Kopējais kurināmā patēriņš pēdējos 26 gados samazinājies apmēram uz pusi, eksperti prognozē, ka lejupuslīdoša tendence saglabāsies arī turpmāk.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais kurināmā patēriņš sarucis par 133 505 TJ jeb 53%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskas izmaiņas notikušas arī patēriņa struktūrā- ievērojami samazinājies ogļu, dabasgāzes un naftas produktu īpatsvars, savukārt kurināmās koksnes apjoms pieaudzis. CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte skaidro,ka izmaiņas kurināmā patēriņā un struktūrā noteikušas ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī pieņemtie lēmumi enerģētikas un klimata pārmaiņu politikā.

Vēsturiskie statistikas dati par energoresursu patēriņu Latvijā kopš 1990. gada pārliecinoši apliecina to, ka strauji tuvojas ne tikai ogļu, bet arī naftas produktu laikmeta beigas, secina enerģētikas eksperts Edgars Vīgants.

«Zīmīgi, ka tranzītā cauri Latvijai iziet ievērojami akmeņogļu un naftas produktu apjomi, bet vietējais patēriņš to izmantošanā enerģijas ražošanai ir sarucis līdz minimumam,» pauž eksperts.

A.Plāte norāda, ka deviņdesmito gadu sākumā lielākais īpatsvars kurināmā patēriņā (enerģijas vienībās) bija naftas produktiem (39%) un dabasgāzei (38%), nozīmīgs kurināmais bija arī koksne (11%) un akmeņogles (10%). Šobrīd kurināmā struktūrā aizvien lielāku īpatsvaru nodrošina vietējais kurināmais un atjaunīgie energoresursi, kā rezultātā importētā kurināmā īpatsvars būtiski samazinās.

Visu rakstu Kurināmā patēriņš rūk lasiet 23.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!