Ražošana

Kreditors nosolījis AMO Plant vērtīgāko daļu ar mērķi nākotnē to pārdot un atgūt ieguldītos līdzekļus

LETA, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Izsolē iegādājoties maksātnespējīgās Jelgavas autobusu ražotājas AS AMO Plant īpašuma vērtīgāko daļu, valstij piederošās finanšu institūcijas Altum mērķis ir to nākotnē pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, aģentūru LETA informēja AS Attīstības finanšu institūcija Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Finanšu institūcija Altum kā nodrošinātais kreditors piedalījusies maksātnespējas administratora Alekseja Panasina 15.oktobrī rīkotajā uzņēmuma Amo Plant īpašumu izsolē un par 2,4 miljoniem eiro nosolījusi Altum ieķīlātos īpašumus Jelgavā, Aviācijas ielā 42 un Aviācijas ielā 42A, - administrācijas ēku un ražošanas cehu, apstiprināja Eglīte.

Altum šos īpašumus apsaimniekos un uzturēs labā kārtībā ar mērķi pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, skaidroja Eglīte.

Altum pieteiktais kreditoru prasījums maksātnespējas administratoram ir 3,6 miljoni eiro.

Maksātnespējas administratora Alekseja Panasina birojā aģentūrai nesniedza informāciju par 15.oktobrī notikušo izsoļu rezultātiem, norādot, ka ar administratoru viņa aizņemtības dēļ neesot iespējams sazināties un viņš arī nesniegšot nekādu informāciju līdz izsoles rezultātu apstiprināšanai.

Kā liecina Latvijas Vēstnesī publicētais paziņojums, 15.oktobrī bija izsludinātas Amo Plant mantas izsoles. Kā lietu kopība tika pārdots nekustamais īpašums Jelgavā, Aviācijas ielā 42 un Avācijas ielā 42A, ar tajos esošajām 956 kustamās mantas vienībām, ko veido automobiļu ražošanas tehnoloģiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanas iekārtas un aprīkojums. Šī īpašuma sākumcena bija noteikta 2 334 000 eiro apmērā.

Bez šīs izsoles 15.oktobrī bija izsludinātas arī citas maksātnespējīgā uzņēmuma mantas izsoles, piedāvājot iegādāties izsolē nekustamo īpašumu Aviācijas ielā 42B (sākumcena 369 700 eiro), šajā adresē esošo kustamo mantu, ko veido automobiļu ražošanas tehnoloģiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanas iekārtas un aprīkojums (sākumcena 37 000 eiro), nekustamo īpašumu Aviācijas ielā 40 (sākumcena 44 800 eiro) un nekustamo īpašumu Aviācijas ielā 40A (sākumcena 15 800 eiro). Par šo izsoļu rezultātiem aģentūrai LETA informāciju pagaidām nav izdevies iegūt.

Kā ziņots, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) oktobra sākumā devās komandējumā uz Gruziju saistībā ar papildu centieniem atjaunot autobusu ražošanu AS AMO Plant, ko varētu īstenot ar Nīderlandes uzņēmuma VDL iesaistīšanos, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pilsētas domes sēdē.

Rāviņš deputātiem iepriekš pastāstīja, ka sācis pārrunas ar vairākām pašvaldībām, ar kurām Jelgava sadarbojas, lai tās informētu par AS AMO Plant ražotajiem autobusiem un attiecīgas intereses gadījumā varbūt rastu iespēju atjaunot ražotnes darbu.

Patlaban AS AMO Plant rit maksātnespējas process, taču interesi par ražotni izrādījis Nīderlandes autobusu ražošanas uzņēmums VDL Bus&Coach B.V., kura modeļu autobusus Jelgavā salika. Jelgavas mērs uzzinājis, ka ražotnes darbu būtu iespējams atjaunot, ja būtu cerība, ka VDL Jelgavā ražotajiem autobusiem atrastu noieta tirgu, tāpēc Rāviņš mēģina noskaidrot pašvaldību interesi austrumu valstīs.

Kā iepriekš ziņots, jau 2012.gadā par AS Amo Plant akciju iegādi interesi bija izrādījuši uzņēmuma stratēģiskie partneri - Nīderlandes uzņēmums VDL un Vācijas koncerns MAN, iepriekš informēja Amo Plant pārstāve Dzintra Krūze.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 8.jūlijā Jelgavas tiesa rakstveidā izskatīja tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu un pasludināja maksātnespējas procesu autobusu ražotājai AS AMO Plant, kā arī noteica maksātnespējas administratoru. Ražošana uzņēmumā ir pārtraukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA AKG Thermotechnik Lettland iegādājās bijušo a/s Amo Plant ražotni, kurā izvietos metāla detaļu ražošanu un noliktavu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik 2012. gadā radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland bija izstrādājis savu attīstības plānu, kas Jelgavā paredzēja būvēt vēl vienu papildu ražotni 5000 m2 platībā, jo esošā bija pilnībā noslogota, savukārt šogad uzņēmums no a/s Attīstības finanšu institūcija Altum iegādājās maksātnespējīgās autobusu montāžas a/s Amo Plant ražotni 10 tūkst. m2 platībā, kā arī biroja ēku. «Tāda iespēja pavērās un to arī izmantojām,» lakoniski darījumu komentē SIA AKG Thermotechnik Lettland valdes loceklis Gerhards Ritcmans. Jauniegūtās telpas plānots apgūt pakāpeniski. Līdzšinējās telpās AKG tālākā izaugsme vairs nebija iespējama, un to paplašināšana ir tālākas attīstības perspektīvas nospraušana, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad mušas sajauc ar rozīnēm

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – aptuveni 44 tūkstošiem personu – līdz 1. augustam tika solīts valdības apstiprināts saraksts par tām nozarēm, kurās turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vairs nevarēs piemērot. 1. augusts kā nācis, tā pagājis, oficiāla saraksta joprojām nav. Pareizāk sakot, neoficiāli kaut kāds saraksts gan medijos noplūda, bet tas noteikti nevarēja būt īstais saraksts, jo kāda Latvijas ministrija taču nevarēja «uzražot» tik absurdu dokumentu, kuru lasot jāšaubās par veselo saprātu.

Šajā «neīstajā» sarakstā bija iekļauta 41 uzņēmējdarbības nozare. Iespējams, ka šis saraksts bija pārņemts no Kuveitas vai no kādas citas derīgo izrakteņu lielvalsts, jo tajā bija norādīts, ka naftas, gāzes, ogļu un metāla rūdas ieguves nozarēs strādājošiem uzņēmumiem nevar tikt piemērots mikrouzņēmuma nodokļa statuss. Interesanti, cik mikrouzņēmumu vai vispār jebkādu uzņēmumu Latvijā šajās nozarēs darbojas? Tad jau nevajag apstāties tikai pie šīm jomām, vajag ierakstīt, ka arī kodolenerģijas vai starpplanētu izpētes jomā Latvijā nevar dibināt mikrouzņēmumus. Ir jāpieiet vai nu bez pilnīgas izpratnes, vai ārkārtīgi pavirši šāda saraksta veidošanai, lai ierakstītu, ka automobiļus un to virsbūves nevar ražot mikrouzņēmums, vienlaikus uz lidmašīnu, kuģu un vilcienu ražošanu neattiecinot šādus ierobežojumus. Pēc šī principa Rīgas Vagonbūves rūpnīca mierīgi var pāriet uz mikrouzņēmuma statusu, kamēr autobusu ražotājam AMO Plant tas ir liegts. Profesionāla pieeja būtu, ja šāda saraksta veidotājs apkopotu informāciju par konkrētajām nozarēm – tās lielumu tautsaimniecībā, nodokļu pienesumu, cik daudz šajā nozarē ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, cik parastā nodokļu režīma uzņēmumu, kādas ir šīs nozares prognozes, tad arī visiem būtu saprotams, kāpēc tā vispār tiek iekļauta sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes pagaidu valdē iecelts Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Armands Krūze

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē kā ceturtais loceklis iecelts pašreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, aģentūra LETA pastāstīja Rīgas mēra Nila Ušakova (S) pārstāve Laila Ivāna.

Ušakova ieskatā, Krūzem ir atbilstoša pieredze starptautiskās sadarbības, menedžmenta, pilsētas attīstības un autotransporta jomā.

Krūze amata pienākumus sāks pildīt no šodienas. Tikmēr viņa vietā departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs būs departamenta direktora biroja vadītājs Dāvis Bičkovičs.

Tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss uz uzņēmuma padomes locekļu amatu vietām. Tieši padomes pārziņā būs arī jaunās valdes sastāva izveide.

Kā informēja Ivāna, no 2007. līdz 2012.gadam Krūze strādāja Jelgavas autobusu rūpnīcā «Amo Plant» Eiropas Savienības projektu vadītāja un protokola dienesta vadītāja amatā. Savukārt no 2008.-2014.gadam viņš divreiz tika ievēlēts par Latvijas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti

Māris Ķirsons, 29.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru