Citas ziņas

Krievijas karaflotes zemūdenē gājuši bojā 14 jūrnieki

LETA--DOŽDJ/AFP/RFE/RL, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Lai gan ugunsgrēku izdevies nodzēst, jūrnieki saindējušies ar degšanas produktiem.

Izdevums «Baza» vēsta, ka četri vai pieci cietušie nogādāti Severomorskas armijas hospitālī. Viņi saindējušies ar degšanas produktiem un guvuši smadzeņu satricinājumu. «Baza» apgalvo, ka zemūdenē gājis bojā viens virsnieks, bet pārējie miruši ceļā uz slimnīcu.

Arī vietējais medijs «Severomorsk Life» vēsta par hospitalizāciju, apgalvojot, ka uz Ziemeļu flotes zemūdenes noticis sprādziens un ugunsgrēks. Vēlāk gan medijs šo ziņu izdzēsa.

Norvēģijas pretradiācijas aizsardzības pārvalde paziņoja, ka no Krievijas varasiestādēm saņēmusi informāciju, ka uz zemūdenes noticis gāzes sprādziens. Tomēr Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Norvēģijai sniegtas šādas ziņas.

«Notika gāzes sprādziens, to apstiprināja Krievijas varas iestādes,» pārvaldes direktors Pērs Strands sacīja aģentūrai AFP.

«Mēs gaidām informāciju no Krievijas puses, vai uz zemūdenes bija reaktors,» viņš piebilda.

Strands arī teica, ka viņa vadītā pārvalde nav konstatējusi radiācijas līmeņa pieaugumu.

Taču Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka «Norvēģijas pusei netika nosūtīti nekādi paziņojumi attiecībā uz Krievijas zinātnisko pētījumu dziļūdens aparātu».

Zemūdene šobrīd atrodas Severomorskas karaflotes bāzē.

Sākusies nelaimes gadījuma cēloņu noskaidrošana.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atcēlis savu dalību forumā «Krievijas upes» un ticies ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, paziņoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Dziļūdens kodolzemūdeni «AS-12» izstrādāja Sanktpēterburgā pagājušā gadsimta 80.gadu beigās. Tā sastāv no vairākām titāna lodēm, spēj nolaisties sešu kilometru dziļumā un ūdenī sasniegt ātrumu līdz 30 mezgliem (55,5 kilometriem) stundā.

Rietumvalstu izlūkdienesti norādījuši, ka «AS-12» ir domāts diversijām, un izstrādāts, lai iznīcinātu zemūdens infrastruktūru. Tas piemēram, spēj iznīcināt maģistrālos starpkontinentālos sakaru kabeļus un zemūdens izlūkstacijas, kas novēro Krievijas jūras spēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Ilgtspējīgas mežsaimniecības formula

Māris Ķirsons, 23.12.2022

Mežsaimnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Edgars Dupužs.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mīnas sprādzienā Ādažu bāzē gājis bojā viens cilvēks, bet divi ievainoti

LETA, Žanete Hāka, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ādažu bāzē noticis negadījums, kurā viens cilvēks gājis bojā.

«Mīnas sprādzienā Latvijā pirmdien gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante, kas piedalījās NATO Otrā pasaules kara spridzekļu neitralizēšanas misijā, un ievainoti vēl divi karavīri, paziņojis Albānijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Bardils Kolcaku. «Smags incidents šodien noticis Latvijā, kur mīnas sprādzienā gājusi bojā virsleitnante Zarife Hasanaja. Ievainots arī kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs,» viņa teikto citē laikraksts Albanian Daily News.

Aizsardzības ministrija pagaidām sīkākus komentārus nesniedz, bet plkst.15 rīko preses konferenci, kurā sola sniegt plašāku informāciju.

Preses konferencē piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, kā arī NATO kaujas grupas Latvijā pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas rītā Čehijas dienvidrietumos sadūrušies divi pasažieru vilcieni un avārijā gājuši bojā divi un ievainoti desmitiem cilvēku, ziņo policija.

Čehijas nacionālā policija tviterī apstiprināja, ka notikuma vietā gājuši bojā divi cilvēki.

Policija paziņoja, ka sadursme notikusi īsi pēc plkst.8 Milavčes ciemā.

"Šobrīd tiek sniegta medicīniskā palīdzība 31 cilvēkam, kuru dzīvība nav briesmās, septiņi cilvēki ir kritiskā stāvoklī un divi ir miruši," pavēstīja Plzeņas reģiona glābšanas dienesta pārstāve.

Sadursmē iesaistīti starptautiskais ātrvilciens starp Prāgu un Vācijas pilsētu Minheni un vietējais vilciens. Minhenes-Prāgas ātrvilciens sadūries ar reģionālo vilcienu starp Čehijas pilsētām Plzeņu un Domažlici.

Čehijas satiksmes ministrs Karels Havlīčeks sacīja, ka ātrvilciens nav ievērojis signālu un ietriecies reģionālajā vilcienā. "Situācija ir nopietna," sacīja Havlīčeks, dodoties uz avārijas vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem cilvēkiem Austrālijā būs iespēja ar kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» zemūdeni doties uz Lielo Barjerrifu, ceturtdien paziņoja ASV bāzētā kompānija.

No nākamās nedēļas pirmo reizi pasaulē Kvīnslendas štata iedzīvotājiem būs iespēja «Uber» lietotnē pasūtīt divām personām paredzētu zemūdeni un doties uz Pasaules mantojumā iekļauto koraļļu rifu.

Ar akumulatoru darbināmais, pilotējamais «scUber», ar kuru brauciens vienai personai izmaksās 1500 Austrālijas dolāru (925 eiro) no 27.maija līdz 18.jūnijam veiks 20 stundu garus braucienus.

Zemūdene divus pasažierus nogādās 20 metru zem jūras līmeņa un izvedīs pa izveidotiem niršanas ceļiem ap rifu. Braucieni notiks partnerībā ar vides aizstāvju grupu «Citizens of the Great Barrier Reef».

«Uber» vadītāja Austrālijā un Jaunzēlandē Sjūzena Andersone sacīja, ka kompānija mudina izmantot kopbraukšanas pakalpojumus, lai veidotu «apzinātas uzvedības izmaiņas» efektīvākiem un ilgtspējīgākiem braucieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irānā nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem

LETA--DPA/AP/AFP, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Budapeštā nogrimis upes kruīzu kuģis, septiņi cilvēki gājuši bojā

LETA--AFP/BBC, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā trešdienas vakarā Donavas upē apgāzās un nogrima upes kruīzu kuģis, kura katastrofā gājuši bojā septiņi cilvēki un pazudis bez vēsts vēl 21, ziņoja sabiedriskā televīzija M1, atsaucoties uz Iekšlietu ministriju.

Katastrofa notika ap plkst.22 (23 pēc Latvijas laika) pie Margitas tilta netālu no parlamenta ēkas pilsētas centrā pēc sadursmes ar citu kuģi.

Uz kuģa «Hableany» («Nāra») bija 33 pasažieri un divi apkalpes locekļi, un tas bija devies izbraukumā pa tūristu vidū populāru Donavas daļu. Visi pasažieri bija Dienvidkorejas tūristi, bet apkalpes locekļi bija Ungārijas pilsoņi.

Glābšanas dienestu amatpersonas paziņoja, ka ir atrasti septiņi bojāgājušie, bet vēl septiņi cilvēki ir izglābti un hospitalizēti stabilā stāvoklī.

Pazudušos pasažierus meklē ūdenslīdēji, bet stiprs lietus pēdējās nedēļās ir pacēlis ūdens līmeni upē, apgrūtinot meklēšanu.

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka ir gājuši bojā septiņi un pazuduši 19 šīs valsts pilsoņi. Dienvidkorejas vēstniecības darbinieki palīdzēja Ungārijas amatpersonām identificēt bojāgājušos un izglābtos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija atvēlēs papildu trīs miljardus Norvēģijas kronu (308 miljonus eiro) militāro spēku stiprināšanai ziemeļos pie Krievijas robežas.

"Pat ja Krievijas uzbrukums Norvēģijai nav iespējams, mums jāsaprot, ka mums austrumos ir kaimiņš, kas ir kļuvis bīstamāks un un neprognozējamāks," preses konferencē paziņoja Norvēģijas aizsardzības ministrs Ods Rogers Ēnoksens.

Papildu līdzekļi tiks izmantoti karaflotes klātbūtnes paplašināšanai ziemeļos, kā arī, lai intensīvāk apmācītu karavīrus un rezervistus un palielinātu munīcijas, degvielas un aprīkojuma krājumus.

Papildu līdzekļi tiks arī izmantoti, lai uzlabotu valsts iespējas uzņemt sabiedroto spēkus un stiprinātu kiberaizsardzību un izlūkošanu.

Norvēģijai ir 196 kilometrus gara zemes robeža ar Krieviju Arktikā un gara jūras robeža Barenca jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz negadījuma apstākļu noskaidrošanai apturētas visas mācības Ādažu poligonā

LETA, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Albānijas kontingenta karavīriem, kurš pirmdienas rītā cieta sprādzienā Ādažu poligonā, patlaban atrodas slimnīcas reanimācijas nodaļā pēc operācijas, preses konferencē pavēstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Viņš norādīja, ka negadījums notika šorīt plkst.9.30, un tajā cieta trīs Albānijas karavīri.

Kā ziņots, Albānijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Bardils Kolcaku paziņojis, ka sprādzienā Latvijā gājusi bojā Albānijas Bruņoto spēku virsleitnante Zarife Hasanaja un ievainots kontingenta komandieris Klodians Tanuši un seržants Julians Kapajs.

Pēc Kalniņa teiktā, kareive no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā stundu pēc negadījuma, viens kareivis pēc ķirurģiskas operācijas smagā stāvoklī atrodas reanimācijas nodaļā, bet otram konstatēti viegli ievainojumi.

Kalniņš arī norādīja, ka ir uzsākta dienesta izmeklēšana par negadījuma apstākļiem, un līdz brīdim, kad izmeklēšanā tiks noskaidroti notikušā cēloņi, arī pārtrauktas visa veida mācības Ādažu poligonā. Komandieris piebilda, ka Valsts policijā, atbilstoši likumdošanai, ir uzsākts kriminālprocess par notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās gada pirmajā tirdzniecības dienā, tirgu dalībniekiem bažījoties, ka akciju cenu kāpums 2023.gada pēdējās darba dienās bijis pārāk optimistisks.

Cenas akciju tirgos Ņujorkā, Frankfurtē, Parīzē un Tokijā pērnā gada pēdējos mēnešos bija augušas līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot procentlikmju pazemināšanas šogad.

Neraugoties uz optimistiskajām prognozēm par procentlikmēm, Honkongas un Šanhajas biržās turpinājās pērnā gada kritums. Tirgus nepārliecināja Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina runā teiktais, ka Ķīnas ekonomika kļuvusi "izturīgāka un dinamiskāka".

Tokijas birža otrdien bija slēgta, bet investori pievērš uzmanību notikumiem Japānā pēc pirmdienas postošās zemestrīces.

Naftas cenas kritās pēc īslaicīga kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par jēlnaftas piegādēm pēc tam, kad Irāna nosūtīja karakuģi uz Sarkano jūru, atbildot uz trīs Jemenas hutiešu nemiernieku kuģu iznīcināšanu ASV karaflotes uzbrukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru