AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana 

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

Māris Ķirsons, 2019. gada 20. marts plkst. 14:16

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Vai šāda situācija nav radusies saistībā ar pērn īstenoto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu – nodokli maksā tikai, ja sadala dividendes, bet reinvestētā peļņa ar šo nodokli netiek aplikta?

Šīs reformas rezultātu varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem, jo pašlaik vēl ir pāragri vērtēt tās ietekmi, kaut arī nenoliedzami, ka jaunā kārtība palielina uzņēmumu spēju uzaudzēt taukus – pašu kapitālu – un kļūt pievilcīgākiem banku – kredītu devēju – vērtējumā. Pašlaik šī reforma nav izraisījusi kādu kreditēšanas pieauguma spurtu. Manuprāt, reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli uz biznesu reāli varēs novērtēt pēc kādas kārtējās ekonomiskās recesijas.

Arvien vairāk dažos līmeņos tiek runāts par iespējamu krīzi. Cik šīs gaidas – prognozes – ir pamatotas?

Vēsturiski kapitālistiskajā sistēmā krīzes ir bijušas, vienlaikus attīstība bieži vien notiek, izejot cauri krīzei. Latvijas situācijā tik smagas recesijas, kāda tika piedzīvota 2009.-2010. gadā, nebūs. Ja arī lejupslīde būs, tad daudz seklāka. Proti, tik ekonomiski spēcīgi (gatavi gan ārējiem, gan iekšējiem izaicinājumiem – satricinājumiem) uzņēmumi, kādi pašlaik ir Latvijā, nekad līdz šim nav bijuši. Šajā kontekstā var sacīt, ka nodokļu reforma Latvijas uzņēmumu spēju izdzīvot krīzes – vētras – apstākļos un to sekmīgi pārdzīvot ir būtiski palielinājusi.


Visu rakstu lasiet 20. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 19. marts plkst. 16:52

Nav paredzams, ka naudas atmazgāšanas skandālu dēļ Zviedrijas bankas varētu atstāt Baltijas...

2019. gada 19. marts plkst. 15:12

Latvijas Bankas 2018. gada peļņa bijusi 14,6 miljoni eiro (2017. gadā –...

2019. gada 19. marts plkst. 8:46

Latvijā banku skaits vietējam tirgum ir par lielu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas...

2019. gada 18. marts plkst. 10:07

Vācijas divas lielākās bankas - «Deutsche Bank» un «Commerzbank» - svētdien paziņoja,...

2019. gada 15. marts plkst. 17:00

Par AS «PNB Banka» (iepriekš zināma kā AS «Norvik Banka») valdes locekli...

2019. gada 15. marts plkst. 16:20

Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla...

2019. gada 15. marts plkst. 11:58

PrivatBank atvērusi jaunu platformu «PrivatBank Open Banking», piedāvājot uzņēmumiem, kuri darbojas...

2019. gada 15. marts plkst. 8:52

Šā gada februārī likvidējamās ABLV Bank likvidators atguvis 38 miljonus eiro, bet...

2019. gada 14. marts plkst. 16:30

Alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs SIA «Amber Distribution Latvia» reģistrējis jaunu komercķīlu,...

2019. gada 13. marts plkst. 15:39

Eiropas Centrālā banka (ECB) rada problēmas Eiropas bankām, uzskata Deutsche Bank AG...