Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Ieviešot uzņēmuma Fleet Complete veidoto maršrutēšanas sistēmu kooperatīva sabiedrība Baltijas dārzeņi spējusi īsā laikā sakārtot piegādes atbilstoši izvirzītiem mērķiem, db.lv apliecina uzņēmuma loģistikas vadītājs Egils Pļavnieks.

“Uzdevums bija palīdzēt mūsu klientam plānot un organizēt maršrutus pirms piegādes veikšanas, izveidot sistēmu, kas paredz autovadītāju iepriekšēju informēšanu par gaidāmajiem uzdevumiem, kas galarezultātā noved pie ātrākā piegādēm, uzlabotas klientu apkalpošanas un efektīvāka darba,” par piegādāto produktu KS Baltijas Dārzeņi informēja Fleet Complete Pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

Praktiskais ieguvums

Ieviešot Fleet Complete maršrutu plānošanas sistēmu KS Baltijas Dārzeņi spēja pilnveidot piegādes procesu. E. Pļavnieks norādīja, ka sākotnēji bija nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu piegādes bez nenoteiktības, bez minējumiem par to, kā darbs notiks pēc brīža un tieši to piedāvāja Fleet Complete izstrādātā maršrutēšanas sistēma.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Stāsts ir par pavisam nevainīgu Latvijas Radio 1 raidījumu 8. februārī Kā labāk dzīvot, kurā Ekodizaina kompetences centra speciāliste Jana Simanovska publiskoja neatkarīgu pētījumu par pesticīdu atliekvielām Latvijas ābolos, burkānos un kartupeļos.

Jautājums, kādēļ tiek pētīti tikai Latvijas lauksaimnieku audzējumi, bet citu Eiropas valstu lauksaimnieku audzējumus nepēta, tā arī paliek neatbildēts pēc būtības. Iespējams, tādēļ, ka tādas pašas pesticīdu atliekvielas būtu arī uz teju visiem citiem dārzeņiem.

Par nozīmīgu J. Simanovska uzskatīja paziņot, ka Latvijas dārzkopji smidzina savus dārzus, piebildīšu – ar Latvijā likumīgi atļautiem augu aizsardzības līdzekļiem un šie līdzekļi uz dārzeņiem ir atrodami likumīgi pieļautā daudzumā.

Doktore vides inženierzinātnēs J. Simanovska nesaprot, kādēļ daži to dara, bet citi nē, lai gan atbildes ir Latvijas lauksaimniecības uzbūvē. Ir integrētā lauksaimniecība, kurā lieto vairumu augu aizsardzības līdzekļu, un bioloģiskā lauksaimniecība, kurā lieto tikai dažus. Manuprāt, šo apzināto neziņu LR ēterā pētniece pauž tikai ar vienu mērķi – lai radītu iespaidu, ka Latvijas dārzeņu audzētāji indē putnus, tārpus, dzīvniekus un pat cilvēkus. Uzsvars ir uz vārdiem «radīt iespaidu», jo raidījumā valsts speciālisti atzīst, ka pesticīdu atliekvielas uz augiem atrastas ļoti nelielā koncentrācijā. Te arī ir laba J. Simanovskas piebilde – uz dažiem augiem atrastas pat piecu pesticīdu atliekvielas. Koncentrācija vairs nav būtiska, to tāpat ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst bail.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Noslēdzies KS "Baltijas Dārzeņi" izsludinātais iepirkums par gurķu iepakošanas līnijas automatizāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums skaidro, ka iepirkuma mērķis ir veikt automatizētu uz paletēm novietotu kastu ar gurķiem depaletizāciju, gurķu pieņemšanu, izbēršanu, izretināšanu un vienlaicīgu padevi divām esošām gurķu iepakošanas iekārtām.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA "Peruza". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 197,75 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 1.decembris.

KS "Baltijas dārzeņi" vēl nav iesniedzis 2019.gada darbības pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 22,377 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, apgrozījums pieauga par 237 tūkstošiem eiro. Uzņēmums gan 2018.gadu noslēdza ar 380,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pakalpojumiem cenas pieauga par 1,6%, bet precēm saglabājās nemainīgas.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada jūlijā bija par 9,2% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,0%, bet pakalpojumiem – par 14,7%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+19,6%), galvenokārt āboliem, bumbieriem, un apelsīniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+8,3 %), cūkgaļai (+3,8%), gaļas izstrādājumiem (+5,4 %) un mājputnu gaļai (+2,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+2,8%), konditorejas izstrādājumi (+2,4 %), maize (+1,7%), griķi (+19,4%), kafija (+2,5%), saldējums (+5,7%) un brokastu pārslas (+9,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-7,7 %), sviests (-6,4%) un jogurts (-2,2%). Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,9 %.

Mazumtirgotājs "Rimi Latvia" līdz šā gada 31.decembrim fiksēs cenas 100 pieprasītākajiem produktiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Programma ieviesta, lai sniegtu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem rudens un ziemas sezonā, kad, ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, būtiski pieaugs ierastie mājsaimniecību izdevumi.

Līdz gada beigām "Rimi" veikalos tiks samazinātas un fiksētas cenas tādās pārtikas produktu kategorijās kā piens, maize, augļi, dārzeņi, gaļa, zivis, kā arī pirmās nepieciešamības higiēnas precēm, piemēram, zobu pastai, autiņbiksītēm bērniem un citām. Pirmajā cenu pazemināšanas un fiksēšanas posmā ietvertajā preču klāstā 90% veidos pieprasītākie pārtikas produkti, pārējos 10% - pirmās nepieciešamības higiēnas preces.

"Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norāda, ka līdz ar inflācijas kāpumu "Rimi" ik dienu saņem desmitiem pieteikumu no sadarbības partneriem par ražošanas izmaksu un produktu cenu pieaugumu, kas jāatspoguļo arī veikala piedāvājumā, un ekspertu prognozes liecina, ka izmaksu kāpums tirgū turpināsies. Savukārt klientu paradumu tendences rāda, ka cilvēki arvien aktīvāk pārskata ne tikai savu ikdienas produktu izvēli, bet arī patērētās pārtikas daudzumu.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

SIA «Mārupes Siltumnīcas» saņēmusi bankas Citadele finansējumu 707 tūkstošu eiro apmērā, ko uzņēmums plāno ieguldīt dārzeņu ražošanas infrastruktūras modernizēšanā un jaunu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanā.

Lai dārzeņiem augšanas procesā labāk nodrošinātu tīra ūdens apgādi, siltumu un gaismu, uzņēmums «Mārupes Siltumnīcas» modernizēs ražošanas infrastruktūru. Audzēšanas procesam nepieciešamo ūdens daudzumu nodrošinās, izveidojot divus jaunus ūdens urbumus un uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmas.

Savukārt nepieciešamā siltuma un ogļskābās gāzes ražošanai uzstādīs koģenerācijas iekārtu ar nepieciešamo infrastruktūru. Kristīne Brunovska, SIA «Mārupes Siltumnīcas» līdzīpašniece: «Pēdējos divos gados uzņēmums nav veicis būtiskas investīcijas vai ieviesis jaunumus, tāpēc šogad plānojam gan maksimāli izmantot jau esošās iespējas, gan arī ieviest jaunas produkcijas audzēšanas tehnoloģijas. Investīcijas nodrošinās dārzeņu audzēšanai labvēlīgākus apstākļus, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar audzēšanai būtisku resursu, piemēram, tīra ūdens, siltuma un gaismas nepieciešamību. Šis ir kārtējais solis ceļā uz pilnīgu ražošanas procesa modernizāciju, bet darāmā vēl ir daudz – vēl ir ko uzlabot.»

Pirms gada aktīvu darbību uzsākušais ēdināšanas uzņēmums «Amdaram» cer ar savu piemēru radīt pārmaiņas arī pašvaldības izglītības iestāžu ēdienkartēs.

«Amdaram» dibinātāja Madara Rutkovska ēdināšanas nozarē darbojas jau divdesmit gadus. Kad pirms septiņiem gadiem skolas gaitas uzsāka viņas pašas bērns, gan profesionāli vadīta, gan personīgu iemeslu pēc M.Rutkovska sāka pievērst pastiprinātu uzmanību izglītības iestādes ēdienkartei.

Iepirkumu galvenokārt tolaik diktējusi zemākā cena, kas bieži ietekmēja arī izraudzīto produktu kvalitāti. Ēdienkartes bija novecojušas un nemainīgas desmitiem gadu garumā, bieži aizpildītas ar tukšām kalorijām - maizi un miltu ēdieniem, kā arī ēdienkartēs teju nemaz neparādījās vietējie produkti, situāciju pirms septiņiem gadiem raksturo M.Rutkovska.

Vēloties iesaistīties, lai veicinātu pārmaiņas ēdināšanas jomā izglītības iestādēs, M. Rutkovska radīja uzņēmumu, kas pašos pamatos balstās uz sadarbību ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Viņa atzīst, ka sadarbības sākumā ne visi ticējuši, ka tā tiks turpināta ilgtermiņā, taču tagad ar prieku jau varot secināt, ka plānotais izdevies.