valstīs.

"Amber Beverage Group" ir izveidota, starptautiskajai alkoholisko dzērienu kompānijai "SPI Group" apvienojot Baltijas uzņēmumus - "Amber Latvijas balzams" (iepriekš "Latvijas balzams"), dzērienu izplatītājus "Amber Distribution Latvia", "Amber Distribution Estonia" un "Bennet Distributors" Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēdi "Latvijas balzams veikali" Latvijā un "Darija" Lietuvā.

"Amber Beverage Group" vienīgā īpašniece ir Luksemburgas "Amber Beverage Group Holding", liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt "Amber Beverage Group" patiesais labuma guvējs ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro.

Lai sekmētu iedzīvotāju sociālo distancēšanos un samazinātu "Covid-19" vīrusa izplatību, "Latvijas balzams veikali" uzsāk tirdzniecību tiešsaistē uzņēmuma mājaslapā, nodrošinot arī izvēlēto produktu piegādi uz mājām.

"Mājaslapā būs iespējams iegādāties alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus, tāpat gādāsim, lai jau drīzumā mājsaimniecībām spētu nodrošināt arī roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli "Virudes"," norāda "Latvijas balzams veikali" tīkla direktore Olesja Saveļjeva.

Izmantojot jauno iespēju arī privātpersonām iegādāties kārotos dzērienus tiešsaistē, rūpīgi tiks pārbaudīts pircēju vecums. Pēc pasūtījuma veikšanas pircējiem būs pieejama gan piegāde uz mājām, gan pasūtījuma izņemšanas iespēja kādā no deviņiem tīkla veikaliem Rīgā.

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

AS "Latvijas balzams" plāno investēt miljonu eiro, lai uzņēmuma ražotnē izveidotu jaunu automātisku kartona kastu skenēšanas, šķirošanas, paletizācijas un iesaiņošanas līniju, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Projektu paredzēts īstenot, sadarbojoties ar robotizācijas un ražošanas procesu automatizācijas risinājumu radītājiem SIA "Peruza".

"Pateicoties mūsdienīgiem robotikas un automatizācijas risinājumiem, jaunā līnija paātrinās un stabilizēs gatavās produkcijas paletizācijas procesu, ļaujot palielināt ražotnes kopējo produktivitāti un piegādes precizitāti," komentē "Latvijas balzama" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. "Ar 13 ražošanas līnijām un pilna cikla ražošanu, kas, pateicoties šādiem projektiem, turpina attīstīties un kļūt konkurētspējīgāka, mēs esam gatavi kļūt par vienu no spēcīgākajiem dzērienu ražotājiem Eiropā".

"Peruza" valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi LETA skaidro, ka būtiska ražošanas līnijas priekšrocība būs tā, ka turpmāk darbinieki varēs elastīgi pāriet no viena iepakojuma veida apstrādes uz citu, nodrošinot precīzu pasūtījumu komplektāciju.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs vēsturiskas ēkas blakus augstceltņu kompleksam "Z-Towers" Pārdaugavā, Rīgā.

Īpašumi Daugavgrīvas ielā 7 un 7B, kā arī Raņķa dambī 28 pārdoti "Z-Towers" kompleksa attīstītājkompānijas AS "Towers Construction Management" īpašniecei - Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam "SPI RE Holdings". Gan "Latvijas balzama", gan "SPI RE Holdings" patiesā labuma guvējs ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs Jurijs Šeflers.

"SPI RE Holdings" īpašumu iegādi skaidro ar iespējām integrēti veikt sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstību.Darījumu ir akceptējusi "Latvijas balzama" padome. Darījuma summa - 2,136 miljoni eiro - ir pamatota ar neatkarīgu vērtētāju slēdzienu, un to ir paredzēts apmaksāt pēc īpašuma tiesību pārreģistrēšanas zemesgrāmatā.

Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, sacīja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš atzina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas paradumos globāli ir izmaiņas - kāpis pieprasījums pēc degvīna. "Topa augšgalā ir degvīns. Latvijas tirgū tas gan vienmēr ir bijis augšgalā, jo mēs neesam lieli ruma, viskija vai džina piekritēji. Pasaulē gan degvīns nav bijis pirmajā vietā, taču, ja pirms krīzes degvīna pārdošanas apjomi samazinājās, tad šobrīd tie pieaug," pastāstīja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs.

Komentējot Latvijā ārkārtējā situācijā atļauto alkohola tirdzniecību internetā, viņš sacīja, ka tās uzsākšanai bija labs brīdis. Lai gan pārdošanas apmēri internetā nav lieli, šis solis vērtējams pozitīvi. "Latvija šajā ziņā bija palikusi iepakaļ citām valstīm, kurās iegādāties alkoholu internetā ir iespējams jau sen," sacīja Geidāns.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Globālā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija “Amber Beverage Group” izskata iespēju izveidot jaunu, mūsdienīgu dzērienu ražotni Baltijā.

Investīciju apmērs tiek lēsts aptuveni 40 miljonu eiro apmērā. Grupas vadība veic investīciju izdevīguma izpēti un plāno tikties ar Baltijas valstu investīciju un attīstības institūcijām, izvērtējot labākos priekšlikumus turpmākai sadarbībai.

“Plānveidīgas un rūpīgi pielāgotas attīstības stratēģijas dēļ, arī pēdējos gados, kad pasauli satricināja vairākas negaidītas krīzes, mēs atrodamies uz izaugsmes ceļa. Lai arī cik spēcīga nebūtu mūsu esošā ražotne Latvijā, kas ražo vairākus no mūsu globālajiem zīmoliem, aplēses rāda, ka tuvāko gadu laikā mēs sasniegsim maksimālo ražošanas kapacitāti, pateicoties mūsu zīmolu gaidāmajai izaugsmei globālā mērogā. Uzskatām, ka pareizās vietas izvēle ir kritiski svarīga, jo tā ietekmēs ražošanas darbību turpmākajās desmitgadēs. Vēlamies jau no paša sākuma veicināt padziļinātu sadarbību ar valsts institūcijām un citām iesaistītājām pusēm ar mērķi noskaidrot, kurā no Baltijas valstīm šāda līmeņa investīcijas ražošanas infrastruktūrā nesīs maksimālu labumu gan valsts ekonomikai, gan kopējai Grupas attīstībai,” norāda “Amber Beverage Group” vadītāja Jekaterina Stuģe.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.