Jaunākais izdevums

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Ieguldījumi kriptovalūtās

Mūsdienās ļoti populāri ir ieguldījumi kriptovalūtās. Lai gan lielais kriptovalūtu bums bija pirms diviem gadiem, joprojām ir ļoti daudzi cilvēki, kuri meklē dažādas kriptovalūtas, kuras pakāpeniski aug. Kriptovalūtas savu popularitāti noteikti nav zaudējušas, tāpēc ir vērts tajās iedziļināties un atrast savai situācijai piemērotāko variantu, kas ilgtermiņā varētu nest peļņu. Internetā ir pieejama ļoti plaša informācija par to, kurās kriptovalūtās ir vērts ieguldīt ilgtermiņā.

Investīcijas nekustamajā īpašumā

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis lielisks investīciju avots. Iegādājoties nekustamo īpašumu jums ir iespēja to izīrēt un iegūt stabilus ikmēneša ienākumus. Gudri investori iegādājas nekustamo īpašumu par zemu cenu, kuram nepieciešami dažādi kosmētiskie uzlabojumi, uzlabo to, un tad izīrē vai pārdod par augstāku cenu. Tas ir lielisks ilgtermiņa ienākumu avots, ko noteikti ir vērts izmantot ikvienam.

Ieguldījumi pensiju fondos

Vēl viens lielisks veids, kā iespējams iegūt papildus naudas līdzekļus ir pensiju fondi. Ieguldot naudu bankā uz kādu konkrētu termiņu, piemēram, gadu, trim vai desmit, varēsiet pelnīt procentus. Ja jūs vēlēsieties izņemt naudu pirms noteiktā termiņa, visticamāk, jums nāksies zaudēt kādu noguldījuma procentu. Šis ir ļoti drošs noguldījuma veids, tomēr no ienesīguma veida tas netiek pieskaitīts pie ienesīgākajiem. Tomēr, ja vēlaties ilgtermiņā nopelnīt uz procentiem, tad šis noteikti ir ļoti labs veids, kā iespējams nopelnīt papildus naudas līdzekļus nākotnei.

Iespējams, kāds no šiem ieguldījumu veidiem spēs uzrunāt arī jūs, tāpēc noteikti ir vērts iedziļināties šajos investīciju veidos un atrast savai situācijai piemērotāko. Katrs no mūsu minētajiem ieguldījumu veidiem ir lielisks veids, kā iegūt papildus naudas līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns pirmajā pusgadā izpildīts par 92,8%

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada 1.pusgadu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5% un ieņēmumu plāns 2020.gada 1.pusgadā izpildīts par 92,8%, liecina VID sniegtā informācija.

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada 1.pusgadā ir 4,71 miljards eiro. Pēc ieviestā ārkārtas stāvokļa 2020.gada martā, lai apturētu COVID-19 izplatību, kad nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots.

Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

2020.gada 1.pusgadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" koncerns saskārās ar izaicinājumiem pilnu tirgus un darbības vidi, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Salīdzinoši mērena gaisa temperatūra un stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību bija galvenie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Koncerna neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 65,5 miljoni eiro, EBITDA sasniedza 18,9 miljonus eiro un neto peļņa bija 15,3 miljoni eiro.

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 49,7 miljonus eiro, segmenta EBITDA bija 9.9 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem bija 9,6 miljoni eiro. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva 3 307 GWh dabasgāzes klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa apstiprinājusi Valmieras stikla šķiedras TAP plāna grozījumus

Žanete Hāka, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka vācu krosoveri ir talantīgāki, jaudīgāki un daudzpusīgāki, turpretim japāņu "Lexus RX" liek pretim hibrīdtehnoloģijas un tehnisko izturību, kas vāciešiem bieži klibo.

"Lexus RX" ir tas krosovers, kas valdzina ar savu nosvērtību, pat neraugoties uz to, ka auto dizains ir gana izaicinošs un pat lecīgs. Atjaunotajam "Lexus RX" modelim izmaiņu nav daudz, ja neskaita citādu priekšējās dekoratīvās restes pinumu, pārveidotu aizmugurējā bampera dizainu, modernizētu gaismas tehniku, kā arī uzlabotu multimediju sistēmu ar ātrdarbīgāku procesoru un plašākām izmantošanas iespējām.

Visādi citādi tas ir tas pats labais "RX" ar nedaudz vecmodīgu salona iekārtojumu un patīkamu apdares kvalitāti.

Tehniskajā ziņā dzelžaina uzticēšanās hibrīdtehnoloģijām, kā arī iespēja piecvietīgā "RX 450h" vietā pasūtināt pagarināto "RX 450h L" versiju, lai salonā ietūcītu trešo rindu un transformētu auto par septiņvietīgu vai sešvietīgu braucamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu iekšzemes kreditēšana arī pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

2019. gada 4. ceturksnī iekšzemes kreditēšanas temps kritās, un 2020. gada februārī iekšzemes kredītu atlikums bija par 2,4% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī. Arī izslēdzot vienreizējos faktorus saistībā ar divu kredītiestāžu licenču anulēšanu, kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps februārī bija negatīvs (–1,4%).

Iekšzemes kreditēšanas temps būtiski saruka nefinanšu sabiedrību segmentā, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas gada pieauguma temps saglabājās stabils, bet zems (aptuveni 1%). 2020. gada februāra beigās iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija par 0.8% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Covid-19 ierobežošana pamatīgi skar nodokļu izpildi pašvaldībās

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna), informē Finanšu ministrijā.

Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Atbilstoši Valsts kases datiem 2020. gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā pašvaldību budžetā ieņēmumi pieauga par 5,1%, bet izdevumi par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, veidojot pārpalikumu 143,6 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Augstākie budžeta pārpalikumu līmeņi konstatēti Rīgas pilsētas budžetā (16,8 miljoni eiro), Daugavpils pilsētas budžetā (8,2 miljoni eiro) un Ogres novada budžetā (6,4 miljoni eiro). Turpinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugumam, audzis arī pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums, sasniedzot 607,4 miljonus eiro šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "HansaMatrix" 2020. gada 1. ceturkšņa neauditētie konsolidētie ieņēmumi sasnieguši 5,184 miljonus eiro, kas ir par 12% mazāk nekā Pirms gada, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

2020. gada 1. ceturksnī ceturkšņa EBITDA sasniedza 0,441 miljonus eiro, bet neto zaudējumi - 0,435 miljonus eiro. Perioda EBITDA rezultāts uzrāda 60% samazinājumu pret 2019. gada 1. ceturksni un 21% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 4. ceturksni.

Faktori, kas ietekmē ieņēmumu samazinājumu, pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā, saistīti ar Covid-19 izplatību pasaulē, un ir šādi: personāla drošības jautājumi, piegādes ķēdes traucējumi un transporta plūsmas traucējumi.

Covid-19 uzņēmuma darbību ietekmēja jau 2020. gada janvāra otrajā pusē, kad vīruss strauji izplatījās Ķīnā un Āzijā, radot ievērojamus traucējumus sabiedrības piegādes ķēdēs.

"HansaMatrix" tīrās peļņas rentabilitātei ir tendence samazināties, ko izskaidro lielāks ražošanas pamatlīdzekļu nolietojums būtisko pēdējā laika investīciju pamatlīdzekļos ietekmē, procentu maksājumi, kuros tiek iekļauts procentu maksājuma uzkrājums Eiropas Investīciju bankas finansējumam, kā arī ceturksnī attiecināmie asociēto uzņēmumu zaudējumi, kuru attiecināmā izmaksu daļa pieaug, palielinoties HansaMatrix līdzdalībai tajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Martā Latvijas tūristu mītnēs viesu skaits samazinājies par 62,7 %

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 64 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 62,7 % mazāk nekā 2019. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar pagājušā gada martu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 58,2 % un bija 141,6 tūkst. nakšu.

Šajā martā apkalpoti 33,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 70,5 % mazāk nekā pagājušā gada martā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 65 % un bija 81 tūkst. nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (20,7 %), Lietuvas (10,1 %), Igaunijas (9,6 %), Vācijas (7,3 %), Apvienotās Karalistes (7 %), Ukrainas (4 %), Somijas (3,9 %).

2020. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 30,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 47,3 % mazāk nekā 2019. gada martā. Vietējo ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par 43,5 % un bija 60,5 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" pieņēmusi lēmumu piedāvāt pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kas veiktas no 10. līdz 31.martam, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020.gada 31.decembrim, informē uzņēmumā.

"Mēs skaidri redzam, ka pasažieri vēlas ceļot un plānot savas pavasara izskaņas un vasaras brīvdienas. Šāds lēmums nodrošina elastību mūsu pasažieriem, lai viņi ērti varētu rezervēt savu nākamo ceļojumu," pamato airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Šis pagaidu piedāvājums ir derīgs visām jaunajām "airBaltic" lidojumu rezervācijām, kas veiktas laika posmā no 2020.gada 10. līdz 31.martam. Pasažieri var pārreģistrēt savas biļetes bez maksas uz jaunu datumu ceļojumiem, kas jāveic līdz 2020.gada 31.decembrim. Atļauta tikai viena datuma maiņa.

Papildus tam visām esošajām rezervācijām, kas veiktas līdz 9.martam ar ceļojuma datumiem līdz 2020.gada 31.martam, "airBaltic" piedāvā iespēju bez maksas mainīt datumu ceļojumiem, kas jāveic līdz 2020.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru