Citas ziņas

Koziols: ja šajā a/s būtu Gazprom, es būtu laimīgs

Andrejs Vaivars, 67084442, 10.04.2008

Jaunākais izdevums

Nupat izveidotā a/s Dinamo Rīga jau šogad varētu uzsākt darbu pie jaunas hokeja halles projekta realizācijas Rīgā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness apgalvo uzņēmējs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Viņš arī uzsver, ka šajā uzņēmumā, kam piederēs jaunveidojamais hokeja superklubs Dinamo Rīga, neesot nekādas Krievijas ietekmes.

Kāda ir šīs jaunās hokeja komandas dibināšanas ideja?

Pirmā tikšanās saistībā ar šāda kluba izveidi notika pēc Kalvīša kunga iniciatīvas, un lai mans draugs Kirovs Lipmans nemaz nestāsta, ka viņš te visam ir baigais iniciators. Uzskatu, ka mērķis tam visam ir pietiekoši īsā laika periodā izveidot hokeja komandu, kas startētu kontinentālajā hokeja līgā, bet ilgtermiņā a/s Dinamo Rīga kļūtu par finansiāli neatkarīgu, patstāvīgu, ietekmīgu finanšu struktūru Latvijā.

Vislielākā ažiotāža šobrīd ir sacelta saistībā ar to, kuras kompānijas, uzņēmēji tad ir plānoti kā šīs komandas finansētāji?

Te viss ir vienkārši. Ar lielu ironiju lasu, ko šajā sakarā stāsta lielo konspirāciju teoriju veidotāji un piekritēji, kuri grib iestāstīt, kādas tik briesmas mums nedraud. Finanšu avoti ir trīs. Viens no tiem ir akcionāru ieguldījums - kapitālieguldījums sabiedrībā ir vairāk nekā 2 milj. Ls, kas ir pietiekami, lai samaksātu pirmo maksājumu kredītu līgā un uzsāktu darbību. Otrais ieņēmumu veids ir nauda no sponsoriem, no reklāmas, no televīziju translācijām, trešais - no biļešu un atribūtikas tirdzniecības.

Bet cik liela loma tad šeit ir ar Krieviju saistītajām gāzes kompānijām?

Man nav bijusi neviena saruna ar Gazprom pārstāvjiem. Nevienā sarunā ne Itera Latvija vadītājs Juris Savickis, ne arī Kalvīša kungs nav pieminējis vārdu Gazprom. Tās visas ir konspirāciju teoriju piekritēju runas, kam neredzu nekādu pamatojumu. Par Iteras ieguldījumu viss ir skaidrs - tā ir gatava ieguldīt naudu pamatkapitālā. Mans kā valdes priekšsēdētāja uzdevums ir maksimāli palielināt to ieņēmumu posteni, kas saistās ar naudu no reklāmas, sponsoriem. Ja vēlāk izrādīsies, ka naudas pietrūkst, mēs vērsīsimies pie akcionāriem ar jautājumu - ko darīt tālāk? Šī ir struktūra, kas ir veidota uz biznesa pamatiem. Situācija ir tāda pati kā jebkurā citā SIA vai akciju sabiedrībā.

Cik liela tad ir Iteras ietekme šajā uzņēmuma?

Sarunā, kas notika uzņēmuma dibināšanas brīdī, mēs panācām ļoti svarīgu vienošanos - Iterai, tāpat kā nevienam citam akcionāram šajā sabiedrībā, nav kontrolpaketes. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka izskanējušās baumas, latviskās mentalitātes izpausmes medijos ir bez pamata. Par kādu Krievijas ietekmi mēs šeit runājam? Varbūt Koziols ir kāds slepenais aģents no MOSSAD, CIP vai FDD? Tās visas ir muļķības! Turklāt, ja šajā a/s būtu Gazprom, es būtu laimīgs - tad es varētu mierīgi pīpēt cigāru un nedomāt par to, kur tam visam dabūt budžetu. Tas būtu super, es būtu vienkārši priecīgs, jo varētu savākt ļoti labu komandu, nedomājotpar to, kā ietaupīt naudu. Bet tā nav.

Lai runātu par šā hokeja kluba darbību, jūs šonedēļ dodaties uz Maskavu…

Ir virkne jautājumu, kas mums jāuzdod Krievijas pusei Kontinentālajā līgā par organizatoriskiem, sportiskiem jautājumiem utt.

Kādi ir tie iemesli, kas ieinteresē Iteru finansēt hokeja komandu Latvijā? Kāds tai būs finansiālais labums no šāda pasākuma?

Tas jāprasa Iteras pārstāvjiem. Tikpat labi var prasīt, kāds labums ir piedalīties (Skonto būve vadītājam) Guntim Rāvim. Kāpēc neviens neprasa, kāds labums ir Koziolam?! Runa ir par tādas komandas izveidi, kas pēc laika būtu NHL līmenī gan meistarības, gan finansiālajā ziņā. Tas ir biznesa projekts, un vienas Latvijas ietvaros tāda līmeņa projektu nevar realizēt - nu nespēlēs Brocēni pret Priekuļiem vai Skaistkalnes komanda pret Bārtas komandu. Mums ir jāspēlē Eiropas līmenī. Kontinentālā līga ir spēcīgākā Eiropā. Tas ir vienīgais veids, kā kaut ko izdarīt Latvijas brūkošajā hokeja sistēmā. Par kādu līmeni varam runāt, ja uz Latvijas čempionāta spēlēm nāk 50 līdz 60 skatītāju, no kuriem puse ir spēlētāju vecāki?

Jaunizveidotā uzņēmuma vadībā esat kopā ar uzņēmēju, ar kuru vēl salīdzinoši nesenā pagātnē jums bija atšķirīgi uzskati par hokeja attīstību — Latvijas Hokeja federācijas vadītāju Kirovu Lipmanu…

Mums joprojām ir atšķirīgi uzskati par hokeja attīstību. Ar šausmām izlasīju intervijas, ko Lipmana kungs sniedzis presei. Man ir un būs atšķirīgs viedoklis. Taču arī Kirovs saprot, ka Latvijā ar hokeju ir diezgan lielas ziepes, ka ir svarīgi tā līmeni celt. Un šajā ziņā mūsu intereses sakrīt. Tādējādi man nav nekādu problēmu ar viņu sadarboties - ir jāpavelk svītra pagātnei un jāveido kaut kas labs.

Saistībā ar šo komandu figurē labi redzamu Tautas partijas pārstāvju — Andra Šķēles un Aigara Kalvīša vārdi. Kāda ir viņu loma šajā pasākumā?

Pēdējo divu gadu laikā ar A. Šķēli esmu ticies vairākas reizes, pāris no tām esmu mēģinājis ieminēties par hokeju, un tieši 10 sekunžu laikā viņš man ļoti asi un strupi ir atbildējis - hokejs mani neinteresē! Arī no Kalvīša kunga esmu dzirdējis, ka hokejs A. Šķēli neinteresē. Žēl! Es būtu dikti priecīgs, ja šim klubam būtu vēl viens atbalstītājs viņa personā. Savukārt A. Kalvītis ir veicis koordinācijas darbu, saaicinājis pie viena galda cilvēkus, kas vienojās par uzņēmuma izveidi. Vairāk ar Aigaru par šo klubu man nav bijušas nekādas sarunas.

K. Lipmans ir paudis, ka Latvija varētu pretendēt uz Hokeja Pasaules čempionāta rīkošanu 2014. gadā. Cik reāla ir šāda iespēja?

Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs Latvijā čempionātu varam sarīkot, bet tam ir vajadzīga jauna halle. Domāju, ka jaunizveidotā a/s varētu būt liels atbalsts un palīgs tieši šīs halles sakarā, jo skaidrs, ka šim klubam būs vajadzīga sava mājas arēna. Jau relatīvi īsā laika periodā mēs uzsāksim darbu pie izpētes, kur šādu mājas arēnu būvēt. Varbūt būs jāvēršas pie Rīgas pašvaldības, piedāvājot veidot kopuzņēmumu. Hallei ir jābūt tādai, kur ir viena arēnas zāle un viens treniņlaukums, kur ir 5,5 līdz 6 tūkstoši skatītāju vietu, kur var spēlēt gan basketbolu, gan hokeju. Turklāt jaunā a/s varētu būt kā atbalsts Latvijas Hokeja federācijai, lai mūsu valsts varētu saņemt atļauju rīkot šeit čempionātu. Domāju, ka tas ir reāli - ne jau velti (Starptautiskās Hokeja federācijas prezidents Renē) Fāzels nesen bija Rīgā, ne jau viņš te brauca apskatīt Vecrīgas bruģīti.

Cik daudz varētu izmaksāt šāda jauna halle?

Ir jātaisa konkurss un jāskatās, kāds būs piedāvājums. Ceru, ka nepieļausim tādas kļūdas, skandālus, ar kādiem tika būvēta iepriekšējā halle. Manuprāt, ir jārēķinās ar summu, kas nav mazāka kā 1500 eiro par kvadrātmetru. Pašu kvadrātmetru skaitu gan es nevaru nosaukt.

Kad varētu sākt realizēt šādu projektu?

Pašreiz tā nav prioritāte, bet šā gada laikā mēs sāksim pie šā jautājuma strādāt.

Runājot vēl par nekustamā īpašuma tirgu — par ko, jūsuprāt, liecina šobrīd novērojamās tendences šajā tirgū?

Viss, kas saistās ar nekustamo īpašumu, ir viena nozare Latvijā, kas ir tāda pati kā lauksaimniecība, rūpniecība vai transporta pakalpojumi. Visas šīs sfēras ir atkarīgas no tā, kāda būs valsts ekonomiskā attīstība nākotnē. Es skaidri redzu, ka Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs kaut kāds grūdiens, impulss vai nu no valdības puses, vai arī investoriem, lai ekonomika varētu uzņemt attīstības tempus, kādi mums bija. Ir pilnīgi skaidrs, ka ekonomiskās attīstības tempus esam samazinājuši. Ir nepieciešama jauna investora parādīšanās, ir jāpozicionē Rīgas kā Ziemeļeiropas lielākās pilsētas attīstība. Mums ir jākonkurē ar Prāgu, Varšavu, Londonu utt. Mums ir jādomā, kā šeit tiks uzņemti jauni investori, kā viņi tiks apčubināti. Jāaizmirst mūsu provinciālisms, nepārtraukti gaužoties - nedod dievs, ja Latvijā kaut ko izdarīs Gazprom. Protams, ir jābūt atklātiem, pārskatāmiem noteikumiem, uz kādiem Latvijā ienāk kāds investors. Es ļoti gribētu, lai Blackstone nopērk Lattelecom - daudzi cilvēki nesaprot, kāda mēroga kompānija tā ir. Ar Blackstone ienākšanu mēs pasaules finanšu tirgiem parādītu - Latvijas ekonomikā viss ir kārtībā, šeit ir valsts, kurā var investēt naudu.

Kādi ir paša plānotie projekti nekustamā īpašuma jomā?

Vislielākais projekts mums ir Zaķusalā, kas lēnā garā tiek realizēts. Mums ir pārrunas ar diezgan lielām pasaules viesnīcu ķēdēm. Esmu šokēts par informāciju, kas ir parādījusies plašsaziņas līdzekļos, ka Koziols gribot visus kazino pārcelt uz Zaķusalu. Murgs kaut kāds! Labākajā gadījumā Zaķusalā būs divas viesnīcas. Ko šo viesnīcu īpašnieki gribēs ierīkot ēkas pirmajā stāvā - kazino, SPA, veikalu, diskotēku vai vispār neko - tas nav jautājums Koziolam. Es to nevaru ietekmēt. Ja es kādam no lielo viesnīcu ķēžu īpašniekiem pateiktu, ka viņam pirmajā stāvā ir jātaisa kazino, viņš man pateiks - Koziol, ej un izguli dzērumu! Viņš vairāk nerunās ar mani. Šobrīd lielie finansētāji nogaida, kas notiks pasaules finanšu tirgos. Vienas šādas viesnīcas izveidei ir nepieciešami ap 250 miljoni eiro, un ir skaidrs, ka tik lielu finansējumu Latvijā dabūt nevar, tāpēc vajag to meklēt ārzemēs. Diemžēl arī pasaules finanšu tirgi šobrīd ir pabriesmīgi - lai notiktu stabilizācija, vēl ir jāpaiet kādam brīdim. Vēl jau ir projekts Rīgā pie Vanšu tilta, bet tā sakarā es atkal nesaprotu latviešu pazemību dažādām organizācijām. Tagad gaidām vienu mistisku vēstuli no UNESCO. Kas tas par murgu?! Mēs visu laiku uztraucamies, ka tikai nav tā, ka UNESCO onkuļiem kaut kas nepatīk. Tiem UNESCO onkuļiem Rīgā nekas neinteresē. Mums ir jābūt pašiem ar savu mugurkaulu.

Lai varētu realizēt savus projektus, jums nereti nācies tos saskaņot ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, kura esošās un bijušās amatpersonas šobrīd atrodas apcietinājumā…

Es nevaru komentēt to, kas ir noticis ar Raimondu Janitu un Vilni Štramu. Pazīstu Vilni diezgan ilgu laiku, un man nekad nav bijusi saruna ar viņu par naudas jautājumiem. Ļoti pārsteigts esmu par Pētera Stranča arestu. Ja man būtu piedāvājuši parakstīt vēstuli par viņa atbrīvošanu, es to būtu izdarījis. Protams, neesmu stāvējis viņam klāt 24 stundas diennaktī, bet man ne ar vienu no šiem kungiem nav bijušas sarunas par šāda veida jautājumiem. Ja tādas sarunas būtu bijušas? Tad taisītu ciet to biznesu un brauktu, piemēram, uz Bulgāriju.

Par jūsu darbību KNAB vēl nav izrādījis interesi?

Varbūt te ir salikti mikrofoni - to es nezinu, bet pie manis viņi vēl nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EK: Iespējams, Gazprom ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropas tirgū

Žanete Hāka, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dāvis: gāzes tarifi būs 50 % lielāki

Andrejs Vaivars, Dienas bizness, 25.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dinamo spēles apmeklē arvien mazāk cilvēku

, 27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja kluba Rīgas Dinamo prezidents Viesturs Koziols ir optimistiski noskaņots un domā, ka ekonomiskā krīze hokeja klubu neskars, tomēr viņu bažīgu dara mazais apmeklētāju skaits pēdējās mājas spēlēs, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādījis V. Koziols, ziņo Apollo.

"Uz trešdienas spēli bija vismazākais skatītāju skaits uz Dinamo spēli kopš dibināšanas," sacīja Koziols. Viņš uzskata, ka mazais apmeklētāju skaits ir saistāms ar naudas problēmām, kādas cilvēkus šobrīd piemeklē.

V. Koziols norādīja, ka klubs varētu būt pelnošs trīs, četru gadu laikā. "Protams, mēs neesam labdarības iestāde un gribam pēc iespējas ātrāk sākt pelnīt," uzsvēra Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes gigants Gazprom ir izraudzījies Latviju kā pirmo Eiropas valsti, kur atvērt Gazprom biroju, vakar vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Pieņemot lēmumu par biroja atvēršanu, Gazprom preses paziņojumā bija teikts, ka "birojs Latvijā būs atbildīgs par ilglaicīgas savstarpējās ekonomiskās sadarbības realizēšanu" un ka "birojs meklēs Gazprom darbībai jaunus virzienus un formas Baltijas tirgū".

Kā informēja raidījuma veidotāji, Gazprom birojs Rīgā kopš sava nesenā dibināšanas brīža uz laiku ir izmitināts Latvijas Gāzei piederošajā kompleksā. Oficiālā pārstāvniecības telpu atklāšana vēl tikai gaidāma.

Gazprom par modernu kompāniju izveidoja Viktors Černomirdins, kurš vēlāk kļuva par Krievijas premjeru un gāzes impēriju bija spiests nodot prezidentam Vladimiram Putinam, par kura pārstāvi tur tika iecelts neviens cits kā tagadējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols ieguvis 51% a/s Diena, šodien preses konferencē paziņoja V.Koziols.

Uz jautājumu, par cik viņš iegādājies kontrolpaketi, V.Koziols to neatklāja. Atlikušās akcijas pēc V. Koziola teiktā vēl arvien piederot Roulendu ģimenei.

Viesturs Koziols pēdējos gados publiski redzamāks bija saistībā ar savām aktivitātēm sportā, piemēram, aptuveni gadu viņš vadīja hokeja klubu Rīgas Dinamo un viņam piederēja arī 12% šī sporta kluba īpašnieka Itera Latvija akciju, ko viņš 2009. gada pavasarī pārdeva līdz ar aiziešanu no kluba valdes priekšsēdētāja amata.

Savukārt iepriekš V.Koziola aktivitātes biznesā bija krietni pamanāmākas, jo viņš bija ļoti ietekmīgs spēlētājs nekustamā īpašuma tirgū. Viņa uzņēmums Tritan specializējās zemes iegādē, apbūves atļauju un citu dokumentu nokārtošanā, tostarp arī vietās, kur apbūve nav atļauta vai ir ierobežota. Pēc šādu darbu veikšanas Tritan īpašumus pārdeva. Starp šiem projektiem ir arī Swedbank biroju ēka Saules akmens. Viņš bijis saistīts arī ar Zaķusalas apbūves plāniem un virkni citu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

picturegallery.443f0605-8cbb-4e85-8a11-17d369e39cfd

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas dabasgāzes gigants Gazprom ir neefektīvi vadīta korumpēta kompānija, kas nespēj paredzēt krīzes izraisītas gāzes patēriņa izmaiņas un konkurēt starptautiskajā tirgū. Tā Gazprom raksturo ASV diplomāti, citējot Wikileaks publicētos dokumentus, ziņo Vedomosti.

Gazprom galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, nodrošināt Krievijas iedzīvotājiem dabasgāzi par zemu cenu un, otrkārt, pildīt savas sociālās apņemšanās, ieskaitot, iesaistīšanos labdarībā. Tā kāds «augsta ranga» Gazprom vadītājs norādījis ASV diplomātiem tikšanās laikā 2008. gada septembrī. Kad ASV pārstāvji piesardzīgi painteresējās par kompānijas vērtības palielināšanu un tirgus daļu, Gazprom pārstāvis piemetinājis vēl trešo būtisko Gazprom uzdevumu - «stiprināt kontroli pār pasaules energoresursiem».

Wikileaks publicētajos dokumentos par Krieviju un tās kompānijām bieži sastopami tādi vārdi kā birokrātija, korupcija un mafija, turklāt informācijā par Gazprom šīs trīs lietas uzsvērtas jo īpaši. «Gazprom ir tieši tas, kas tiek sagaidīts no valstij piederošas monopola kompānijas, kas sēž uz dabas resursiem milzīgos apmēros – politiski motivēts, neefektīvs un korumpēts uzņēmums,» teikts vēstulē, ko 2009. gada 10. jūlijā uz dzimteni nosūtījis ASV sūtnis Krievijā Džons Baierlijs. Vēstulē tiek uzsvērts, ka uzņēmums nav spējis izskaust Padomju Savienības mantojumu, un tas joprojām darbojas savu politisko īpašnieku interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Gazprom boss sola cenu dubultošanos; Latvija cer zemās cenas saņemt janvārī

Lelde Petrāne, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenām vajadzētu atgriezties pirmskrīzes līmenī līdz 2012.gadam, ārvalstu medijiem norādījis Krievijas gāzes giganta Gazprom vadītājs Aleksandrs Medvedevs, ziņo AFP. Tas ir pretstatā a/s Latvijas Gāze vadītāja sacītajam, ka cenas Latvijai varētu samazināties.

«Līdz 2012.gadam pirmskrīzes līmens atkal tiks sasniegts,» sacījis A. Medvedevs, kas nozīmētu cenu dubultošanos no to pašreizējā līmeņa.

Gazprom šobrīd kontrolē aptuveni vienu ceturtdaļu no Eiropas dabasgāzes tirgus, bet «2020.gadā Krievijas gāze veidos vairāk nekā 30 procentus no tirgus,» prognozējis Gazprom vadītājs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība/ JL) pēc tikšanās ar Krievijas gāzes apgādes kompānijas Gazprom meitaskompānijas Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi paziņoja, ka ir pamatotas cerības līdz gada beigām ar Gazprom vienoties par zemākām dabasgāzes cenām Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA, 23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Viesturs Koziols oficiāli kļuvis par sporta kluba Barons atbalstītāju, ziņo esports.lv.

«Jau par tradīciju bija kļuvis, ka Barons prezidents Ivo Zonne reizi gadā man piezvana, lai uzdotu tikai vienu jautājumu - vai neesmu mainījis domas par vīriešu basketbola atbalstīšanu,» sacīja Viesturs Koziols.

«Mūsu kluba mērķis ir neieslīgt Latvijas sportā valdošajā bezcerībā, bet gan sekmīgi turpināt strādāt, lai izcīnītu trofejas gan Latvijā, gan Eiropā. Viestura Koziola pievienošanās mūsu klubam vērtējams kā nozīmīgs morāls un materiāls atbalsts,» portālām norāda Barons prezidents Ivo Zonne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Stokholmas šķīrējtiesa: Lietuva neatgūs no Gazprom pārmaksātos 1,4 miljardus eiro

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

picturegallery.1a16ba09-0789-474e-bc6c-3c6aa6202e15

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kampars: nākamajā apkures sezonā Gazprom gāzi Latvijai piegādās par zemāku cenu

BNS, 22.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes koncerns Gazprom nākamgad zaudēs trešdaļu no saviem eksporta ieņēmumiem, kas veido ap 60% no kopējiem uzņēmuma ienākumiem, raksta Kommersant.

Gazprom iepriekš jau ziņoja, ka dabasgāzes cenas Eiropā 2009. gada pirmajā ceturksnī samazināsies līdz 360-400 dolāriem par 1000 kubikmetriem, salīdzinot ar 460-500 dolāriem šī gada ceturtajā ceturksnī. Tagad Gazprom ir vēl samazinājis prognozi līdz 280-370 dolāriem. Ja šī prognoze piepildīsies, tad kopējie koncerna ieņēmumi 2009. gadā saruks par 10% līdz 111.2 miljardiem dolāru.

Pagaidām nav samazināts plānotais dabasgāzes eksporta apjoms 165 miljardu kubikmetru apjomā, kas ir pa 2.5% vairāk nekā šogad, raksta Vedomosti. Taču siltās ziemas dēļ pieprasījums pēc dabasgāzes ir sarucis gan Eiropā, gan Krievijā. Tāpēc Gazprom dabasgāzes eksports šī gada novembrī jau ir sarucis par 21%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Krievijas valdība jau apsolījusi finansiālu atbalstu Gazprom, lai kompensētu zaudējumus, ko kompānija cietusi, sarūkot dabasgāzes patēriņam. Gāzes koncerns pagaidām nedomā saīsināt savu 2009. gada investīciju programmu, kas tiek lēsta uz 922 miljardiem rubļu.

Komentāri

Pievienot komentāru