Ražošana

Latvijas Finieris tiek pie vairāk nekā 4 miljonu latu nodokļu atlaides

Dienas Bizness, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Ekonomikas ministrija, komentējot UIN atlaides piešķiršanu Latvijas Finierim, pauda uzskatu, ka valstij ir jāstimulē mērķtiecīgas un ilgtermiņa investīcijas, lai uzņēmēji varētu stiprināt savu konkurētspēju, attīstītu jaunus, ienesīgākus produktus un pakalpojumus, paplašinātu eksporta iespējas un veidotos nepieciešami priekšnoteikumi arī strādājošo algu kāpumam.

AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems par plānoto projektu saka šādi: «Ar atbalstāmo investīciju projektu Latvijas Finieris plāno sasniegt straujāku izaugsmi produktu ražošanā un procesu automatizācijā, lai nodrošinātu konkurētspēju globālajā tirgū. Palielinot uzņēmuma produkcijas pievienotās vērtības un eksporta rādītājus, uzņēmums plāno iegūt vairāk līdzekļu konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai darbiniekiem.»

«Visu izšķir attīstības ātrums un šajā ziņā valsts atbalstam ir ļoti liela nozīme, turklāt runa nav tikai par lielajiem investīciju projektiem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Tikpat svarīgi, piemēram, ir arī turpmāk saglabāt regulējumu par palielināto nolietojuma koeficientu (1,5) jaunām iekārtām un tehnoloģijām, attiecinot to arī uz modernizācijas projektiem. Tāpat būtu jāsaglabā ES fondu finansējuma piešķiršana jaunu tehnoloģiju ieviešanai un jaunu produktu komercializācijai lielākos apjomos. Nozīmīgi ir arī nodokļu stimuli speciālajās ekonomiskajās zonās un atbalstāmajos reģionos,» saka Latvijas Finiera šefs.

Kopš 2011.gadā tika atjaunota iespēja saņemt UIN atlaides par veiktajiem ieguldījumiem, AS Latvijas Finieris ir divpadsmitais projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. 2011.gada 4.oktobrī tika atbalstīts AS Dobeles dzirnavnieks sagatavotais atbalstāmo investīciju projekts; 2012.gada 22.maijā - SIA Baltic Crystal; 2012.gada 4.septembrī - AS Tērvetes AL; 2012.gada 18.septembrī tika atbalstīts SIA AKG Thermotechnik Lettland investīciju projekts; 2012.gada 27.decembrī - SIA METALLEKS projekts; savukārt 2013.gada 9.aprīlī – SIA L-EKSPRESIS; 2013.gada 7.maijā - AS Olainfarm, 2013.gada 21.maijā - SIA Latvijas Mobilais Telefons, 2013.gada 28.maijā tika atbalstīts AS Staburadze un 2013.gada 9.jūlijā – AS Stora Enso Latvija, bet 16.jūlijā - AS Grindeks iesniegtais investīciju projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli

Zane Atlāce-Bistere, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokrūpniecības uzņēmums Latvijas Finieris vēl nav atradis vietu jaunajai ražotnei Kurzemē, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums šobrīd izskata vairākas potenciālās ražotnes būves vietas, bet lēmums vēl nav pieņemts.

Pēc Mednes stāstītā, viena no izpētes vietām esot bijusi Kalvene, bet tajā celtniecība netikšot sākta. «Kalvene bija viena no izpētes vietām Kurzemē, Latvijas Finierim uzsākot un īstenojot lobītā finiera ražotnes projektu šajā reģionā. Būvniecības vietas izpēte notiek joprojām, un tiklīdz tā būs izvēlēta, informēsim par tālāko darbu virzību,» teica Medne.

Medne atteicās izpaust iemeslus, kādēļ uzņēmums neveiks darbus Kalvenē.

Tostarp viņa piebilda, ka projektēšanas darbi ir sākti, un tos veic uzņēmums UPB projekti. Pēc viņas teiktā, rūpnīcas celtniecību plānots sākt 2015.gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stiga RM saņems UIN atlaidi 11,5 miljonu eiro investīcijām jaunas ražotnes izveidē

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 4. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Stiga RM investīciju projektam Jaunu ražošanas iekārtu iegāde, rekonstrukcija un jaunu ražošanas/noliktavas ēku būvniecība, labiekārtošana ražošanas paplašināšanai un jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ieviešana ražošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus palielināt nelaminētā bērza saplākšņa ražošanas jaudu un izveidot jauna produkta – laminētā bērza saplākšņa ražotni. Kopumā SIA Stiga RM investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 11,465 milj. Eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 2 866 250 eiro apmērā.

