Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš finanšu līdzsvaru var noturēt līdz 2022.gadam

Sandris Točs, speciāli DB, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā, Latvijas dzelzceļš spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu, intervijā DB norāda VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Eiropas Savienības direktīva un Dzelzceļa likums paredz, ka valsts īsteno finanšu izlīdzināšanas principu. Taču premjers Māris Kučinskis nesen sacīja, ka valdība nepieļauj iespēju dotēt Latvijas dzelzceļu pat tad, ja uzņēmuma finanšu stabilitāte apgrūtinās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Vai var būt tā, ka likuma prasība ir viena, bet valdības nostāja cita?

Šo principu nosaka ne tikai likums, bet visā Eiropas Savienībā spēkā esošais regulējums, kas ir saistošs dalībvalstīm. Turklāt praktiski visās valstīs jau tagad valsts līdzfinansē infrastruktūras uzturēšanu. Latvijā tas vēl netiek darīts, līdz šim dzelzceļa infrastruktūru faktiski finansējis bizness – nozares uzņēmumi. Tomēr Eiropas regulējums to vairs nepieļauj, un arī tirgus situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un pie lielākām tirgus svārstībām var veidoties starpība starp infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumiem un izdevumiem, kas nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai. Runājot par premjera paziņojumu, es drīzāk to saprotu tā, ka valstij nav liekas naudas, lai līdzfinansētu dzelzceļu, un Latvijas dzelzceļam ir jātiek galā pašam. Un tas ir pilnīgi normāli. Pie noteiktiem saimnieciskiem apstākļiem – ja kravu pārvadājumi saglabājas pašreizējā apjomā starp 40 un 45 miljoniem tonnu gadā, - dzelzceļa finanšu pietiekamība ir nodrošināma. Turklāt būtiski, ka runa ir ne tikai par šo gadu, bet par visu periodu no 2019. līdz 2022.gadam. Pie kravu pārvadājumu apjoma virs 40 miljoniem tonnu gadā Latvijas dzelzceļš, izmantojot arī ieņēmumus no pārējiem pakalpojumiem un no meitas uzņēmumiem, spēj nodrošināt infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo finanšu apjomu. Tomēr ir virkne faktoru, kas, skatoties nākotnē, pašlaik nav zināmi. Pirmais, inflācija. Otrais, darba samaksas pieaugums. Ja pie zemas inflācijas sāks būtiski - vairāk par 5% gadā - pieaugt darba samaksa, tas varētu radīt papildu spriedzi dzelzceļa budžetam. Tomēr, ja pārvadājumu apjomi neturpinās dramatiski samazināties un citi faktori neatstās pārlieku lielu negatīvo ietekmi, tad Latvijas dzelzceļš redz iespēju finanšu līdzsvaru līdz 2022.gadam noturēt arī bez valsts iesaistes.

Vai ir kādas indikācijas, ka dzelzceļa kravu kritums varētu būt patiešām dramatisks?

Ja runājam par ekonomiskajiem apstākļiem, kravu apjoms šajā reģionā ir ievērojams un Latvijas transporta koridora konkurētspēja ir pietiekama, lai tās piesaistītu. Mēdz izskanēt dažādi viedokļi, bet vienīgais reprezentatīvais dokuments, uz ko varam balstīties, ir Ernst&Young pētījums, kura pieņēmumus ir papildus auditējis KPMG un kas saka, ka 49-50 miljonu tonnu kravu apgrozījums gadā ir ticams.Negatīvu iespaidu var atstāt politiski cēloņi. Taču normālos saimnieciskās darbības apstākļos mums ir iespējas piesaistīt kravas.

Respektīvi, globālais un reģionālais ekonomikas pieaugums kompensē arī to Krievijas politiku, kas paredz tās kravu novirzīšanu uz savām ostām?

Tas ir komplekss darbs, un es neņemtos apgalvot, ka iepriekšējo gadu kravu apjomus var tik vienkārši kompensēt. Nebūtu korekti tā apgalvot. Tomēr globālajā ekonomikā notiek daudz dažādu procesu, kurus mums jāspēj paredzēt un izmantot. Mums ir jākonkurē ar Klaipēdu, lai iegūtu Baltkrievijas kravas. Reģionā parādās zināmi kravu apjomi, kas no Krievijas agrāk gāja uz Melnās jūras ostām, bet tagad tiek meklēti citi ceļi. Kazahstāna īsti nespēj izvest savas ogles, kas arī ir kādi desmit miljoni tonnu, un tās varētu nākt uz Latviju. Citiem vārdiem, kravu apjoms, kuru iespējams vest caur Latvijas ostām, ir – bet ir pietiekami daudz vēl risināmu jautājumu. Tiek veidotas jaunas stratēģiskās partnerības, jauni maršruti gan Āzijas, gan Eiropas pusē, attīstīta sadarbība starp Latvijas nozares spēlētājiem.

Visu rakstu Finanšu līdzsvaru var noturēt līdz 2022.gadam lasiet pirmdienas, 7.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pret Latvijas dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru; uzņēmums neizpratnē

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dzelzceļa administrācija ir sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS «Latvijas dzelzceļš» «par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes, kas tai nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot tranzīta koridoru», liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pievienots «Latvijas dzelzceļa» komentārs pēdējās četrās rindkopās

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā varot sasniegt 14 000 EUR.

Saskaņā ar paziņojumu VAS «Latvijas dzelzceļš» esot «atkārtoti ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS «Latvijas dzelzceļš» plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra. Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS "Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: "Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jauns risinājums dzelzceļa elektrifikācijai

Sandris Točs, speciāli DB, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka VAS Latvijas dzelzceļš (Ldz) jebkurā gadījumā īstenos dzelzceļa elektrifikācijas projektu un ir spējīgs to realizēt arī bez valsts veiktās pamatkapitāla palielināšanas 120 miljonu eiro apmērā

To laikrakstam DB paziņoja VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, sakot, ka LDz rastie inovatīvie tehnoloģiskie risinājumi ļauj panākt projekta kopīgo izmaksu ekonomiju par 15%. Ņemot vērā, ka Eiropas fondu līdzfinansējums šim projektam ir 347 miljoni eiro, trūkstošos 95 miljonus iespējams piesaistīt aizdevuma formā no starptautiskajām kredītiestādēm, norāda A. Strakšas. Tā, pēc viņa sacītā, nav nedz pārmērīga, nedz neticama summa, ņemot vērā, ka plānotā LDz investīciju programma šim periodam ir 25 miljoni eiro gadā. Protams, tas neizbēgami prasīšot atteikties no kādām citām plānotajām investīcijām.

Pēc A. Strakšas nostājas, dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir atslēgas projekts, kas noteiks – būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei nākamajās desmitgadēs, jo nodrošina mūsu transporta koridora konkurētspēju. Tādēļ šis Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts būs viennozīmīga LDz prioritāte, kas turklāt iekļauts gan Nacionālajā attīstības plānā, gan citos plānošanas dokumentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmuma SIA «LDz Cargo» bāzes tarifi visām kravu grupām nākamgad pieaugs par 2%, informē VAS «Latvijas dzelzceļš» Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«LDz Cargo» ekonomikas direktors Vladimirs Grjaznovs skaidro, ka, samazinoties kravu apjomam un vienlaikus pieaugot akcīzes nodoklim dīzeļdegvielai un citām ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītajām izmaksām, 2018.gadā par 2% paaugstināti «LDz Cargo» bāzes tarifi visām kravu grupām. Vienlaikus ar klientiem, kuri prognozē paredzamu kravu apjomu 2018.gada laikā, norisinās sarunas par precizētiem sadarbības nosacījumiem un pieeju pakalpojuma maksas noteikšanai.

Uzņēmums ir uzsācis sarunas ar klientiem par nosacījumiem kravu pārvadājumu organizēšanā. Tostarp tiek izskatīti līdzšinējie sadarbības apjomi, kārtība un potenciālie instrumenti kravu apjoma sekmēšanai, vienojoties par nosacījumiem nākamajam gadam,

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu apjoms no Baltkrievijas palielināsies

Jānis Goldbergs, 06.09.2018

Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs (no kreisās), Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji, satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidents Edvīns Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Tak sen jau visi trīs akcionāri ir vienojušies, ka jebkurš cits būs labāks kā B. Rubesa,» norāda kāds Db.lv avots.

Par to, ko īsti nozīmē Lietuvas un Igaunijas akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail izteiktā neuzticība tā izpilddirektorei un valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai Db.lv aptaujāto, tostarp ar projektu saitīto domas dalās. Tāpat arī atšķiras uzrunāto, kuri nevēlējās tikt saukti vārdā, viedokļi, kāds liktenis sagaida kopuzņēmuma vadītāju.

LASI ARĪ: Tviterī nosoda Latvijas pārstāvja atturēšanos balsojumā par Rubesu

Ceturtdien notikušajā RB Rail akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par B. Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējies, vēstīja LETA. «Pamatojums šajā gadījumā bija ļoti plašs. Vēsturisks darbību un dokumentu kopums, ko nevar ietvert vienā vārdā. Tas ir saistīts ar projekta ieviešanas aspektiem. Zīmīgākie ir termiņi,» viņu citēja Lsm.lv. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem, vadoties pēc akcionāru sapulces lemtā. Latvijas puse vēlas saglabāt līdzšinējo RB Rail vadītāju amatā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis DB skaidroja, ka uzņēmuma padome B. Rubesas karjeras likteni izlems tuvāko pāris nedēļu laikā. RB Rail akcionāri ir uzņēmumi Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļš), Eiropas dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

Zane Atlāce - Bistere, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāve Ieva Kārkliņa.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteiktie pārmetumi AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdei var apdraudēt lielo dzelzceļa projektu realizēšanu, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācijas izpilddirektors Jānis Irbe.

Viņš uzsvēra, ka ministra izteikumi par iespējamo korupciju uzņēmumā un veids, kādā Linkaits vēršas pret LDz valdi, ir nepieņemams. Irbe pauda, ka tas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) principu pārkāpums, un, ja ir aizdomas par pārkāpumiem uzņēmumā, satiksmes ministram bija jāuzdod to izvērtēt LDz padomei.

«Valde nav zvērējusi uzticību ministram un tās darbu sākotnēji ir jāvērtē padomei, kura tikko apstiprināja uzņēmuma gada pārskatu un valdes darbību novērtēja kā ļoti labu,» pauda Irbe, piebilstot, ka LDz valde pilda Ministru kabineta (MK) uzdoto un strādā atbilstoši noslēgtajam daudzgadu līgumam un indikatīvajam plānam, kas ir apstiprināts MK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Latvijas dzelzceļa vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdzšinējais «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem.

Turpinot koncerna «Latvijas dzelzceļš» (LDz) restrukturizāciju, LDz meitassabiedrību SIA «LDz Loģistika» un SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (RSS) dalībnieku sapulces ir apstiprinājušas izmaiņas abu uzņēmumu valdēs. Par RSS valdes locekli stratēģiskās attīstības jautājumos apstiprināts Sandis Vētra, bet līdzšinējais valdes loceklis Gundars Ābols savukārt iecelts «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētāja amatā.

Sandis Vētra jau ir bijis RSS valdes loceklis 2011.-2014.gadā, bet pēc tam strādājis arī SIA «LDz Infrastruktūra» valdē.

Savukārt jaunais «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols koncernā strādā kopš 2013.gada un ir specializējies starptautiskās sadarbības jautājumos. Ņemot vērā «LDz Loģistikas» starptautiskās sadarbības mērogu un stratēģiskos mērķus jaunu Eirāzijas koridoru attīstībā un esošo koridoru darbības nodrošināšanā, viņa kompetence ļaus turpināt darbu pie kopējā Latvijas transporta un loģistikas piedāvājuma attīstīšanas, informē uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība lemj par LDz peļņas novirzīšanu konkurētspējas nodrošināšanai

Monta Glumane, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība konceptuāli atbalstījusi atļaut noteikt VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, informē Satiksmes ministrija.

Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu «Par valsts budžetu 2019.gadam» un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

«LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili,» valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz pieciem gadiem plāno iesaldēt dzelzceļa infrastruktūras maksu

Sandris Točs, speciāli DB, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam

Notikusi arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā tika izskatīts Indikatīvā plāna projekts. Plāns tagad jāskata Ministru kabinetam, kuram, to apstiprinot, ir iespēja ne tikai vārdos, bet darbos skaidri demonstrēt, ka transports un loģistika ir patiešām būtisks tautsaimniecības sektors, kura stabilitāte un paredzamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas ekonomikai.

«Mērķis ir definēt valsts prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kā arī – mehānismu, kā saskaņā ar ES direktīvu nodrošināt pārvaldītāja finanšu līdzsvaru un nozares stabilitāti,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot, ka «Satiksmes ministrija un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sanāksmē iepazīstināja ar kopīgi rastu risinājumu, kas paredz nodrošināt nozarei paredzamību piecu gadu periodā. Apņemoties pat gadījumā, ja mainās kravu pārvadājumu apjomi, nepaaugstināt infrastruktūras lietošanas maksu un saglabāt to 2018.gadā spēkā esošajā līmenī. Gadījumā, ja infrastruktūras maksas ieņēmumi tādējādi nesegs tās uzturēšanas izmaksas, Indikatīvais plāns paredz mehānismu, kā nodrošināt finanšu līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītājam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir parakstījusi līgumu ar «OP Corporate Bank plc.» filiāli Latvijā par 2018.gada investīciju projektu īstenošanai nepieciešamo finansējumu 31 miljona eiro apmērā.

Aizdevuma termiņš ir septiņi gadi, un šo summu paredzēts ieguldīt vairāku infrastruktūras objektu atjaunošanā un modernizācijā.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Finansējums paredzēts infrastruktūras projektiem, kas iekļauti «Latvijas dzelzceļa» vidēja termiņa darbības stratēģijā, koncerna biznesa plānā un ir saskaņoti ar apstiprināšanas procesā esošā Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna uzdevumiem nodrošināt atbilstošas kvalitātes infrastruktūru. Lai nodrošinātu to izpildi, mēs strādājam divos būtiskos virzienos – uzturot un atjaunojot esošos infrastruktūras elementus, kā arī modernizējot infrastruktūru vietās, kur tas nepieciešams konkurētspējas paaugstināšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš deviņos mēnešos strādā ar 1,9 miljonu eiro peļņu

Dienas Bizness, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielākais darba devējs valstī ir Maxima Latvija, seko Latvijas dzelzceļš un Rimi Latvija

LETA, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA «Maxima Latvija» ar vidējo darbinieku skaitu 7563, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 14 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS «Latvijas dzelzceļš» ar 6526 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA «Rimi Latvia» ar 5747 darbiniekiem.

Šiem uzņēmumiem seko SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» ar 4750 darbiniekiem un SIA «Rīgas satiksme» ar 4177 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā AS «Latvijas pasts» ar 4109 darbiniekiem, SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ar 3249 darbiniekiem, SIA «Evolution Latvia» ar 2888 darbiniekiem, SIA «LDz Cargo» ar 2603 darbiniekiem un SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» ar 2602 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «LDz Infrastruktūra» dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu.

A.Bērziņš LDz strādā kopš 2011.gada un ir ieguvis pieredzi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un administratīvajā jomā. Pēc izglītības būdams jurists, iepriekš guvis pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka SIA «LDz Infrastruktūra» darbības joma ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, abu valdes locekļu pieredze ļauj efektīvi nodrošināt gan ar būvniecību saistīto darbu organizēšanu, gan ikdienas uzturēšanas darbu vadību, akcentē uzņēmumā.

Līdzšinējam uzņēmuma valdes loceklim Valdemaram Daļeckim augusta sākumā beidzās termiņš valdes locekļa amatā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA «LDZ CARGO», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums SIA «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums SIA «LDZ Loģistika».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru