Lai nodokļu atlaide reģionos būtu pieejama 

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus. Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.

Ivo Rubins, Deloitte Latvia vecākais nodokļu konsultants, 2014. gada 14. novembris plkst. 10:38

Ivo Rubins

Publicitātes foto

Atlaides plašāku izmantošanu kavē prasība nodrošināt ļoti augstu ieguldījumu apmēru. Proti, sākot ar 2014. gadu, minimālais atbalstāmā projekta lielums tika palielināts no 3 miljoniem latu līdz 10 miljoniem eiro, kas jāiegulda piecu gadu periodā. Noteiktais investīciju kritērijs ir grūti izpildāms pat lielākajiem Latvijas ražošanas uzņēmumiem, kas pamatā atrodas Rīgā un tās apkārtnē, savukārt reģionos šāda mēroga ieguldījumi ražošanā tiek veikti tikai retos izņēmuma gadījumos.

Par to, ka prasība investīciju apmēram ir pārmērīgi augsta, liecina arī statistika - ja laika posmā no atlaides ieviešanas līdz grozījumu veikšanai kopumā tika apstiprināti 25 projekti, tad kopš investīciju sliekšņa paaugstināšanas jauni projekti nav iesniegti. Reģionos, kas ir tālāk par 100 km no Rīgas, iepriekš tika apstiprināti tikai 4 projekti, un tikai vienā no tiem plānoto investīciju apjoms bija lielāks par 10 M EUR.

Kopprodukts uz iedzīvotāju Latgalē ir apmēram trīs reizes mazāks kā Rīgā - atšķirība ir tāda pati, kā starp bagātāko un nabadzīgāko ES valsti. Ja savienības līmenī publiskais atbalsts (struktūrfondi un lielāka atbalsta intensitāte) tiek plaši izmantots reģionālo atšķirību mazināšanai, tad Latvijā šādu politiku var saskatīt tikai izņēmuma gadījumos. Struktūrfondu apguves vajadzībām Latvija ir vienots reģions, un ārpus Rīgas īstenoti projekti kopumā var cerēt tikai uz papildus punktiem vērtēšanā. Vairāk formāls, nekā reāls ieguvums.

Laikā, kad tika pieņemts lēmums par investīciju sliekšņa paaugstināšanu, nebija aktuāli ģeopolitiskie apstākļi, kas tagad kavē Latvijas eksportu un caur pārtikas ražošanas nozari sevišķi smagi ietekmē tieši reģionus. Lai valsts atbalsta pieejamība reģionu ražotājiem nebūtu tikai formāla, investīciju slieksnis attālākajos reģionos īstenotajiem ražošanas projektiem būtu jāsamazina no 10 M uz 5 M EUR. Investoriem nodokļu atlaides pieejamība kompensētu reģionu infrastruktūras, darbaspēka un loģistikas trūkumus, savukārt reģioni iegūtu papildus darba vietas un naudas plūsmu pakalpojumu sektorā.

 

*  Skatīt FM sagatavoto Informatīvo ziņojumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti, izskatīts MK sēdē 02.07.2013., 37#51

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2014. gada 13. novembris plkst. 13:09

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un...

2014. gada 10. novembris plkst. 11:59

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem...

2014. gada 04. novembris plkst. 14:58

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana,...

2014. gada 04. novembris plkst. 10:21

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to,...

2014. gada 31. oktobris plkst. 13:28

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences....

2014. gada 27. oktobris plkst. 15:11

Lai arī grūti prognozēt, kā attīstīsies Latvijas ekonomiskais stāvoklis, turpinoties Krievijas...

2014. gada 21. oktobris plkst. 9:41

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā...

2014. gada 08. oktobris plkst. 10:14

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums ir piedzīvojis...

2014. gada 06. oktobris plkst. 13:01

Cilvēkiem svarīgs komforts, un viņi vēlas, lai telpās būtu silti un jauki...

2014. gada 02. oktobris plkst. 12:39

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati ļauj aplūkot sabiedrības dienaskārtību un tās...