Pārtika

Papildināta galerija - Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi

Anda Asere, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

SIA Lāči galvenais maizniekmeistars Normunds Skauģis ir pārliecināts, ka kopumā pieaugs pieprasījums pēc vietējā ražojuma veselīgākiem un dabīgākiem produktiem. Tajā pašā laikā joprojām nozīmīgs ir zemo cenu segments, akcijas ir efektīvs pārdošanas veicināšanas instruments, tomēr esot manāms jauns iepirkšanās princips – labāk mazāk, bet labu produktu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc pieaug porciju maižu popularitāte, teic Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis), Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

«Maizes patēriņam ir tendence samazināties, īpaši rudzu saldskābo maižu grupā. Pircējs vairāk izvēlas vieglāku gaišo maizi un sēklu maizi, dažādas bagetes, maizi, kas cepta ātrā pagatavošanas procesā, bez ilgas raudzēšanas. Tāpat pircējs arvien vairāk izvēlas dažādus maizes aizvietotājproduktus – sausmaizītes, sausos graudaugu maisījumus, kā arī graudaugu putras,» saka I. Zariņa.

Visu rakstu Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi lasiet 2. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maizniekam reģistrēta 5,47 miljonu eiro vērta komercķīla

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieks ražošanas paplašināšanā plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājs «Latvijas maiznieks» ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Daude atgādināja, ka pašlaik uzņēmums ir sācis ražošanas ēkas paplašināšanu, kurā plānots ieguldīt 987 000 eiro. Ražošanas ēku plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada otrajā ceturksnī, un jaunajās telpās tiks uzstādītas jaunas iekārtas - «ciabatas» ražošanas līnija, kurā aptuvenais plānotais investīciju apmērs ir 2,8 miljoni eiro.

Tāpat «Latvijas maiznieks» aktīvi pēta eksporta tirgus un uztur sarunas par jauniem līgumiem dažādās valstīs, pastāstīja Daude. Kompānija patlaban piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Eiropā «Anuga», kur tiekas ar potenciāliem klientiem. «Eksporta apjoms aug un straujāks pieaugums būs 2018.gadā, kad atklāsim jauno »ciabatas« līniju,» prognozēja Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas maiznieks nopelna par 45% vairāk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums palielinājies par 29%

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Fazer iegādājas zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala

Lelde Petrāne, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā Fazer Latvija saņēmusi Ogres novada pašvaldības Ogres būvvaldes apstiprinājumu par jaunās Fazer saldēto produktu ražotnes telpu nodošanu ekspluatācijā. Savukārt, 3. jūlijā ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ražotnes atbilstību normatīvajām prasībām. Jaunajā ražotnē ir izveidotas 20 jaunas darba vietas, informē uzņēmumā.

Pašlaik jaunā ražotne Ogrē strādā testa režīmā, lai šī gada rudenī uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu. Testa režīmā tiek izmēģinātas jaunās ražošanas līnijas, pārbaudītas receptūras un sagatavota atbilstošā dokumentācija. Vienlaikus notiek darbinieku apmācību process. Jaunā ražotne ir pilnībā integrēta uzņēmuma vienotajā infrastruktūrā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta uz Somiju.

Kopumā jaunās ražotnes izveidē un esošās maiznīcas paplašināšanā Ogrē Fazer Grupa investējusi vairāk nekā 5 miljonus eiro. Šis ir Fazer Grupas pēdējo gadu vērienīgākais attīstības projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Investē 20 tūkstošus eiro zīmola Izcep pats izveidē

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums AS Latvijas maiznieks iekārtos jaunu ražošanas līniju maizes šķirnes ciabatas, kā arī dažāda veida baltmaizes ražošanai, investējot kopumā 2 980 000 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Šajā iepirkumā uzvarējusi Igaunijas kompānija Sveba-Dahlen Baltic.

Par minēto summu uzņēmums iegādājies mīklu maisītājus, krāsnis un iepakošanas iekārtas. Plānots, ka ciabatu, kā arī baltmaizes cepšanas līnijas jauda būs 4000 kukulīšu stundā.

Iepirkums veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Latvijas maiznieks 2014.gadā strādāja ar 21, 64 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 18,75 miljoniem pirms gada, bet peļņa sasniegusi 1,72 miljonus eiro salīdzinājumā ar 769 683 eiro 2013.gadā.

Latvijas maiznieks ražo vairāk nekā 40 dažādu veidu maizi, kā arī konditorejas izstrādājumus. Zināmākie zīmoli ir maizes sērija Zeltene, Līgatnes, Sabiles, Zemnieku maize, Galda baltmaize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Maiznieks uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju

Db.lv, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve AS Latvijas Maiznieks 2017.gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 26,186 miljonu eiro apmērā, kas bija par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies (par 1,5 tūkstošiem eiro) un bija 469 tūkstoši eiro.

AS Latvijas Maiznieks vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmums 2017.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju. Tās ietvaros plānots paplašināt ražošanas ēku jauna maizes veida - ciabatta - līnijas instalēšanai.

Uzņēmums pagājušajā gadā sertificēts pēc starptautiski atzītā Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (BRC) pārtikas drošības standarta, kā arī pārtikas drošības pārvaldības sistēmā atbilstoši starptautiskā ISO standarta prasībām.

2017.gadā nodarbināja vidēji 252 darbiniekus, kas bija par 12 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektora amatā un «Fazer Bakery» biznesa jomas vadības komandas locekļa amatā no novembra darbu sāks Klāvs Bērziņš, informē uzņēmumā.

«Pēdējo gadu laikā «Fazer» bizness Baltijas valstīs ir veiksmīgi attīstījies. Es esmu pārliecināts, ka Klāva pieredze un zināšanas, strādājot kopā ar Baltijas vadības komandu, ļaus veiksmīgi vadīt mūsu biznesu un sasniegt vēl labākus rezultātus nākotnē», komentē «Fazer Bakery» biznesa jomas rīkotājdirektors Petri Kujala.

«Kad man bija iespēja pievienoties «Fazer», es nekavējoties piekritu, jo uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām vērtībām. Esmu priecīgs pievienoties «Fazer» komandai», komentē K. Bērziņš.

Kā liecina «Fazer Bakery Baltic» sniegtā informācija, tad K.Bērziņam ir starptautiska pieredze un zināšanas FMCG biznesa jomā. Viņš ir 19 gadus strādājis dažādos amatos un valstīs uzņēmumā «Philip Morris International». Pašreiz Bērziņš strādā Šveicē un ir atbildīgs par uzņēmuma pārdošanas stratēģiju pasaulē. Pirms tam viņš ir bijis «Philip Morris International» tirdzniecības direktors Polijā un rīkotājdirektors Zviedrijā un Islandē, kā arī strādājis kā mārketinga vadītājs Baltijā un uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atdzīvina un uzpucē

Linda Zalāne, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir salīdzinoši maz precedentu, kad vēsturiskiem zīmoliem tiek notrausti putekļi, tie sāk jaunu dzīvi. Parasti tiek uzposts pazīstams zīmols, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2001. gadā Ogres maiznieks apvienojās ar Druvu – Latvijas maiznīcu ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi, visu ražotni pārceļot uz Ogri. Tā paša gada nogalē maiznīcu iegādājās somu Fazer Bakeries. Tolaik Latvijā maizes tirgū dominēja cits somu uzņēmums Hanzas maiznīca, jaunizveidotās maiznīcas tirgus daļa bijusi aptuveni 5%. Sākotnēji uzņēmuma produktu portfelī bija maize ar Ogres maiznieks un Druvas zīmoliem. «Druva bija atpazīstama kā vecākā un lielākā pēckara maizes marka Latvijā, to apstiprināja arī patērētāju pētījumi, tāpēc maiznīca turpināja strādāt tikai ar Druva zīmolu. Pirmās maizes ar Fazer zīmolu tirgū parādījās tikai 2005. gadā,» stāsta Fazer Bakeries Baltic mārketinga direktore Baltijā Kristīne Grapmane. Pirmā Druva zīmola atjaunošana tika veikta 2002. gadā, vienlaikus ar zīmola vizuālo maiņu atjaunots produktu portfelis. Otrā zīmola atjaunošana īstenota 2008. gadā, tikai nedaudz mainot logo un atjaunojot produktu iepakojumus. Trešā zīmola atjaunošana bijusi 2014. gada nogalē. Līdzīgi kā tas ir ar modi, arī zīmoli pilnveidojas, lai būtu pievilcīgi patērētājiem, saka K. Grapmane. Zīmola atjaunošana ir palīdzējusi noturēt pozitīvu tirdzniecības dinamiku agresīvas konkurences apstākļos. Ieguldītais darbs ir vainagojies panākumiem – zīmola tirgus daļa ir pieaugusi no sākotnēji nepilniem 5% līdz aptuveni 15% no kopējā maizes tirgus, viņa apgalvo. Kopējās Druvas rebrendinga investīcijas netiek atklātas, zīmola attīstībā tiek investēts nepārtraukti, visa dzīves cikla garumā. Piemērām, katra jauna produkta ienākšana, katra komunikācijas kampaņa ir investīcija zīmola attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Atklāj Fazer kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni

Žanete Hāka, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ogrē tika atklāta Somijas maiznīcas SIA Fazer Latvija jaunā saldēto produktu ražotne.

Jaunajā ražotnē investēti 4,5 miljoni eiro un tajā ir izveidotas 33 jaunas darbvietas. Jaunajā ražotnē tiks izgatavotas dažādas kūkas, ruletes un citi konditorejas izstrādājumi.

Ražotnē, kas ir pilnībā integrēta Fazer maiznīcas infrastruktūrā, ir uzstādītas divas modernas līnijas, kas nodrošina efektīvu ražošanu un augstu kvalitāti. Vienlaikus, kūku un konditorejas izstrādājumu garnēšana būs roku darbs. Konditoru atlase un apmācības tika veikta šis vasaras laikā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta, savukārt, Latvijā un Baltijas valstu tirgos produktu tirdzniecība tiek plānota no 2016. gada.

«Fazer jaunā un modernā ražotne ir daļa no Fazer darbības efektivitātes uzlabošanas un nākotnes attīstības plāniem. Latviju par vietu, kur attīstīt ražošanu, esam izvēlējušies tās ģeopolitiskā novietojuma dēļ – Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nozīmē stabilitāti, Latvija atrodas tuvu Ziemeļvalstīm, kas nozīmē, ka mēs varam būt ātri un elastīgi. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka maiznīca Ogrē strādā jau no 2001. gada un šeit ir pietiekami vietas, lai ražotni paplašinātu. Mūsu biznesā svarīgs ir cilvēku darbs, un mēs zinām, ka šeit cilvēki strādā atbildīgi un profesionāli,» skaidro Petri Kujala, Fazer Bakery izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fazer maiznīcas attīstības projekta Ogrē pirmā fāze noslēgsies janvāra beigās

Lelde Petrāne, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas attīstībā Ogrē Fazer Grupa investē vairāk nekā 5 miljonus eiro. Attīstības projekts paredz esošās maiznīcas paplašināšanu un jaunas saldētu produktu ražotnes būvniecību, kopumā izveidojot aptuveni 40 jaunas darba vietas. Attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un pirmā projekta fāze – esošās maiznīcas paplašināšana, uzstādot jaunas ražošanas līnijas, tiks pabeigta līdz janvāra beigām.

Savukārt, jaunajai saldēto produktu ražotnei ir ielikti pamati un sākta ēkas celtniecība. Jaunā ražotne tiks nodota ekspluatācijā šā gada jūnija beigās, un ražošana tiks uzsākta septembrī.

«Maiznīcas attīstības darbi norit saskaņā ar plānu un arī laika apstākļi mūs atbalsta. Ja runājam par maiznīcas paplašināšanu, esam finiša taisnē – janvārī pabeigsim porciju maižu līnijas uzstādīšanu. Saldēto produkti ražotnei jau redzamas aprises, bet lielākie darbi vēl priekšā. Aktuālākais jautājumus šobrīd ir piesaistīt jaunus darbiniekus – jau februāri mums vajadzēs papildu 20 jaunus darbiniekus maiznīcā, vēlāk pavasarī – vēl 20 speciālistus jaunajā ražotnē. Darbs ražotnē tiek plānots maiņās, tātad darba grafiks ir elastīgs. Mēs gaidām Ogres un apkārtējo novadu iedzīvotājus, kas vēlas strādāt,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Fazer Latvija apgrozījums sasniedza 16,79 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 8% mazāk nekā 2013. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinājums skaidrojams gan ar to, ka joprojām Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, turpinās maizes tirgus samazināšanās, un vienlaikus saasinās konkurence. Uzņēmums ar mērķi palielināt efektivitāti un rentabilitāti ilgtermiņā, īstenoja strukturālas reformas, izveidojot vienotu uzņēmumu Baltijā un pārnesot visu ražošanu uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Vienlaikus 2014. gada rudenī tika uzsākts vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijā – saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība Ogrē. Jaunā ražotne darbu sāks 2015. gada septembrī. Kopējās Fazer investīcijas Ogrē pārsniedz 5 miljonus eiro, tiks izveidotas aptuveni 40 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru