Foto: LETA

Kritizē kases aparātu reformu 

Teju 10 gadus ilgusī kases aparātu reforma, kuru Finanšu ministrijas pārraudzībā realizē Valsts ieņēmumu dienests, šobrīd nav skaidra, novērtējama un prognozējama nākotnē.

Jānis Goldbergs, 2019. gada 29. aprīlis plkst. 6:46

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

VK konstatējusi, ka kopš 2016. gada VID ir izveidota īpaša nodaļa ar 15 darbiniekiem, kas nodarbojas ar kases aparātu lietām. Reforma tieši skar elektronisko kases aprātu lietotājus, izplatītājus un apkalpojošos dienestus. Reformas laikā ir noteikta jauna institūcija kases aparātu atbilstības pārbaudei. VK šādu revīziju izvēlējusies veikt, jo tā skar lielu nodokļu maksātāju skaitu un tās virzība ir gausa, prasījusi teju desmitgadi.

Kontroles jautājumi

Lai saprastu, ko īsti VK pārbaudīja, ir svarīgi zināt, kādi jautājumi sākotnēji tika uzstādīti. VK revīzijā vērtēja gan FM, gan VID darbu reformas laikā. Plāns bija uzzināt, vai iestādes meklējušas alternatīvus risinājumus, vai skaidri noteikušas reformas mērķus un sasniedzamos rezultātus, lai būtu skaidrs ieguvums sabiedrībai. VK vērtēja arī kases aparātu lietošanas kārtības normatīvo aktu kvalitāti, jautājot, vai noteikumi ir kvalitatīvi un neierobežo uzņēmējdarbības attīstību. Vai ir kompetents elektronisko kases aparātu (EKA) apkalpojošais dienests? Vai VID rīcībā ir kvalitatīvi dati par reģistrētajiem EKA un to lietotājiem? Vai VID efektīvi veic iekšējo tiesību aktu pārbaudi? Vai EKA atbilstības pārbaude notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem?

«Mēs pieņēmām, ka reformu var uzskatīt par projektu, un tā arī to vērtējām pēc projektu vadības labās prakses vadlīnijām,» skaidroja I. Vilka.

Skaidrības nav

Galvenais VK secinājums ir, ka ilgstošā EKA reforma ir neskaidra, ieilgusi, un ar dažādiem trūkumiem. «Uzsākot izmaiņas, VID nebija darbinieku ar speciālām zināšanām. Vērtējot iespējamo risinājumu, netika izskatīti vairāki varianti vai alternatīvas. Neatradām pamatotus aprēķinus, cik plānotās izmaiņas varētu izmaksāt. Pieņēmumi par prognozējamām izmaksām uzņēmējiem ir ļoti atšķirīgi – sākot no 16 miljoniem eiro pēc VID aprēķiniem, līdz 74 miljoniem eiro pēc uzņēmēju aprēķiniem,» stāstīja I. Vilka.


Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 13. augusts plkst. 6:45

Kopš vasaras sākuma riņķadancī starp Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Tiesībsargu...

2018. gada 09. augusts plkst. 8:46

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam...

2018. gada 09. jūlijs plkst. 13:28

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagaidām nesodīs kases aparātu reformu neievērojošos uzņēmumus...

2018. gada 02. jūlijs plkst. 7:23

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods,...

2018. gada 11. jūnijs plkst. 12:03

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2019. gada 26. aprīlis plkst. 7:26

Ar aizdomām par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) konsultantu fiktīvu nodarbināšanu Korupcijas...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 7:41

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un...

2019. gada 19. aprīlis plkst. 14:48

Šogad pašvaldību izlīdzināšanas fonda apjoms būs 206,71 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 9:42

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 15:12

Dienas Bizness galvenās redaktores vietniece Anita Kantāne par teritoriālo reformu. Administratīvi...

2019. gada 29. marts plkst. 12:13

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā...

2019. gada 26. marts plkst. 12:06

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi...

2019. gada 21. marts plkst. 7:46

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām...

2019. gada 19. marts plkst. 12:16

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts...

2019. gada 06. marts plkst. 8:18

Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot...