Jaunākais izdevums

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.

«Margaritas Stārastes zīmējumi ir iemīļoti paaudžu paaudzēs, un daudziem no mums joprojām saistās ar patīkamām un siltām bērnības atmiņām. Kā zināms, grāmatas ar cienījamās mākslinieces zīmējumiem tiek izdotas atkal un atkal no jauna, tām ir nezūdoša vērtība, un Margaritas Stārastes jaukos tēlus iepazīst un iemīļo arī visjaunākā paaudze,” saka grāmatu izdevniecības Annele direktore Iluta Moldane-Greiškane.

Lai Margaritas Stārastes darbus iepazītu arvien vairāk mazo lasītāju, no katras pārdotās cepumu kastītes ceptuve Lāči šim mērķim ziedos divus eiro centus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika tikuši pie jauna pastaigu laukuma

LETA, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lāči otro gadu pēc kārtas kāpina apgrozījumu

Gunta Kursiša, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery liegts izmantot preču zīmi Lāču ģimene

Monta Glumane, 22.08.2018

Uzskatu, ka Latvijas ražotājiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu vārdu, darbu un veiktos ieguldījumus un mēs to arī darīsim, teic Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūžībā aizgājusi bērnu pasaku grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste

LETA, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā aizgājusi bērnu pasaku grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste, kura aizvadītajā nedēļā nosvinēja savu 100 gadu jubileju, informēja izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Nozīmīga vieta latviešu bērnu literatūrā ir autores radītajiem pasaku tēliem - Zīļukam, piparkūku vīriņam Kraukšķītim Ziemas pasakā - un zinātkārajām meitenēm - Tincei Stārastes darbā Tince grib mācīties un Ieviņai Zentas Ērgles darbā Ieviņa Āfrikā.

Kopumā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītas grāmatas - pasakas, tēlojumus, dzejoļus, kā arī tautasdziesmas. Viņas darbi tiek publicēti kopš 1942.gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīderlandē māksliniece bija atgriezusies uz dzīvi Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēmusi literāro balvu Pastariņa prēmija, savukārt 1999.gadā viņas devums bērnu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lācīšos audzēs rudzupuķes

Dienas Bizness, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klimata pārmaiņu dēļ polārlāči iemitinās Krievijas ciematā

Ilze Žaime, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Piešķir 172,5 tūkst. latu Līgatnes lāču pastaigas laukuma izveidei un ceļa remontam

LETA, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lāči turpina izaugsmi, sasniedzot 4.5 milj. Ls apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči, reģistrējot jaunu komercķīlu, ieķīlājuši pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Intervija: Mūsu Lāči Baltijā un Austrālijā

Zanda Zablovska, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices šokolādes ražotājs Lindt & Sprungli trešdien uzvarējis ilgstošā tiesas prāvā pret Vācijas saldumu ražošanas uzņēmumu Haribo, Vācijas federālajai tiesai atzīstot, ka Šveices kompānijas ražotie šokolādes lācīši nav Vācijas uzņēmuma izstrādāto želejas lācīšu kopijas.

«Lindt pārdotās lāča formas šokolādes, kas ietītas zelta folijā ar sarkanu lentīti, nepārkāpj Haribo zelta lāča preču zīmi un nav pretlikumīgas augļu želejas produktu imitācijas,» norāda tiesa.

Haribo 2012.gadā Lindt iesūdzēja tiesā pēc tam, kad Šveices kompānija Ziemassvētku sezonai sāka tirgot Lindt šokolādes lāču figūras.

Šveices uzņēmums norādīja, ka lāča figūras iedvesmojušas populārās Lieldienas zaķu šokolādes, kuras arī ietītas zelta folijā un izdekorētas ar sarkanu lentīti un nelielu zvaniņu.

Vācijas tiesa sākotnēji atbalstīja Haribo sūdzību, taču apelācijas tiesa šo lēmumu noraidīja, paziņojot, ka šokolādes lācīšus nav iespējams sajaut ar Haribo želejas saldumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Minskā veikts uzbrukums Lietuvas vēstniecībai

Gunta Kursiša, 07.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoskaidrotas personas Minskā vēlu naktī uzbrukušas Lietuvas vēstniecībai, tās virzienā metot «Molotova kokteiļus», vēsta rferl.org.

«Mums vienkārši paveicās, ka netika nodarīts nopietns kaitējums, jo sekas varēja būt daudz ļaunākas,» trešdien, dienu pēc incidenta, norādīja Lietuvas vēstnieks Baltkrievijā Linass Linkevičs (Linas Linkevicius).

Neņemot vērā Lietuvas un Baltkrievijas ciešās tirgus saites, abu valstu diplomātiskās attiecības nav tik gludas. Baltkrievijas amatpersonas pieprasīja paskaidrojumus no Lietuvas, kādēļ tā jūlija sākumā ļāvusi Zviedrijas lidmašīnai no Lietuvas ielidot Baltkrievijas gaisa zonā, kur tā nometa rotaļu lācīšus ar pievienotiem vēstījumiem, kuros pausts atbalsts baltkrievu disidentiem un valsts opozīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?:Lāču īstā rupjmaize

Gunta Kursiša, 27.06.2014

«Rupjmaize ir pamatīgs un diezgan cimperlīgs produkts. Nav tādu lietu tās sagatavošanas procesā, ko varētu izdarīt pavirši – tūlīt maizes kukulītī tas būs redzams. Svarīgi ir visi darbi,» tā, izrādot maizes ražotniLāči,Db.lv stāstīja uzņēmuma vadītājs Normunds Skauģis.

Attēlā - maizes meistars sagatavo kukulīti likšanai krāsnī.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāči agrāk vai vēlāk atnāks, bet, iespējams, tie vēl nav tuvu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nu jau pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kopš pasaules lielākajos akciju tirgos tendences nav diktējuši lāči jeb tirgus raksturojošo indikatoru vērtības nav sarukušas vismaz par 20%. Arī šobrīd tirgus dalībnieki, šķiet, ir noskaņojušies uz tālāku cenu pieaugumu akciju tirgū – ASV ekonomika pārliecinoši atveseļojas un otrpus Atlantijas okeānam – Eiropā – kvantitatīvās minstināšanas (likviditātes drukāšanas) sviru norāvusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tiek lēsts, ka straujākiem ekonomikas izaugsmes tempiem galu galā vajadzētu atspoguļoties vēl lielākos kompāniju ieņēmumos un peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas sabiedrisko attiecību firma, kas pagājušajā gadā, atbalstot demokrātiju, pār Baltkrieviju kaisīja rotaļu lācīšus, tagad pārdošanā izlikusi notikumā iesaistīto lidmašīnu. Tā sola, ka iegūtā nauda tiks novirzīta cīņai par brīvu Baltkrieviju, ziņo thelocal.se.

Pārdošanā izliktā lidmašīna - pilnībā funkcionējoša 1968. gada Jodel, tika izmantota pagājušā gada jūlijā, lai nelegāli šķērsotu Baltkrievijas robežu un izmestu simtiem mazu lācīšu ar piestiprinātu vēstījumu par vārda brīvību.

«Mums nepieciešams to pārdot pirms ziemas iestāšanās, jo turēt to apsildītā angārā ir ļoti dārgi,» skaidrojis Tomass Mazetti no sabiedrisko attiecību uzņēmuma Studio Total.

Viņš atklājis, ka par lidmašīnas iegādi interese izrādīta jau pirms tās izlikšanas izsoļu vietnē eBay.

«Bija viens traks amerikānis, kurš gribēja to pirkt ar nosacījumu, ka mēs ar to pārlidosim pāri Atlantijas okeānam... vai arī, ja mēs to izjauksim (un tādējādi iznīcināsim). Mēs gribētu to pārdot vienā gabalā. Tā ir izmantojama lidošanai un arī skaista,» stāstījis firmas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā īsi pirms Ziemassvētkiem maizes ceptuve Lāči sākusi ražot šokolādes tāfelītes, informē SIA Lāči mārketinga vadītāja Ieva Miežubrāle.

Lāči radījuši trīs veidu šokolādes - balto šokolādi ar zemenēm; piena šokolādi ar valriekstiem un tumšo šokolādi ar avenēm. Kopumā šo saldumu ražošanā investēti 25 000 eiro.

Šokolādes ražošanai tiek izmantota Beļģijas šokolāde, savukārt dekoros tiek izmantotas Latvijas ogas un augstas kvalitātes rieksti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Normunds Skauģis: vajadzētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku

Sandra Dieziņa, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūra Reuters paviesojusies šokolādes ražotāja Lindt&Spruengli ražotnē Šveicē.

To, kā tiek ražoti Šveices saldumi, skatieties raksta galerijā!

Kā vēstīts, Šveices šokolādes ražotājs Lindt & Sprungli septembrī uzvarēja ilgstošā tiesas prāvā pret Vācijas saldumu ražošanas uzņēmumu Haribo, Vācijas federālajai tiesai atzīstot, ka Šveices kompānijas ražotie šokolādes lācīši nav Vācijas uzņēmuma izstrādāto želejas lācīšu kopijas, ziņoja LETA.

«Lindt pārdotās lāča formas šokolādes, kas ietītas zelta folijā ar sarkanu lentīti, nepārkāpj Haribo zelta lāča preču zīmi un nav pretlikumīgas augļu želejas produktu imitācijas,» norāda tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru