Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.

Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Preču zīmju apstrīdēšana kļūst aizvien biežāka, līdz tiesai visi strīdi gan nenonāk

Kā liecina Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (Apelācijas padomes) sniegtā informācija, 2016. gadā 4,7 % no reģistrētajām preču zīmēm tika apstrīdētas iebildumu procedūrā, salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 3,1 %. Līdz šā gada 15. novembrim iebildumu procedūrā tika apstrīdēti 4,2% preču reģistrēšanas gadījumu.

Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte atklāj, ka pēdējā laikā aizvien vairāk starptautiski pazīstamu kompāniju apstrīd reģistrētās preču zīmes. «Tie, kas ir reģistrējuši savas preču zīmes, pārējos grib turēt zināmā attālumā no tās. Jo lielāka ir kompānija, jo vēlme citus turēt zināmā attālumā ir lielāka,» stāsta Dace Liberte. Viņa nosauc vairākus piemērus, kad lielo zīmolu īpašnieki satraucas par līdzīgu preču zīmju izmatošanu. «Kompānija Apple kā ierauga ābolīti, tā viņiem liekas, ka tas viņus traucē. Red Bull, kā ierauga buļļa attēlu vai bulli, satraucas. Arī Orange, kad redz oranžo krāsu vai kaut ko, kas saistīts ar oranžo, liekas, ka viņiem tas traucē. Viņi kļūst uzmanīgi un skatās, kādas ir preces un pakalpojumi. Nav tā, ka preču zīmju aizsardzība darbojas uz jebkurām precēm – tā attiecas tikai uz tām, kurām preču zīme reģistrēta, turklāt ir gadījumi, kad reģistrācija notikusi jau sen, tad apstrīdētās zīmes īpašnieks var pieprasīt reģistrētās preču zīmes izmantošanas pierādījumus,» stāsta D.Liberte. Viens no vērtīgākajiem pasaules uzņēmumiem Apple ir līderis savas preču zīmes sargāšanā. Kā stāsta Dace Liberte, Apple cēlis iebildumus par ābolīša (kopā ar apzīmējumu Plush Apple) izmantošanu uz vingrošanas un sporta precēm, par vārda Apple izmantošanu uz somām un siksnām. Pašlaik Apple visā pasaulē ir strīds ar pulksteņu ražotāju Swatch, kurš reģistrējis divas preču zīmes – saukli, ko savulaik lietojis Stīvs Džobss, prezentējot katru jaunu Apple produktu – One more thing. Faktiski abām pusēm ir strīds par tā saucamajiem gudrajiem pulksteņiem, kur saduras abu kompāniju intereses. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome šajā strīdā ir lēmusi par labu Swatch, taču pretējā puse šo lēmumu pārsūdzējusi tiesā, kas gaidāma nākamā gada pavasarī. Kompānija Red Bull iebilda pret Stargorod preču zīmes reģistrāciju, kuras vizuālais tēls ir līdzīgs - tajā attēloti divi buļļi. Strīda rezultātā Stargorod preču zīmes reģistrācija tika dzēsta un pie restorāna vairs nav redzama izkārtne ar šo preču zīmi. Liberte arī stāsta, ka aktīvi savu preču zīmju sargāšanā ir alkoholisko dzērienu ražotāji. Kāds Latvijas uzņēmums bija reģistrējis uzņēmumu kampari18.lv, pret ko iebilda dzērienu ražotājs Campari, uzskatot, ka tas ir viņu tiesību pārkāpums. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome apmierinājusi Campari iebildumus. Lai aizliegtu savas preču zīmes izmantošanu, tad jāvēršas tiesā. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome var dzēst preču zīmes reģistrāciju, kas nozīmē, ka tiek anulētas uzņēmumam piešķirtās tiesības apkarot viņu preču zīmes atdarinātājus. Vēl viens gadījums – strīds starp Viagra un alkoholiskajiem dzērieniem reģistrētu preču zīmi Viaguara, kur iebildums tika apmierināts.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

No trešdienas, 23. marta, sāk darboties reformētais ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrētājs.

Līdz ir ar ES jaunās regulas 2015/2424 stāšanos spēkā uzņēmēju maksājamās nodevas par savu ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un atjaunošanu ir nedaudz zemākas. Nosaukumu ir mainījusi arī šīs jomas centralizētā ES iestāde – līdzšinējais Alikantē bāzētais ES preču zīmju reģistrētājs, ko līdz šim pasaulē pazina kā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ir pārtapis par ES Intelektuālā īpašuma biroju (angl. EUIPO).

«Preču zīmju īpašniekiem un reģistrētājiem svarīgi ir tas, ka vairs netiek prasīts iesniegt preču zīmes reģistrācijai grafisko attēlojumu, samazinās preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas maksa, ir ieviesti jauni absolūtie un relatīvie reģistrācijas atteikuma pamati, kā arī jauna preču un pakalpojumu klasifikācija noteiktām preču zīmju reģistrācijām. Šīs izmaiņas reģistrētāji izjutīs uzreiz,» db.lv komentē zvērināts advokāts un biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Rīgas Melnā balzama jubilejas etiķetes dizaina konkurss guvis plašu atsaucību, saņemot 50 jubilejas etiķetes variantus, kas izstrādāti augstā kvalitātē un atbilstoši konkursa prasībām.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ir reģistrējies sociālajā tīklā Facebook, ir iespēja nobalsot par iesniegtajām etiķetēm Rīgas Melnā balzama Facebook lapā līdz 8. jūlija plkst. 00:00.

Publiskais un žūrijas balsojums noteiks 15 labākās etiķetes, kas būs apskatāmas publiskā izstādē Rīgas centrā jūlija beigās.

Iesniegto darbu autori sacentīsies par iespēju laimēt galveno balvu – iespēju izvietot savu ideju uz produkta, kā arī 1000 eiro naudas balvu.

Facebook lapas TOP5 labākās etiķetes tiks paziņotas Rīgas Melnā balzama Facebook lapā pirmdien, 9. jūlijā, savukārt kopējais labāko etiķešu autoru saraksts būs zināms 16. jūlijā.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Šā gada 25.oktobrī World Intellectual Property Organization (WIPO) reģistrējusi Stenders preču zīmi. Reģistrācija darbojas Eiropas Kopienas un Norvēģijas teritorijā, liecina Stenders sniegtā informācija medijiem. Pašlaik ir divi gadījumi Eiropas Kopienas teritorijā, kad Stenders konstatējis preču zīmes pārkāpumus.

Par reģistrāciju tiks paziņots 29.novembrī WIPO oficiālajā laikrakstā. Preču zīmes sākotnējais reģistrācijas termiņš ir uz 10 gadiem.

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Latvijā Stenders preču zīme tika reģistrēta 2006.gada pavasarī.

Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības neļaut visām trešajām pusēm, kuras nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, izmantot identisku vai līdzīgu preču zīmi tādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, uz ko reģistrēta konkrētā preču zīme, ja šāda lietošana varētu izraisīt iespējamu neskaidrību.

Satiksmes ministrija (SM), pirms pieņems lēmumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) preču zīmju atgriešanu, vēlas sagaidīt darījuma izvērtējumu no lidsabiedrības jaunās padomes, informē ministrijā.

Pirmā airBaltic jaunās padomes sēde paredzēta februāra pirmajā pusē.

SM skaidro, ka «pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par tālākajām darbībām ar airBaltic preču zīmēm ministrija gaida preču zīmju darījuma izvērtēšanu no jaunās, šā gada 10.janvārī ieceltās airBaltic padomes, kurai ir uzdots nodrošināt pilna sabiedrības audita veikšanu, tostarp attiecībā uz preču zīmēm».

Kā ziņots, SM patlaban tiekot vērtēta tālākā valsts rīcība ar airBaltic preču zīmēm, ko 2009.gadā valstij daļēji piederošā aviokompānija pārdeva otram lielākajam akcionāram - privātkompānijai «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS). Kā raksta laikraksts Diena, cita starpā tiekot vērtēta iespēja preču zīmes atpirkt.