Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā 

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.5.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Auto kļūs vairāk

Latvijas autoparks katru gadu tiek pieplūdināts ar vecām automašīnām no citām Eiropas valstīm, un to vecums palielinās, proti, patlaban lielākā daļa jeb 63% Latvijas auto parkā ir vairāk nekā desmit gadus veci spēkrati un vidējais vecums ir 13,9 gadi kādreizējo 11,8 gadu vietā. «Turpinot esošo politiku, Latvija kļūs par sava veida izgāztuvi Eiropā, jo daudzas valstis, tostarp mūsu tuvākie kaimiņi, domā par šo jautājumu, ieviešot dažādus ierobežojumus, piemēram, dīzeļmotora spēkratu pielietošanas limitus pilsētvidē, kā arī īsteno dažādas atbalsta programmas, kas mudina iegādāties gados jaunus auto,» akcentē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņa kolēģis I. Rūtiņš papildina, norādot, ka valsts autoparks lielā mērā ir ekonomikas procesu veiksmes indikators, kas raksturo ekonomikas brieduma pakāpi, ekonomikas dalībnieku spēju plānot ilgtermiņā un uzņemties saistības, tostarp pret vidi. Viņaprāt, ir vairāki objektīvi faktori, kāpēc diskusijām par autoparka nākotni būtu jāpievērš lielāka vērība, un viens no tiem ir fakts, ka līdz ar ekonomikas augšupeju palielināsies arī Latvijas autoparks, un tiek prognozēts, ka 10-30 gados tas varētu pat dubultoties. «Galvenais jautājums, uz kā rēķina šī dubultošanās notiks – tirgū kļūs vairāk veco vai jauno auto, kas palīdzēs izpildīt prasības pret vides saudzēšanu. Patlaban Latvijas autoparkā ir 640 tūkst. spēkratu, kas ir reģistrēti un izgājuši apskati,» stāsta I. Rūtiņš, kurš aicina auto jomas nozīmīgumu Latvijas ekonomikā nenovērtēt par zemu, jo auto un rezerves daļu tirdzniecība, kā arī serviss kopumā veido 6% no IKP.

«Latvijā ekonomikas izaugsmes temps ir labs, un, skatoties uz šiem datiem, rodas sajūta, ka viss it kā ir, bet kaut kā trūkst. Lai mēs kaut ko sasniegtu 2030. gadā, mums ir ne tikai jārunā, bet jādara jau šodien. Visticamāk, jau bija jādara aizvakar. Jāsauc lietas īstajos vārdos, ja nevēlamies pārvērsties par Eiropas vecā autoparka izgāztuvi un aizmirst par mērķu sasniegšanu uz visiem laikiem. Jāsaprot, kas ir jāatbalsta un jāapgrūtina. Bez auto parka atjaunošanas mērķus sasniegt nevarēs, un tur nelīdzēs nedz biodegviela, nedz saspiestā dabasgāze. Nepieciešami iedarbīgāki mehānismi – tiešie atbalsti vai pamatīgas nodokļu atlaides gados jauna auto iegādei. Vācija un Norvēģija ir piemērs visiem, bet tikpat labu praksi rāda arī Slovēnija, Rumānija un mūsu kaimiņzeme Lietuva, kas ir sākusi runāt par atbalsta programmām tiešo subsīdiju veidā jaunu automobiļu iegādei. Bez tā arī mēs nekur tālu netiksim,» stāsta I. Rūtiņš.

Savukārt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš uzsver, ka CO2 samazinājumā vienīgais atslēgas vārds nav subsīdijas, kas nodrošinās izmaiņas jauno auto tirgū.

Visu rakstu lasiet 28. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!