2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.
Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.
Fragments no intervijas
Kāpēc par daudzām svarīgām lietām runājat tikai pagātnes formā, kā parasti sākas pasakas, – “Reiz bija…”?
Cik piemēru ir jānosauc, lai saprastu – visu laiku Latvijā cenšamies kaut ko demontēt, padzīt un meklējam nemitīgi visādus instrumentus un risinājumus, kā kaut ko iznīcināt. Savukārt kaimiņvalstīs uzmanības fokusā ir pavisam pretējais – kā uzbūvēt, kā piesaistīt potenciālos investorus, kā palielināt kravas, kā radīt arvien jaunas darbavietas. Un nav jau ko brīnīties, ka arvien vairāk vienkāršo cilvēku sarunās ieskanas par to, kas reiz bija, bet diemžēl pašlaik vairs nav. Latvijā nav tādas mikroautobusu rūpnīcas, kāda savulaik bija RAF, kura Jelgavā ražoja mikroautobusus Latvija, nav VEF, nav Radiotehnikas, nav Rēzeknes Piena konservu kombināta, un nav arī RVR un vēl ļoti daudzu citu ražošanas uzņēmumu, kuri varēja būt. Vēl vairāk – ir skaudri piemēri, kur bija mēģinājumi atjaunot to pašu autobusu montāžu Jelgavā. Pašlaik būtībā varam novērot nākamo sfēru, par kuru jau var sacīt “reiz bija” – tranzīta kravas no Krievijas un Baltkrievijas. Un tā kā vēl atsevišķi politiķi Lietuvā un Latvijā cenšas pamācīt Ķīnu, kā tai būtu jāuzvedas, tad arī par šajā valstī un tās tuvākajā ražošanās bāzē Lielais akmens (Baltkrievijā) saražoto preču tranzītu var pārtraukt sapņot.
Prognozējat tranzīta kravu vēl lielāku kritumu?
Diemžēl, bet tas ir neizbēgams process, kas nebūt nebeigsies. Latvijas ostas, neraugoties uz jebkādām to pārvaldes reformām, kļūs arvien tukšākas.
Visu interviju lasiet 27.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!