Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu 

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 2013. gada 18. decembris plkst. 7:30

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Interesanti, ka tieši decembra pēdējās valdības sēdēs ir apstiprināti 12 projekti par kopējo ieguldījumu summu 92 milj. Ls. Nedaudz pārsteidzoši, tomēr viens no tiem uzņēmumiem (SIA Metalleks), kuriem valdība jau bija piešķīrusi tiesības īstenot investīciju projektu (6,4 milj. Ls apmērā) un pēc tam izmantot peļņas nodokļa atlaidi (0,96 milj. Ls apmērā), no sākotnējās idejas ir atteicies un projektu neīstenos.

Efekts neizpaliks

A/s Agrofirma Tērvete padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks atzinīgi vērtē valsts sniegtās iespējas investīciju projektiem piemērot UIN atlaides. «Ikvienam uzņēmumam tas viennozīmīgi ir svarīgi – kaut vai nedaudz valsts atbalsta, kas savā ziņā ir arī garantija, ka uzņēmums strādās un turpinās attīstīties,» tā Vitauts Paškausks. Valdība SIA Tērvetes AL jau 2012.gada septembrī piešķīra UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektā «Tērvetes alusdarītavas modernizācija un jaunu produktu ieviešana ražošanā veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem» – 0,89 milj. Ls. Savukārt šā gada novembrī valdība nolēma palielināt alus ražotājam Tērvetes AL UIN atlaidi par 157 500 Ls.

A/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils: «Ņemot vērā, ka veicam būtiskas investīcijas, tas dod papildu stimulu un brīvus līdzekļus, ko varam investēt attīstībā.» Viņš uzsver, ka pozitīvu efektu jutīs tad, kad būs pabeigts 7,9 milj. Ls vērtais investīciju projekts. UIN atlaide ir 25 % no šīs summas jeb 1,98 milj. Ls un to varēs izmantot 16 gadu laikā pēc projekta. Dobeles dzirnavnieka investīciju projekta rezultātā jau izveidotas vairākas ražotnes, tostarp spageti ražotne, moderna miltu glabātuve, transformators, bet vēl procesā ir cieto kviešu dzirnavu izbūve. Uzņēmums vērienīgo investīciju projektu plāno pabeigt nākamgad.

Farmācijas lēciens

UIN atlaidi lielo investīciju veikšanai izmanto gan a/s Olainfarm, gan a/s Grindeks.

DB jau rakstīja, ka valdība atbalstīja Olainfarm 22,95 milj. Ls vērto investīciju projektu ar 5,21 milj. Ls lielu peļņas nodokļa atlaidi pēc ieguldījumu projekta īstenošanas. Arī a/s Grindeks, investējot 5 milj. Ls, saņems tiesības izmantot peļņas nodokli 1,26 milj. Ls apmērā. Abi Latvijas farmācijas milži investīciju atbalstu ieguldīs ne tikai esošo ražotņu modernizācijā, bet arī jaunu produktu ražošanā. Grindeks iecerējis modernizēt un paplašināt gan gatavo zāļu formu, gan aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražošanu. Projektu plānots realizēt līdz 2017. gada decembrim. Savukārt Olainfarm strādā pie no nitrofurāna ražošanas iecirkņa izveides, kā arī palielina ražošanas jaudas. A/s Valmieras stikla šķiedra ražotnē kopumā plāno ieguldīt 8,87 milj. latu. UIN atlaide a/s Valmieras stikla šķiedra paredzēta 1,79 milj. latu apmērā. Nedaudz mazāku atlaidi varēs saņemt PNB Print (iepriekš Preses nams Baltic), kura projektā plānots ieviest jaunus produktus un modernizēt tehnoloģijas. Kopējie ieguldījumi plānoti 6,96 milj. latu, bet UIN atlaide – 1,74 milj. latu apmērā. Savukārt Cotton Club Liepāja trīs gadu laikā iecerējusi izveidot kokvilnas šķiedras auduma izstrādājumu ražotni Liepājā, ieguldot 4,995 milj. latu. Jaunu ražotni iecerējis veidot arī Tecnopali North Europe – jaunas režģoto konstrukciju un apgaismes balstu ražotnes izveidošanā paredzēts ieguldīt 3,696 milj. latu. Adugs projektā «SIA «ADUGS» ilgtermiņa ieguldījumi darbības modernizācijai un paplašināšanai» paredzēti 4,25 milj. latu ieguldījumi, savukārt Alfa Agro paredzējusi izveidot zāles miltu granulu ražošanas infrastruktūru. Plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 milj. latu. Tāpat UIN atlaidi saņems Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, kura projektā «Jaunu asinhronās vilces dzinēju ieviešana ražošanā» plāno ieguldīt 3,77 milj. latu. Vienu investīciju projektu arī nolemts neatbalstīt – Avileks iecere Investīciju projekta pieteikumu izvērtēšanas komisiju nav pārliecinājusi.

450 milj. eksportam

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka tieši šogad uzņēmumi īpaši aktīvi izmantojuši iespēju iesniegt savus investīciju projektus, lai pretendētu uz UIN atlaidēm. «25 uzņēmumos kopējās investīcijas plānotas 217 milj. Ls apmērā.

Projektiem sekmīgi noslēdzoties, 2020.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, eksporta apjomi šajos uzņēmumos būs pieauguši par 83%, būs izveidotas 1200 jaunas darbavietas, arī darbaspēka nodokļos nomaksātā summa būs pieaugusi par 67% jeb 28,9 milj. Ls gadā,» ieguvumus uzskaita D. Pavļuts. Gan viņš, gan uzņēmēji uzskata, ka UIN atlaides ir viens no pagaidām efektīvākajiem Latvijā izveidotajiem nodokļu politikas instrumentiem, lai veicinātu privātā sektora investīcijas uzņēmumu modernizācijā, produktivitātē un attīstībā, un uzņēmumi šo iespēju novērtē.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā visu atbalstīto investīciju projektu rezultātā uzņēmumu eksports pieaugs par 447 milj. Ls gadā. Jāatgādina – lai uzņēmums iegūtu tiesības piemērot UIN atlaidi, tam ir jāizpilda vairāki nosacījumi, tostarp sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem jānodrošina jauna darbības profila uzsākšana vai esošās darbības modernizācija vai paplašināšana, kas ietver jaunu produktu ražošanu, esošās darbības maiņu, pārejot no viena produktu veida ražošanas uz cita produktu veida ražošanu vai no viena pakalpojumu veida sniegšanas uz cita pakalpojumu veida sniegšanu, vai vispārēju darbības procesu būtisku maiņu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 16. oktobris plkst. 17:01

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 18.oktobrī apmeklēs Lielbritānijas galvaspilsētu Londonu...

2013. gada 08. oktobris plkst. 12:54

Privātā investora aizdevums ir viens no dārgākajiem aizņēmuma veidiem, jo par to...

2013. gada 03. oktobris plkst. 11:53

Latvija šobrīd ieņem vadošo pozīciju Baltijas valstīs komercnekustamā īpašuma...

2013. gada 25. septembris plkst. 8:05

Latvijai būtu mazāk investīciju strīdu ar risku zaudēt vismaz 100 milj. Ls,...

2013. gada 06. septembris plkst. 17:27

Lai arī krituma temps ceturksnī ir palicis ievērojami mazāks, investīcijas pamatkapitālā joprojām...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2013. gada 27. decembris plkst. 7:32

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā audzis pieprasījums pēc nedaudz dārgākajām, bet no...

2013. gada 17. decembris plkst. 17:31

Lietuvas Seims gatavojas izskatīt rezolūcijas projektu, kurā apsvērta iespēj radikāli mainīt dzelzceļa...

2013. gada 17. decembris plkst. 17:18

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu...

2013. gada 17. decembris plkst. 16:09

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot...

2013. gada 17. decembris plkst. 13:10

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA Enerģijas risinājumi un SIA Dalkia Latvia saīsināto...

2013. gada 17. decembris plkst. 12:13

No 2014. gada 19. janvāra Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair vairs nelidos...

2013. gada 17. decembris plkst. 11:18

AS Valmieras piens padomi atstājis tās līdzšinējais loceklis Harijs Krongorns, raksta Lursoft....

2013. gada 17. decembris plkst. 10:22

Farmācijas kompānijas Olainfarm provizoriskais konsolidētais realizācijas apjoms šā gada...

2013. gada 16. decembris plkst. 18:34

Pazīstamajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederoša uzņēmuma komercdirektors Liepājā...

2013. gada 16. decembris plkst. 14:16

A/s Cesvaines piens sācis mazā, 300 gramu, izmēra vaskoto sieru – Cesvaine...