«UIN atlaide ir burkāns valsts rokās mērķtiecīgu un ilgtermiņa investīciju veicināšanai, kas ļauj uzņēmējiem veidot jaunus uzņēmumus, stiprināt savu konkurētspēju, attīstītu jaunus, ienesīgākus produktus un pakalpojumus, paplašināt eksporta iespējas un veidot priekšnoteikumus jaunu darba vietu izveidei, kā arī nodarbināto algu kāpumam,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Broceni Pellets saņem UIN atlaidi jaunas rūpnīcas izveidei

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIABroceni Pellets investīciju projekta Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadāīstenošanai, informē EM.

SIA Broceni Pellets ir viens no Graanul Invest grupas uzņēmumiem un jaunās rūpnīcas izveide ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā SIA Broceni Pellets investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 21,6 milj. eiro apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA Broceni Pellets būs tiesības piemērot UIN atlaidi 5,4 milj. eiro apmērā. Investīciju projekta plānotais īstenošanas ilgums ir 20 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgas novada Domes deputāti lēmuši par vienreizēju materiālā pabalsta piešķiršanu SIA Kurzemes finieris darbiniekiem, liecina vietnē kuldiga.lv publicētā informācija.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa par pieņemto lēmumu izteikusies: «Deputāti, izvērtējot situāciju, kas radusies SIA Kurzemes finieris, ir atzinuši to par ārkārtas. SIA Kurzemes finieris ir viens no lielākajiem Kuldīgas novada ražojošiem uzņēmumiem, tādēļ finansiālās grūtībās nokļuvušas daudzas Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes. Darbinieki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, apmaksāt bērniem pusdienas skolā vai pirmskolas izglītības iestādē, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.»

Kuldīgas novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Kurzemes finieris darbinieku iesniegumu par to, ka uzņēmums noteiktu periodu nav izmaksājis darba samaksu. Vienlaicīgi ir saņemts VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum iesniegums, kurā tiek norādīts, ka 2014. gada 15. oktobrī Altum pārņem valdījumā SIA Kurzemes finieris piederošos nekustamos īpašumus un kustamo mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Avoti SWF saņems UIN atlaidi 12,5 miljonu eiro investīcijām jaunas ražotnes izveidē

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Investīciju veicināšanas mehānismu nākamgad apturēs

Māris Ķirsons, 30.05.2017

«Tas ir labs stimuls uzņēmuma iecerētā investīciju plāna īstenošanā, kā arī drošības signāls bankām,» šo mehānismu vērtē pavisam nesen valdībā atbalstītā 11,47 milj. eiro vērtā investīciju projektu bērza saplākšņa ražotnē Kuldīgā SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš.

DB 30.maija numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide lielo investīciju veicējiem ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 540 milj. eiro, radot jaunas darba vietas un kāpinot eksporta ieņēmums; no 2018. gada šādas ēsmas vairs nebūs, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz iecerētā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, jo tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar šo nodokli, vienlaikus tiek piedāvāts paaugstināt UIN likmi no pašreizējiem 15% līdz 20%, kā arī dividenžu saņēmējiem pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% samazināt līdz 0%. DB jau rakstīja, ka valdība konceptuāli atbalstījusi jauno nodokļu politikas stratēģiju, kura arī paredz minēto.

DB jau vairāk nekā 16 gadus ir rakstījis par peripetijām ap valsts stimulu paketi lielajiem investoriem. Jāatgādina, ka UIN atlaide investīciju projektiem visās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem bija piecus gadus no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim un šādas tiesības valdība piešķīra sešas reizes pieciem uzņēmumiem - a/s Latvijas Finieris, a/s Valmieras štikla šķiedra, SIA Bolderaja Ltd, a/s Latvijas Unibanka, SIA Latrostrans. Šie uzņēmumi kopumā investējuši 132,4 milj. Ls (188,52 milj. eiro). Jāņem vērā, ka UIN atlaidi varēja piemērot tikai tie investīciju projekti, kurus pirms to uzsākšanas bija atbalstījis Ministru kabinets, turklāt tā attiecās uz ierobežotu nozaru klāstu. To nevarēja saņemt tērauda rūpniecība un kuģu būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas finieris, iegādājoties bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Sastamalā (Somijā), gadā varēs saražot par 9% vairāk.

Tādējādi līdzās trijām kokapstrādes ražotnēm Latvijā – a/s Latvijas finieris — Lignums un Furniers, RSEZ SIA Verems, pa vienai – Lietuvā – UAB Likmere (Ukmerģē) un Igaunijā – OU Kohila Vineer (Kohilā), pievienojusies sestā Somijā. Projektēšanas stadijā ir vēl viena kokapstrādes ražotne Kurzemē Kalvenē. Faktiski Latvijas kokapstrādes līderis īsteno to attīstības modeli, ko savulaik realizēja Somijas un Zviedrijas meža nozares uzņēmumi – vispirms izauga savās mājās, pēc tam ražotnes izvietoja (iegādājās) tuvākajās kaimiņvalstīs un vēlāk pat citos kontinentos. Darījuma summa netiek atklāta, jo tas ir komercnoslēpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

DNB banka piešķīrusi 15 miljonu eiro kredītu Latvijas Finierim

Dienas Bizness, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka ir piešķīrusi 15 miljonu eiro kredītu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris. Uzņēmums piešķirto kredītu plāno investēt efektivitātes uzlabošanā un kapacitātes palielināšanā, informē DNB bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa.

Latvijas Finieris līdz 2020. gadam plāno investēt 200 miljonus eiro efektivitātes uzlabošanā un ražošanas jaudu palielināšanā par 30%, daļu finansējuma piesaistot no saviem ilgtermiņa sadarbības partneriem. «Latvijas Finieris 7 gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro lielākoties no pašu līdzekļiem, tomēr vienota izpratne un sadarbības partneru līdzdalība uzņēmuma attīstībā ir ļoti svarīga. Uzņēmums kredītu novirzīs ražošanas jaudu palielinājumam Rīgas un Kurzemes ražotnēs,» teic Latvijas Finieris valdes loceklis Pauls Ābele.

DNB bankas viceprezidents Lauris Macijevskis uzsver, ka kokapstrādes nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, un lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi Eiropas tirgū, īpaša uzmanība ir jāpievērš efektivitātes un kapacitātes veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris: Konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris paplašinot darbību Igaunijā, attīsta pilna cikla saplākšņa un tā produktu ražošanu rūpnīcā Kohila Vineer, kas atrodas netālu no Tallinas. Rūpnīcas otro kārtu šodien atzīmēs simboliski ar pamatakmens ielikšanu projektā iesaistīto sadarbības partneru un vietējās pašvaldības vadītāju lokā, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne 17 700 kvadrātmetru platībā, tostarp arī biroja ēka, izcelsies ar Peetri Puit OÜ izgatavoto koka nesošo konstrukciju elementiem, kam pagaidām vēl nav daudz analogu tieši rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā. Ģenerāluzņēmēja, arī Igaunijas kompānijas, Maru Ehitus OÜ, pārziņā ir projektēšanas un celtniecības darbi. Projekta attīstība notiek sadarbībā ar SEB Pank.

«Rūpnīcas Kohila Vineer paplašināšanas otrā kārta ir Latvijas Finiera attīstības plāna īstenošana, lai piedāvātu klientiem plašāku produktu klāstu un pilnvērtīgāku servisu. Ir izpildīts liels sagatavošanās darbs, lai realizētu šo ieceri plānotajos termiņos un kvalitātē, un kopā ar sadarbības partneriem mēs to paveiksim,» norāda AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris saņem 20 miljonu eiro aizdevumu attīstībai

Žanete Hāka, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank un AS Latvijas Finieris ir parakstījuši aizdevuma līgumu 20 miljonu eiro apmērā, ar kuru tiek turpināta Latvijas Finiera ilgtermiņa attīstības plāna īstenošana, informē bankas pārstāvji.

Tā rezultātā ir plānots piedāvāt klientiem plašāku produktu klāstu, pilnvērtīgāku servisu un palielināt ražošanas jaudas. Projekta ietvaros ir plānots attīstīt ražotnes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Pauls Ābele, AS Latvijas Finieris valdes loceklis: «Mūsu uzņēmuma būtiska konkurētspējas priekšrocība ir unikālais un plašais saplākšņa produktu un ar tiem saistīto pakalpojumu grozs, kas ir attīstīts ciešā sadarbībā ar klientiem. Latvijas Finieris attīstības plāna pamatā ir arī turpmāka klientu apmierinātības celšana, turpinot būt pasaules līmeņa bērza saplākšņa ražotājam un attīstītājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zaļā ekonomika: Siltuma avots – slīpputekļi

Māris Ķirsons, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādē radušās atliekas a/s Latvijas Finieris izmanto kā izejvielu ne tikai siltuma ražošanā, bet arī brikešu gatavošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No tām var ražot arīdzan apdares un siltumizolācijas materiālus.

Koksnes atlieku masveida izmantošana Latvijā aktualizējās pēc tam, kad beidzās padomju laiku lētā dabasgāze un mazuts. Izņēmums nav arī a/s Latvijas Finieris, kuras ražotnēs padomju laikos finiera žāvēšanai nepieciešamais siltums tika ražots kā izejviela, izmantojot fosilo kurināmo. «Pazūdot lētajai dabasgāzei un mazutam, kokapstrādes procesā radušās atliekas kļuva arvien vērtīgāks resurss, lēnām tuvojoties tam līmenim, kāda ir to izmantošana Skandināvijas valstīs, Vācijā, Francijā,» stāsta a/s Latvijas Finieris padomes loceklis Juris Matvejs. Viņš atceras, ka saplākšņa ražošanā nepieciešamais siltums 90. gadu nogalē tika ražots, izmantojot dabasgāzi, taču tās cenas pieaugums un iespējamais kāpums nākotnē licis nopietni pievērsties saplākšņa ražošanas procesā radušos atlieku un putekļu izmantošanai siltuma ražošanā. Pašlaik a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums ir divas katlumājas ar jaudu attiecīgi 18 MW un 11 MW, kas kopumā izmaksāja aptuveni 8 milj. eiro, taču ļāva ietaupīt naudu no dabasgāzes patēriņa samazināšanas. Pēc J. Matveja sacītā, pilnībā no dabasgāzes atteikušies Lignumā nav, taču krāns tiek atvērts tikai tad, kad gaisa temperatūra ārā pazeminās zem –20.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Algu palielināšana ir iespējama, tikai paaugstinot produktivitāti

Māris Ķirsons, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris investēs vēl aptuveni 180 milj. eiro saplākšņa ražošanā Latvijā un ārpus tās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā ir tā vērtības un uz tām balstītie četri vaļi – investīcijas tehnoloģijās, produktu un pakalpojumu attīstība kopā ar klientu, pieeja koksnes resursiem, motivēts un prasmīgs darbinieku kolektīvs. Latvijas Finieris 25 gadu garumā 16 reizes paaugstinājis neto apgrozījumu, kaut arī saražotās produkcijas apjoms pieaudzis tikai sešas reizes, bet darbinieku vidējā alga palielinājusies pat 20 reizes, vienlaikus uzņēmums pierādījis spēju apsteigt notikumus noieta tirgos, tajā skaitā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Nākamais lielākais investīciju projekts ir iecerēts Kuldīgā

Māris Ķirsons, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot 60 milj. eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Igaunijā, AS Latvijas Finieris palielinās kopējo ražošanas apjomu par 12%, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness

«Tās ir lielākās uzņēmuma investīcijas vienā projektā, kuru rezultātā Kohilā ir izveidota modernākā bērza saplākšņa rūpnīca, kuras jauda ļauj pārstrādāt 160 000 m3 finierkluču,» skaidro AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Jaunā ražotne 17 000 m2 platībā ir paredzēta tieši saplākšņa ražošanai, jo līdz šim Kohilā tika ražots bērza finieris, kura tālākā pārstrāde notika Rīgā.

«Tādējādi daļa finiera tiks pārstrādāta saplāksnī turpat Kohilā, bet daļa tiks vesta uz Latviju,» skaidro J. Ciems. Viņš arī norāda, ka jaunā bērza saplākšņa ražotne ir jau piektā koncerna rūpnīca – divas Latvijas Finieris ražotnes Lignums un Furniers atrodas Rīgā, SIA RSEZ Verems Rēzeknē un Sastmalā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Varētu pagarināt UIN atvieglojumus ražošanas iekārtu iegādei

Žanete Hāka, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērtējams kā būtisks investīciju stimuls Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija (FM) neiebilst pret tā piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam, to izvērtējot valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par vairāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti

Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērsts uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un netieši arī pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi, kur katru gadu fiskālā ietekme svārstās no 15 līdz 25 miljoniem latu, kas ir ņemta vērā UIN ieņēmumu bāzes prognozēs. Atvieglojuma apmērs liecina par tā plašu izmantošanu, galvenokārt apstrādes rūpniecības uzņēmumos, skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pieci uzņēmumi tiek pie UIN atlaides kopumā 13,5 miljonu latu apmērā

Nozare.lv, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris šogad plāno palielināt apgrozījumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Biķis teica, ka viens no Latvijas finiera apgrozījuma pieauguma noteicošajiem elementiem ir ražošanas apjomu izmaiņas. Šogad plānots apmēram 10% apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir saistīts ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē.

Tāpat uzņēmuma attīstību ietekmē arī izmaiņas pasaules ekonomikā, piebilda Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs. «Jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci kā Eiropā, tā ārpus tās, jo lielāks ir pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas, tādejādi arī mēs netieši izjūtam ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos,» sacīja Biķis.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, neraugoties uz kompānijas stabilo esošo pircēju bāzi, kas būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un atrodas vairāk nekā 60 valstīs, Latvijas finieris šogad aktīvāk strādā Ziemeļamerikas tirgū, kā arī veic Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru