Citas ziņas

Kurzemes apgabaltiesai būs vēlreiz jāizskata Ceļu, tiltu būvnieka kontu apķīlāšana

Vēsma Lēvalde, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Augstākā tiesa pilnībā atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu apķīlājumu.

Lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai, db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db.lv rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa pērn decembrī noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Šā gada janvārī SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtīja vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu, jo kontu apķīlājums būtiski kaitē uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks Gatis Zvirbulis AT lēmumu nosauca par «ļoti korektu» un nepieciešamu, jo līdz šim bloķēto kontu dēļ uzņēmums nav saņēmis miljoniem latu par jau padarītu darbu, savukārt kavētās naudas plūsmas dēļ krājas soda naudas.

Saldus domes prasības pamatā ir fakts, ka CTB 2010.gadā uzvarēja iepirkumā par ceļa rekonstrukciju Saldū ar zemāko cenu. Konflikta rezultātā ar pasūtītāju uzņēmums pameta objektu. Saldus dome bija spiesta rīkot jaunu iepirkumu, kurā ar gandrīz divreiz augstāku cenu uzvarēja SIA Saldus ceļinieks, kurš veic darbus objektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kā top? Asfaltbetons uzņēmumā SIA CTB

Monta Glumane, 26.10.2018

CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis (pa kreisi) un ražošanas direktors Kārlis Žāžis.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā tiek ražots asfaltbetons.

Ražošanas process skatāms raksta galerijā!

SIA «CTB» ir viens no Latvijā strādājošajiem kompleksās ceļu būves uzņēmumiem, kas galvenokārt nodarbojas ar būvniecības projektu vadību, ceļu un ielu būvniecību un ar to saistīto materiālu ražošanu.

Tirgū uzņēmums pārdod asfaltu, šķembas un minerālmateriālus, bet pārējie materiāli tiek ražoti un izmantoti «CTB» būvniecības procesa ietvaros. Uzņēmuma vadītājs Gatis Zvirbulis min, ka lielākie pasūtītāji 20 gadu gaitā ir Latvijas Valsts ceļi, Liepājas un Ventspils pašvaldības.

Ceļu būves uzņēmumam saspringtākais laiks ir no aprīļa līdz novembrim. Atbilstoši tam uzņēmums plāno gan cilvēku resursus, gan tehniku, gan materiālu ražošanas procesus. Ziemā uzņēmums ražo minerālmateriālus, veic darbus karjeros, nodrošina transporta pārvadājumus, kā arī sagādes darbus, taču asfalta ražošana ziemā nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ Ceļu, tilta būvnieks kontu arestu 862 tūkstošu apmērā

Elīna Pankovska, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu par ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) kontu arestu 862 tūkst. Ls apmērā. Tiesa atzinusi, ka Saldus novada pašvaldība nav iesniegusi nevienu dokumentu, kas tieši pamatotu zaudējumus prasītās summas apmērā un apliecinātu pašvaldības tiesības uz to atlīdzību, DB informēja uzņēmums.

Februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla iepriekšējo Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, kas atstāja spēkā CTB kontu apķīlājumu. Lēmums tika atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai. Kurzemes apgabaltiesa 2012.gada decembrī izlēma apķīlāt uzņēmuma Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. latu apmērā. Lēmuma pamatā bija Saldus domes prasība par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošinājumu.

Šā gada janvārī SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtīja vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu, jo kontu apķīlājums būtiski kaitē uzņēmuma saimnieciskajai darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu, tiltu būvnieks tiesvedība ar Saldus domi var novest pie vairāku firmu bankrota un Eiropas miljonu zaudēšanas.

Tiesvedības rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi būs vismaz 100 tūkstoši latu, turklāt ar katru dienu summa pieaug, DB norāda uzņēmuma līdzīpašnieks Gatis Zvirbulis. Cieš arī CTB īstenotajos projektos iesaistītie apakšuzņēmēji un pasūtītāji. Saldus dome atzīst, ka problēma varbūt nebūtu radusies, ja nevaldītu zemākās cenas princips. Savukārt G.Zvirbulis uzsver, ka problēma radusies nekvalitatīva būvprojekta un pasūtītāja nekompetences dēļ.

«Tikko man bija saruna ar vienu no mūsu apakšuzņēmējiem, kurš prasa norēķināties avansā, jo no viņa to savukārt prasa materiālu piegādātāji, kuri dzirdējuši par mūsu problēmām tiesvedības dēļ,» apgalvo G. Zvirbulis. Tā kā patlaban ir spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums apķīlāt SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkstošu latu apmērā, kapitālsabiedrības darbība ir paralizēta. Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un nomaksāt valstij nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iedzīvotāji gaida baltās līnijas un gatavi paši samest naudu krāsas spainim

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā joprojām nav uzvilkta brauktuvi sadalošā baltā līnija remontētajā ceļa Priekule – Vaiņode posmā. Iedzīvotāji vēršas ar rosinājumu – varbūt atvērt ziedojumu kontu un pašiem samest naudu krāsas spainim? Arī Pāvilostas novadā līdzīga problēma, vēsta portāls ReKurZeme.

2008. gadā SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) remontēja 3,7 kilometrus garu posmu praktiski gandrīz sabrukušajā ceļā Priekule – Vaiņode. Uzņēmuma tehniskais direktors Jānis Zvirbulis toreiz reģionālo mediju Kursas Laiks informējis, ka paredzēts novilkt jaunas līnijas. Neliels ceļa gabaliņš pēc remonta kļuvis gluds un līdzens, taču līniju kā nav, tā nav.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampane esot strikta – naudas nav. Uz jautājumu, cik tad maksātu līnijas uzvilkšana nepilnu četru kilometru garumā, amatpersona gan atbildējusi, ka to konkrēti nezinot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa neatceļ prasības nodrošinājumu CTB strīdā ar Saldus domi

Vēsma Lēvalde, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa noraidījusi SIA Ceļu, tiltu būvnieks pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā, apstiprināja tiesā.

DB jau rakstīja, ka tiesvedības rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi būs vismaz 100 tūkstoši latu, turklāt ar katru dienu summa pieaug. Tā kā patlaban ir spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums apķīlāt SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkstošu latu apmērā, kapitālsabiedrības darbība ir paralizēta. Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un nomaksāt valstij nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājā par teju diviem miljoniem ceļu rekonstrukciju veiks vietējais uzņēmums

Gunta Kursiša, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība noslēgusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas tranzītielu posmu rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot Liepājā reģistrēto SIA Ceļu, tiltu būvnieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt Brīvības, Klaipēdas un Ganību ielu rekonstrukciju, par šo darbu veikšanu ar uzņēmumu slēdzot vairāk nekā 1,97 miljonu Ls līgumu.

Konkursa uzvarētāja galvenais izvēles kritērijs bija zemākā piedāvātā cena, un konkursā kopumā savus piedāvājumus iesniedza septiņas būvfirmas.

Būvdarbi tiks veikti ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Jau rakstīts, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks pērnā gada beigās iekūlās tiesvedībā, kuras rezultātā apķīlāto kontu dēļ SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) zaudējumi veidoja vismaz 100 tūkstoši latu. Saldus domes prasības pamatā bija fakts, ka CTB 2010.gadā uzvarēja iepirkumā par ceļa rekonstrukciju Saldū ar zemāko cenu. Konflikta rezultātā ar pasūtītāju uzņēmums pameta objektu. Saldus dome bija spiesta rīkot jaunu iepirkumu, kurā ar gandrīz divreiz augstāku cenu uzvarēja SIA Saldus ceļinieks, kurš veic darbus objektā. Savukārt februāra vidū Augstākā tiesa pilnībā atcēla Kurzemes pgabaltiesas lēmumu atstāt spēkā ceļu būves firmas Ceļu, tiltu būvnieks kontu apķīlājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Notikušas izmaiņas SIA Ceļu, tiltu būvnieks īpašnieku sarakstā

Žanete Hāka, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA Ceļu, tiltu būvnieks īpašniekiem piederošo daļu apjomā, ziņo Lursoft Klientu Portfeļa monitorings.

Līdz šim uzņēmuma kapitāldaļas Gatis Zvirbulis un Jānis Zvirbulis dalīja vienādās daļās, bet tagad Gatim Zvirbulim pieder 85% SIA Ceļu, tiltu būvnieks, savukārt Jānim Zvirbulim attiecīgi – 15%.

Lursoft dati rāda, ka SIA Ceļu, tiltu būvnieks ir vienīgais kapitāldaļu turētājs divos uzņēmumos – SIA CTB Karjeri un SIA CTB Betons.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks dibināts 1998. gadā Liepājā un, kā norādīts 2013. gada pārskatā, nodarbojas ar ceļu būvniecību, uzturēšanu un asfaltbetona ražošanu. Aizvadītajā gadā par 7,4% pieaudzis uzņēmuma ražošanas apjoms un pērn uzņēmums apgrozījis 11,455 miljonus eiro. Pārskata gadu SIA Ceļu, tiltu būvnieks noslēdza ar 1,451 miljonu eiro peļņu, kas gan ir par 11,26% mazāk nekā 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Policijā sākts kriminālprocess par izspiedējvīrusu CTB Locker

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) ir saņemti jau 12 iesniegumi no fiziskajām un juridiskajām personām par viņu datoru inficēšanu ar CTB Locker kaitīgo programmatūru, līdz ar to policija ir uzsākusi kriminālprocesu, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Latvijā pirmo reizi ļaunatūra CTB Locker tika konstatēta pagājušā gada decembrī, taču citviet pasaulē tās darbība manīta jau aptuveni pusgadu agrāk. Pārsvarā kaitīgā programmatūra tiek izplatīta ar e-pastiem, kuru pielikumā it kā esot informācija par neapmaksātu rēķinu, taču, atverot pielikumu, dators tiek inficēts ar ļaunatūru – dators tiek nobloķēts un par tā atbloķēšanu tiek pieprasītā atlīdzība piecu bitkoinu (viena bitkoina vērtība ir aptuveni 265 eiro) vai 1000 eiro apmērā.

Policija atgādina - lai pasargātu savu datorsistēmu no iespējamas inficēšanas, rūpīgi jāpārbauda saņemtā e-pasta sūtītājs, bet, ja sūtītājs nav zināms, tad visdrošāk šādus e-pastus ignorēt. Gadījumā, ja dators ir inficēts, nekādā gadījumā nemaksāt pieprasīto summu, bet gan sazināties ar datorspeciālistu. Tāpat policija atgādina, ka summas samaksāšana neatbrīvos datoru no ļaunatūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Grobiņas SPMK: Visas slimības ir jāizslimo

Ilze Šķietniece speciāli DB, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Saldū cenšas izprast uzņēmēju domu lidojumu

Dienas Bizness, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļu, tiltu būvnieks liek cerības uz tieslietu ministru

Elīna Pankovska, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu, tiltu būvnieks nosūtījis vēstules tieslietu ministram Jānim Bordānam, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot rast iespēju pēc iespējas ātrāk izskatīt blakus sūdzību Augstākajā tiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.

Pagājušā gada decembrī Kurzemes apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par tam piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tāpēc patlaban ir spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums apķīlāt SIA Ceļu, tiltu būvnieks kontus, nosakot prasības nodrošinājumu 862 tūkst. Ls apmērā, līdz ar ko kapitālsabiedrības darbība ir paralizēta. Kontu apķīlāšana liedz uzņēmumam veikt saimniecisko darbību, tostarp veikt norēķinus par materiālu piegādēm, izmaksāt algas un nomaksāt valstij nodokļus.

SIA Ceļu, tiltu būvnieks valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis norāda, ka uz tieslietu ministram J.Bordānam adresētu vēstuli no biedrības Latvijas ceļu būvētājs saņemta birokrātiska atbilde par tiesu neatkarību no izpildvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti pirmdien

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi tiks uzsākti pirmdien, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 22. oktobrī tiks uzsākti Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas Dome.

Rekonstrukcijas darbu uzsākšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Tāpat pasākumā piedalīsies apvienības Merks - Saldus ceļinieks pārstāvji. Pasākumā arī iecerēts informēt par plānoto rekonstrukcijas gaitu un termiņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments septembrī parakstīja līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks par Spīķeru kvartāla un Daugavas labā krasta rekonstrukciju.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemnieki vēlas papildināt nacionālo plānu

Vēsma Lēvalde, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstījis līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks, un jau septembrī tiks uzsākti būvdarbi Spīķeru kvartālā un Daugavas krastmalā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko sacīja: «Parakstot līgumu, esam paveikuši visus sagatavošanās darbus un var sākties projekta īstenošana dzīvē. Revitalizācijas gaitā mēs šai iepriekš nolaistajai pilsētas teritorijai piešķiram jaunu dzīvi – esmu pārliecināts, ka te veidosies viens no interesantākajiem kultūras un atpūtas centriem Rīgā. Tas ir labs piemērs, kā degradētu teritoriju atgriezt pilsētas apritē, turklāt šīs vietas sakārtošanā esam spējuši piesaistīt nozīmīgu Eiropas finansējumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balso par labāko Kurzemē ražoto produktu

Vēsma Lēvalde, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien svinīgi atklāta renovētā Spīķeru kvartāla teritorija, atjaunotā promenāde un veloceliņš gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu, kura kopējais garums ir 1,2 kilometri.

Tāpat drīzumā pie promenādes Salu tilta galā tapšot arī betona skeitparks, bet rudenī sāksies krastmalas nostiprināšanas darbi.

Nākamgad pašvaldība plāno sākt Salu tilta remontu, un šo darbu gaitā tiks sakārtotas arī gājējiem un velosipēdistiem paredzētās galerijas zem tilta malām, skaidro Rīgas dome.

Tāpat jau nākamgad tiks sākts darbs, lai rekonstruēto posmu līdz Salu tiltam savienotu ar Ķengaraga promenādi, kas sākas pie Dienvidu tilta.

Rīgas mērs Nils Ušakovs klātesošajiem arī pastāstīja, ka ap 2016.-2017.gadu Rīgas dome ķersies pie kreisā krasta sakārtošanas, sākot promenādes rekonstrukciju gar Mūkusalas ielu, tādējādi radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas krastmalas nostiprināšanas darbi maksās 258 tūkstošus latu

Gunta Kursiša, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastmalas nostiprinājuma remontdarbi un zemūdens hidrotehniskie darbi Rīgas domei izmaksās vairāk nekā 258,4 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika izvirzīts saimnieciskais izdevīgums, uzvarēja SIA Merks. Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza vien divi būvuzņēmēji, liecina IUB informācija.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma zemūdens hidrotehnisko darbi paredz arī gultnes attīrīšanu.

Daugavas krastmalas nostiprināšana tiks veikta Eiropas reģionālās attīstības (ERAF) projekta «Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija» ietvaros. Kopumā vecā promenāde, un Spīķeru kvartāls tiks atjaunoti un uzlaboti par 5,37 miljoniem latu. Spīķeru kvartālu atjaunoja personu apvienība Merks – Saldus ceļinieks. Db.lv jau rakstīja, ka pēc rekonstrukcijas rīdziniekiem Spīķeru kvartāls un Daugavas promenāde tika atvērti 1. augustā. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs klātesošajiem stāstīja, ka 2016. vai 2017. gadā Rīgas dome ķersies pie kreisā krasta sakārtošanas, sākot promenādes rekonstrukciju gar Mūkusalas ielu, radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru