Kipras varasiestādes panākušas slavējamu progresu reformu ieviešanā un ir apņēmušās īstenot nepieciešamos soļus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu valsts finanšu stabilitāti, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus SVF vadītāja atzinusi, ka Kipras starptautiskā aizdevuma programma joprojām saskaras ar dažādiem riskiem, kas neatstāj vietu «[programmas] ieviešanas novirzēm».

SVF pabeigusi pirmo Kipras ekonomikas pārskatu kopš pavasarī uzsāktās starptautiskās palīdzības programmas. Pārskata pabeigšana paver durvis 84,7 miljonu eiro liela maksājuma piešķiršani salai.

Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kuru nepieciešams paveikt Kipras valdībai, K. Lagarda atzīmēja banku nozares pārstrukturizācijas ātrāku veicināšanu. Kiprai jāpieliek vairāk pūļu divu lielāko valsts kredītiestāžu rekapitalizācijai, norādījusi SVF vadītāja. Kiprai, atjaunojot gan savu uzņēmēju, gan ārvalstu investoru uzticēšanos, kritiski svarīgs ir Eiropas Savienības likviditātes atbalsts.

«Tiek sperti soļi, lai rekapitalizētu un pārstrukturizētu atlikušās maksātspējīgās bankas un valsts kredītsektoru. Varasiestādes turpinās pastiprināt gan šo institūciju uzraudzību, gan regulāciju, tādējādi pārliecinoties par likumdošanas ietvaru ieviešanu, kas vērsts pret naudas atmazgāšanu. Savukārt uzlabojumi privāto kredītsaistību pārstrukturizēšanā saistīti ar to, lai uzlabotu mājsaimniecību atveseļošanos,» klāstīja K. Lagarda.

Komentējot Kipras ieviestos ierobežojumus naudas darījumiem, SVF vadītāja norādīja, ka tie ar laiku tiks pakāpeniski atcelti, lai uzlabotu uzņēmēju pārliecību un veicinātu ekonomisko aktivitāti. Tāpat Kipras varasiestādēm nepieciešams pieturēties pie tiem punktiem, kas iekļauti valsts banku sektora rīcības plānā, vienlaikus ievērojot arī pietiekamu elastīgumu.

Kopumā Kipra ir spējīga izpildīt savus 2013. gada fiskālos mērķus, norādījusi K. Lagarda. Salas varasiestādes veicot administratīvās reformas, kurām jāpalielina valsts ieņēmumu apmērs vienlaikus ar izmaiņām sociālās aprūpes sistēmā, kas tādējādi varētu samazināt finanšu krīzes ietekmi uz sabiedrības neaizsargātākajām grupām.

Db.lv jau vēstīja, ka Kipras ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, sarukusi par 5,9%, kas ir sliktākais rādītājs kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidus. Laika posmā no šā gada aprīļa līdz jūnijam Kipras ekonomika sarukusi 1,8% apmērā, un tas ir astotais ceturksnis pēc kārtas, kad salas ekonomika saraujas.