Foto: Reuters/LETA

Latvija Eiropas budžetā gatava maksāt vairāk 

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Māris Ķirsons, 2018. gada 15. februāris plkst. 8:43

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Par citu ES dalībvalstu pozīcijām precīzu datu nav, taču var pieļaut, ka jaunajām ES dalībvalstīm, kuras saņem no ES vairāk, nekā tās iemaksā, būs viena pozīcija. Taču tajā pašā laikā ir skepse par to, ka ES donorvalstis būtu ieinteresētas palielināt savas iemaksas. «Pašlaik Latvija, iemaksājot vienu eiro ES budžetā, pretī saņem aptuveni četrus eiro un, pat palielinot šīs iemaksas, Latvija tik un tā būs ieguvēja,» skaidro Z. Kalniņa-Lukaševica.

Plašāk lasiet rakstā Gatava maksāt vairāk ceturtdienas, 15. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 04. februāris plkst. 12:40

Francija ir gatava piekrist Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada budžetam,...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2018. gada 13. februāris plkst. 14:35

Vislielāko progresu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē uzrāda projekti transporta, vides un...

2018. gada 13. februāris plkst. 10:44

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

2018. gada 09. februāris plkst. 21:11

Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

2018. gada 01. februāris plkst. 9:28

Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām.

2018. gada 16. janvāris plkst. 10:51

Madonas novada uzņēmums SIA Pharmeko Lettland, kas specializējies ogu un sēņu iepirkšanā,...

2018. gada 04. janvāris plkst. 8:20

Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro,...

2017. gada 28. decembris plkst. 15:40

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk...

2017. gada 20. decembris plkst. 8:00

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens...

2017. gada 19. decembris plkst. 18:16

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma...

2017. gada 19. decembris plkst. 12:59

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi...