Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.
Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.
Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.
«Šobrīd top! veikalu tīklam tiek ražoti 55 tip top produkti. Salīdzinājumā ar lielajiem tīkliem tas nav daudz, taču mūsu mērķis nav kvantitāte, bet kvalitāte, kā arī kvalitātes un cenas atbilstība,» uzsver I. Bukša. «Ražotājus saviem privātās preču zīmes produktiem vispirms meklējam Latvijā. Un tikai tad, ja Latvijā ražotāji nepiedavā konkurētspējīgu cenu vai konkrētu produktu Latvijā nav iespējams saražot, kā piemēram, margarīnu, sausās brokastis, tad ražotājus meklējam kaimiņvalstīs. Līdz ar to 90% no visiem tip top produktiem ir ražoti Latvijā,» skaidro I. Bukša.
Privātās preču zīmes tip top produktu apgrozījums mēnesī ir ap 900 tūkstošiem eiro, kas ir 5% no kopējā veikalu tīkla top! apgrozījuma. Plānots, ka šajā gadā tip top produktu apgrozījums mēnesī pārsniegs vienu miljonu eiro.
Arī turpmāk plānots ieviest jaunus tip top produktus un kopējo skaitu palielināt līdz 100-120 produktiem, savukārt grupas apgrozījumu palielināt līdz 15% no kopējā tīkla apgrozījuma.
AS Tukuma Piens ražotnē pagaidām tiek ražots viens tip top zīmola produkts – 9% pilnpiena biezpiens, 180 g iepakojumā. Piena produkti ar tip top zīmolu patlaban veido 12% no piena kopējā produktu grupas apgrozījuma top! veikalos. Tajos ietilpst vairāki biezpiena veidi, piens, kefīrs, sviests, saldējums. Vasaras sezonā šis īpatsvars palielinās, stāsta I. Bukša.
Privātās preču zīmes produku cena tiek veidota no ražošanas izmaksām un salīdzinoši vienkārša iepakojuma izmaksām, līdz ar to produkta gala cenu nesadārdzina mārketinga un reklāmas izmaksas. Tāpat, ņemot vērā stabilus un lielus privātās preču zīmes produktu ražošanas apjomus, ražotājam rodas iespēja nodrošināt zemākas ražošanas izmaksas, kas savukārt atspoguļojas produkta pārdošanas cenā, skaidro I. Bukša.
Viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā ir mainījies arī privātās preču zīmes produktu pircējs. Ja iepriekš šos produktus galvenokārt iegādājās pircēji, kam ļoti būtiska bija cena, tad situācija pēdējā laikā ir mainījusies.
top! veikalu tīkla apgrozījums 2014. gadā, salīdzinājumā ar 2013. gadu, ir pieaudzis par 13,2%. Izaugsmes iemesls ir 18 partneru attīstība, jaunu tirdzniecības vietu atvēršana, esošo tirdzniecības vietu renovācija un modernizācija, kā arī loģistikas attīstība, skaidro uzņēmuma pārstāve.
2014. gadā tika atvērtas 17 jaunas tirdzniecības vietas un patlaban veikalu tīklam top! ir 208 veikali, no tiem 81 veikals ir Kurzemē, 73 - Vidzemē, 36 - Zemgalē, 13 - Latgalē, bet 5 - Rīgā.
#1/30
Tip top zīmola biezpiena apgrozījums no kopējiem Top veikalu biezpiena pārdošanas apjomiem veido 16%.
#2/30
Sākotnēji uz ražotni atved pienu, kas ievākts, apbraukājot Latvijas zemniekus.
#3/30
Pienam noņem analīzes. Pienam nosaka olbaltumvielas, tauku saturu, sasalšanas punktu, lai novērtētu tā kvalitāti, kā arī tiek izvērtētas mikrobioloģiskās normas. Rezultāti ir redzami jau uzreiz, stāsta AS Tukuma piens tehnoloģe Vita Poškus.
#4/30
Patlaban vairs nav gadījumu, kad piens neatbilst normām, stāsta V. Poškus, uzsverot, ka tāda situācija bija pirms 15 gadiem, kad tika ieviestas dažādas normas, kas noteica piena kvalitāti. Zemniekiem nav izdevīgi nosūtīt pienu uzņēmumam, lai tas pēc tam būtu jāsūta atpakaļ.
#5/30
Piena separācijas iekārta. Fermā, kad piens tiek ievākts, tā tauku saturs ir, piemēram, pienā ir 4,2% vai 3% tauku, bet veikalā jau tajā ir 2,5% tauku. Separācijas laikā tiek atdalīti tauki.
#6/30
Pēc tam piens tiek pasterizēts, lai nomāktu nelabvēlīgo mikrofloru.
#7/30
Ražotne.
#8/30
Iekārtu vadība. Darbinieks ievada parametrus, kas nepieciešami piena produktu ražošanai.
#9/30
Tālāk piens dodas uz cehu, kur notiek biezpiena ieraudzēšana. Ja izejviela netiek ieraudzēta, tad nenotiek sarecēšanas process pildot un nesanāk biezpiens. Agrāk to darīja ar rūgušpiena palīdzību, taču tagad biezpiena ražošanai tiek izmantotas dažādas kultūras, lai kontrolētu procesu.
#10/30
Ja izejviela netiek ieraudzēta, tad nenotiek sarecēšanas process pildot un nesanāk biezpiens. Agrāk to darīja ar rūgušpiena palīdzību, taču tagad biezpiena ražošanai tiek izmantotas dažādas kultūras, lai kontrolētu procesu.
#11/30
Šajās tvertnēs piens rūgst aptuveni 10-11 stundas. Tvertnes tilpums ir 10 tonnas, 6,5 tonnas vai 4,5 tonnas.
#12/30
Kad raudzēšanas laiks ir beidzies, pienu samaisa un uzkarsē. Tad paliek olbaltumvielu un tauku koncentrāts, un tiek atdalītas sūkalas. Kad biezpiena PH sasniedzis nepieciešamo līmeni, tas tiek sildīts. Sildīšanas rezultātā notiek recēšana - tas notiek līdzīgi, kā tad, kad kafijai pielej skābu pienu, salīdzina V. Poškus.
#13/30
Kad biezpiens ir gatavs, cilveks, kurš vāra biezpienu, konstatē, ka tā konsistence ir pareiza, izlaiž to cauri sūkalu atdalītājam.
#14/30
Fonā ir sūkalu atdalītājs, ko dēvē par «raķeti» - caur to laiž biezpienu - sūkalas notek lejā, bet biezpiens iekrīt vannā. Ja nepieciešams, tad biezpiens tiek presēts. Meistars arī novērtē katrā vannā esošo biezpienu, lai pieņemtu lēmumu, vai to var fasēt vai nevar.
#15/30
Ja nepieciešams, tad biezpiens tiek presēts. Meistars arī novērtē katrā vannā esošo biezpienu, lai pieņemtu lēmumu, vai to var fasēt vai nevar. Tad biezpiens tiek ievietots iekārtā, kas līdzīga gaļas maļamajai mašīnai un presēts.
#16/30
Uzņēmumā ražo 9% biezpienu un vājpiena biezpienu, taču pieprasītākais ir vājpiena biezpiens, stāsta V. Poškus.
#17/30
Biezpiena ražošanas ilgums ir aptuveni viena diennakts.
#18/30
Lai saražotu vienu kilogramu siera, nepieciešami 10 litri piena, savukārt, lai saražotu vienu kilogramu biezpiena, nepieciešami 6-7 litri piena atkarībā no tauku satura.
#19/30
Biezpiens slīd pa konveijeru.
#20/30
Iepakojums.
#21/30
Kad biezpiens safasēts, darbinieces paciņas saliek kartona kastītēs.
#22/30
Gatavā produkcija.
#23/30
Saražotā biezpiena paraugi nonāk laboratorijā.
#24/30
Biezpienam laboratorijā tiek veiktas fizikāli ķīmiskās analīzes.
#25/30
Darbiniece nosver biezpienu. No katras partijas tiek paņemts paraugs un kontrolparaugs atstāts glabāšanā, ja gadījumā rodas domstarpības par konsistenci vai kvalitāti. Visi paraugi tiek glabāti līdz derīguma termiņa beigām.
#26/30
Tiek konstatēts, ka biezpiens ir derīgs lietošanai.
#27/30
Tāpat katru rītu laboratorijā pulcējas ekspertu grupa, lai nodegustētu produkciju.
#28/30
Gatavā produkcija.
#29/30
Gatavā produkcija ceļo uz kādu no top veikaliem Latvijā.
#30/30
Produkcija, kas jau safasēta kastēs.
