Pārtika

Intervija: Mūsu Lāči Baltijā un Austrālijā

Zanda Zablovska, 14.11.2014

Normunds Skauģis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Lāču konfektes ir dabīgas, un to derīguma termiņš varētu būt tirgū īsākais, un šādus produktus ir grūti pārdot, taču konfektes nesatur hidrogenizētu palmu eļļu utt. Jautājums par šīm vielam it kā tiek aktualizēts, taču vienlaikus liela patērētāju daļa to neuzskata par primāru.

Daudziem galvenais ir cena.

Tieši tā, un tā tas būs vienmēr. Mēs gan uzskatām, ka mums ir jācenšas skolot savus patērētājus vienu soli uz priekšu, bet ir lietas, ko var sasniegt, un ir lietas, ko nevar.

Sākotnēji mums bija četru veidu konfektes, tagad ir vairāk nekā 10. Top jauni konfekšu veidi, un ap Ziemassvētkiem būs pārsteigums, īpaši šiem svētkiem veidotas garšas.

Kas notiek maizes tirgū?

Lai gan iepriekš likās, ka tas kādreiz begisies, maizes tirgū turpinās tas pats, kas iepriekš: cīņa par plauktu, par vietu, par pircēju. Varbūt nedaudz ir pamainījušies spēlētāji, spēku samērs, bet cīņa joprojām ir nežēlīga.

Diemžēl lielākoties modernā tirdzniecība cīnās par lētāko cenu, bet tas nav pareizi, jo pircējs neiegūst labāko, ko viņam vajadzētu. Un tad cilvēki saka, ka produkts kļuvis sliktāks, maize vairs nav tā, kas agrāk utt.

Pērn maizes tirgus saruka, jo samazinās iedzīvotāju skaits valstī. Salīdzinot ar 2012. gadu, baltmaizes segmentā kritums bija 4,5%, rupjmaizes – 5,5%.

Vai uz kopējā tirgus fona Lāčiem klājas labāk vai sliktāk?

Uz kopējā tirgus fona iepriekšējā gadā mēs spējām savas pozīcijas palielināt un nevaram sūdzēties. Pircēji bijuši uzticīgi. Arī šā gada maizes konkursā mums ir vairākas medaļas. Pircēji prot atšķirt produktus un saprot, ka kvalitatīvākai maize ir augstāka cena.

Cik daudz Lāču produktos izmantojat Latvijas izejvielas?

Konkrētu skaitli nenosaukšu, tas atšķiras maizes un konditorijas daļās. Ja maizei milti, ķimenes, iesals ir no Latvijas, tad konditorijā tas ir ļoti svārstīgi – šodien kaut ko pērk no viena, rīt no otra. To ir grūti kopā salikt, bet cenšamies izvēlēties Latvijas preci.

Vai jūtat bio un eko produktu ietekmi?

Cilvēki vienmēr domās par citādu, kvalitatīvu uzturu, tāpat viņi vienmēr meklē jaunus produktus, garšas utt. Eko produkti ir jauna sadaļa.

Mums ir trīs eko maizes, bet strādājam pie trim jaunām, kas tirgū varētu parādīties nākamgad.

Jāņem vērā, ka eko produkti Latvijā ir dārgāki, jo šeit ir mazs tirgus un maza izejvielu izvēle. Daudzas lietas vispār nav nopērkamas – mēs nevaram pilnībā izvērsties, jo nav, no kā izvēlēties izejvielas. Daudzas kas ir jāiepērk no ārvalstīm, un, tā kā partijas ir minimālas, cena ir divas, trīs reizes lielāka un beigās nav jēgas pirkt.

Vai Lāču produktos ir palmu eļļa? Atbilstoši jaunajai direktīvai ražotājam tas būs obligāti jānorāda, neslēpjoties aiz augu eļļas termina.

Šis ir globāls jautājums. Ja pasaule ir atklājusi, ka ar palmu eļļu var iegūt lētāku pārtiku, un palmu eļļas patēriņš ir audzis par 81%, tad spiediens uz pārējiem ražotājiem ir palielinājies tādā pašā apjomā. Ja kopējā tirgū visi lieto palmu eļļu, lai samazinātu cenu un būtu kādam ražotājam blakus plauktā ar labu cenu, tad ražotājam ir jāizvēlas, vai tirgot ar dārgāku cenu vai sākt pielāgoties. Latvijā ražotājiem un konditorijai ir grūti konkurēt starptautiski, ja mēs nelietojam tos pašus paņēmienus, ko izmanto citi. Pēdējos gadus esam atteikušies no palmu eļļas izmantošanas, bet ir produkti, kur nav aizstājēju, un neko nevar darīt. Tad tur mēs palmu eļļu turpinām lietot. Arī izstrādājot jaunus produktus, cenšamies iztikt bez šīs eļļas.

Visu interviju Mūsu Lāči Baltijā un Austrālijā lasiet 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.