Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 02.04.2024

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Uzņēmējdarbība

Patiesā labuma guvēju atklāšanas līkloči

Portrets

Laura Buharina, SIA Dekoserviss, Ornandum trauku apdruka un prezentreklāma īpašniece un vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Kārlis Danevičs, AS SEB banka valdes loceklis

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

  • Augstās likmes atdzesēs mājokļu tirgu. Izsīkstot rezervēm un procentiem saglabājoties augstiem ilgāk, mājokļu tirgu pasaulē var gaidīt daži grūti gadi.
  • Koka būvmateriālu pieprasījums iedrošina miljona investīcijām. Neraugoties uz ekonomikas recesiju, Eiropas Zaļais kurss veicina tieši koksnes arvien plašāku izmantošanu nekustamā īpašuma būvniecības projektos. Arī pieprasījuma apmērs no potenciālajiem ārvalstu pasūtītājiem masīvkoka paneļu ražotnes SIA Cross Timber Systems lielāko īpašnieku Andri Dlohi iedrošina investīcijām, kuras vērstas uz lielākiem ražošanas apjomiem.
  • Attīstības nākotni redz dzīvojamo māju celtniecībā. Industriālo parku attīstītājs PICHE jau tuvākajos gados grasās uzsākt daudzdzīvokļu namu būvniecību Rīgā, cerot ar laiku mainīt attīstītāju TOP3 nozarē, intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns
  • Īres tirgus uzņem apgriezienus. Augsto procentu likmju radītā situācija mājokļu kreditēšanas jomā rosina interesi par jaunu projektu attīstību īres segmentā, kopš 2022. gada ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1000 īres dzīvokļi un būvniecības stadijā ir vēl vairāki īres nami
  • Būvniecība nav pievilcīga jauniešiem. Jaunā paaudze sevi neredz būvniecībā, kas iezīmē nākotnes krīzi, ja vien nekavējoties netiks veikts komplekss pasākumu kopums, kur galvenais uzdevums būtu lauzt izveidojušos stereotipus par nozari. To rāda BDO sadarbībā ar neatkarīgu pētniecības konsultāciju kompāniju Meridian West veiktais pētījums starp lēmumu pieņēmējiem būvniecības nozarē, studentiem un citiem Z paaudzes (dzimuši deviņdesmito gadu beigās) pārstāvjiem viņu karjeras sākumā.
  • Spēriens biroju attīstībā. Biroju vide kļūst arvien daudzveidīgāka. Pandēmija un attālinātā darba izplatīšanās kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā. Biroji – vieta, kur ne tikai strādāt, bet arī pavadīt labu laiku ar kolēģiem.
  • Attīstītājiem investēt elektroauto uzlādes infrastruktūrā ir izdevīgi. Šobrīd ir īstais brīdis, lai uzņēmēji, tajā skaitā daudzdzīvokļu un komercobjektu attīstītāji investētu elektroauto infrastruktūras attīstībā.
  • Būvniecības izmaksas stabilizējas. Lai gan pēdējā pusgada laikā būvniecības izmaksas nav piedzīvojušas būtisku pieaugumu, attīstītāji nesagaida, ka tuvākajā laikā būvmateriālu cenas kritīsies.
  • Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem. "Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību," intervijā stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.
  • Pils iegāde kā mecenātisms. Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.
  • Vieta pasaka priekšā. Bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai. Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" pirmdien paziņoja, ka likvidēs vairākus tūkstošus darbavietu, lai samazinātu izdevumus laikā, kas nozari skāruši būtiski sarežģījumi.

Uzņēmums norāda, ka nav vēl izlēmis par precīzu likvidēšanai paredzēto darba vietu skaitu, bet tas varētu veidot vairākus tūkstošus.

Šī iecere saistīta ar plānu izdevumus samazināt par 400 miljoniem eiro gadā.

Vācijas lietišķais žurnāls "Manager Magazin" iepriekš vēstīja, ka "Continental" plāno pasaulē likvidēt 5500 darbavietas, tostarp 1000 Vācijā.

"Continental" šobrīd pasaulē nodarbina aptuveni 200 000 cilvēku.

Vācijas automašīnu komplektējošo detaļu ražotāji saskārušies ar problēmām, kuras rada aizvien straujāka autobūves nozares pāreja uz elektrisko mobilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielbritānija plāno aizliegt ārvalstu valdībām kļūt par britu laikrakstu īpašniekiem

LETA--AFP, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija plāno aizliegt citu valstu valdībām kļūt par britu laikrakstu īpašniekiem, un šis solis varētu izjaukt Abu Dabī iecerēto mediju uzņēmuma "Telegraph Media Group" pārņemšanu.

ASV investīciju kompānijas "RedBird Capital" un Abū Dabī "International Media Investments" kopuzņēmums "RedBird IMI" novembrī noslēdza vienošanos par 1,2 miljardiem sterliņu mārciņu, lai pārņemtu savā kontrolē "Telegraph Media Group", kam pieder laikraksti "The Daily Telegraph" un žurnāls "The Spectator".

Saskaņā ar vienošanos "RedBird IMI" atmaksāja "Telegraph Media Group" parādus, iegūstot kontroli pār šo uzņēmumu, kas iepriekš piederēja miljardieru Bārkliju ģimenei.

Paziņojums par šo darījumu izsauca Lielbritānijas mediju sašutumu, un Lielbritānija sāka oficiālu pārbaudi par šo pārdošanu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Pārņemšanas plāni izraisījuši bažas gan konservatīvo likumdevēju, gan mediju darbinieku un preses brīvības aktīvistu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu rokmūziķis Brūss Springstīns ir oficiāli kļuvis par miljardieri, piektdien ziņoja žurnāls "Forbes", novērtējot viņa bagātību ar 1,1 miljardu ASV dolāru.

74 gadus vecais Springstīns lielu daļu bagātības guvis pēdējos gados, lielā mērā pateicoties viņa mūzikas kataloga pārdošanai kompānijai "Sony" 2021.gadā par pusmiljardu dolāru.

Šis darījums notika pēc Springstīna ļoti veiksmīgas atgriešanās uz teātra skatuves Brodvejā. Pašlaik Springstīns ir devies globālā koncertu turnejā, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar izdevuma "Pollstar" ziņām Springstīns 2023.gadā pārdevis vairāk nekā 1,6 miljonus koncertu biļešu, gūstot ienākumus 380 miljonu dolāru apmērā.

Springstīna gadu desmitiem ilgās muzikālās karjeras gaitā ir pārdoti 140 miljoni viņa dziesmu albumu, ierindojot viņu starp visu laiku labāk pārdotajiem mūziķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Augstākās tiesas zemākais standarts

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk es komentēju uzņēmumu vadības ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības jautājumus, lai veicinātu labu, caurspīdīgu pārvaldību Latvijā. Tomēr šoreiz uzskatu par savu pienākumu izcelt kliedzošu piemēru no augstākās tiesas priekšsēdētāja puses, kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedoklis, ko es nemaz nebiju cerējusi lasīt, nonāca manās rokās nejauši – man to ieteica. Žurnāla "Jurista Vārds" 5. septembra numura publikācija profesionāli piesaistīja manu interesi kontekstā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Tajā Strupiša kungs kritizēja savā pakļautībā esošas tiesneses lēmumu ar tekstu: "Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.". Tobrīd mulsumu radīja saturiskais piepildījums, kas acīmredzami norādīja uz pretējo. Jāsaka godīgi, ka veselīgas zinātkāres nolūkos sāku detalizētāk pētīt, kādi ētikas jautājumi ir nostiprināti tieslietu sistēmā. Un tad arī konstatēju, ka tiesnešu ētikas kodekss nepārprotami liedz komentēt procesā esošu lietu, kur nu vēl "pateikt, kā tad vajadzēja". Šāds secinājums man neļāva klusēt, tāpēc gribu dalīties vairākās pārdomas par lasīto.

Komentāri

Pievienot komentāru