Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi Akselerācijas fondu programmu, kurā tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem būs pieejami 30 miljoni eiro, piektdien informatīvā pasākumā uzņēmējus informēja LGA pārstāvji.

Akselerācijas fondu programma izstrādāta, jo LGA konstatējusi, ka tehnoloģiju intensīviem uzņēmumiem ir nepietiekams finansējums pirms sēklas un sēklas posmā, kā arī trūkst alternatīva finansējuma uzņēmumiem agrīnā stadijā.

Akselerācijas fondu programma paredz konkursa kārtībā izraudzīt divus akseleratora fondus, kuru mērķis būs palīdzēt izveidot veiksmīgus uzņēmumus ar lielu izaugsmes potenciālu tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs. Tāpat šiem fondiem būs jāattīsta jaunu uzņēmumu ekosistēma Latvijā un potenciāli jāpiesaista komandas no citām valstīm. Paredzams, ka fondu darbības rezultātā tiks radīts reģionāla mēroga un nozīmes tehnoloģisko iesācējuzņēmumu akselerācijas centrs.

SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) šī gada oktobrī ir izsniegusi 100. garantiju daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā.

LGA garantijas mājokļu siltināšanai ir pieejamas jau pusotru gadu, no 2013. gada maija, kad tika veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai. Minētie MK noteikumi nodrošina arī samazinātu garantijas gada maksu mājokļu siltināšanas projektiem - 0,65% apmērā.

Pašlaik siltināšanas programmā tiek novērots ļoti augsts pieprasījums, tā uzlabo iedzīvotāju iespējas saņemt aizdevumu kredītiestādē, renovējot arī tādas mājas, kuru finansēšanu bez šādas garantijas bankas uzskatītu par pārāk riskantu un aizdevumus neizsniegtu. Jāatzīmē, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība, bet reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā ir dzīvokļu īpašnieki.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) atsāks eksporta garantiju izsniegšanu uz Ukrainu, informē aģentūras pārstāvji.

3.martā LGA pārtrauca sniegt eksporta kredīta garantijas darījumiem uz Ukrainu. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā iespējamo militāra konflikta eskalāciju Krimas aneksijas gadījumā un ar to saistīto politisko un komerciālo risku iestāšanās pieaugumu.

Lai arī situācija Ukrainā joprojām liecina par iespējamiem riskiem, tomēr pēdējo nedēļu laikā tā ir kļuvusi vairāk prognozējama. Ukraina ir saņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kas ir pozitīvs signāls prognozēm par tirgu kopumā, norāda LGA.

Ukraina, būdama Latvijas piektais lielākais ārējās tirdzniecības partneris ārpus Eiropas Savienības, neskatoties uz pašreizējo sarežģīto politisko klimatu, ietver lielu ekonomisko sadarbības potenciālu, ko LGA ir gatava veicināt, vienlaikus atbildīgi izvērtējot iespējamo risku iestāšanos, lai nezaudētu neviena no darījumā iesaistītajām pusēm.

Ceturtdien izveidots AS Attīstības finanšu institūcija (AFI) koncerns, informē Finanšu ministrija.

AFI koncernā ietilpst trīs institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF).

«Esmu ļoti gandarīts, ka beidzot vienotas AFI izveide ir sasniegusi finiša taisni. Tas ir ļoti būtisks pavērsiens, kas veicinās mūsu tautsaimniecības izaugsmi. AFI sniegs atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai, pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai,» pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Dzērienu ražotāja SIA CIDO Grupa Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA) šogad ir apdrošinājusi produkcijas piegādes uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu par 1,23 miljonu eiro.

Uzņēmuma pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka LGA izsniegtās valsts garantijas ir drošības garants Latvijas ražotājiem, lai uzņēmums turpinātu eksportu uz paaugstināta riska valstīm arī laikā, kad tajos valda nestabilitāte un notikumu neprognozējamība.

CIDO Grupa ir aktīvs produkcijas eksportētājs uz tādiem eksporta tirgiem kā Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Šajos tirgos pārdošanas apjomi veido aptuveni 15% no uzņēmuma eksporta. Lai samazinātu piegāžu riskus, jau kopš 2011.gada uzņēmums izmanto Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās iespējas apdrošināt eksportu. Šogad LGA ir izsniedzis eksporta garantijas uzņēmumam CIDO Grupa par 14 pircējiem.

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Šodien, 15. aprīlī, vienotā institūcijā apvienojušās trīs institūcijas, kas sniedz atbalstu finanšu instrumentu veidā – Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM), Latvijas Garantiju aģtentūra (LGA) un Lauku attīstības fonds (LAF), informē ALTUM pārstāve Sandra Eglīte.

Institūcijas nosaukums ir AS Attīstības finanšu institūcija Altum. Visas vienotās institūcijas akcijas pieder Latvijas valstij, akciju turētāji ir Latvijas Republikas Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas. Līdz šim trīs atsevišķo institūciju sniegto valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā (garantijas, aizdevumi, riska kapitāls u.c.) turpmāk nodrošinās vienotā finanšu institūcija.

Vienotā institūcija pārņem visas ALTUM, LGA un LAF tiesības un saistības, tā turpinās īstenot visas līdzšinējās ALTUM, LGA un LAF valsts atbalsta programmas. Sadarbība ar klientiem notiks līdzšinējā kārtībā, izmantojot arī esošo ALTUM klientu apkalpošanas reģionālo tīklu, kurā varēs saņemt informāciju par visiem pakalpojumiem un valsts atbalsta programmām, kuras līdz šim apkalpoja ALTUM, LGA, un LAF. Klienti par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu ir informēti personīgi adresētās vēstulēs.

Smiltsērkšķu produktu ražotāja SIA Bio2You piesaistījusi investīcijas ražotnes izveidei Latvijā, informē uzņēmumā.

Pirmajā kārtā piesaistītās investīcijas ir 210 000 eiro apmērā, ar iespēju palielināt investīciju apjomu līdz 1,5 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas no investīciju fonda FlyCap, savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Plānotais investīciju atpelnīšanas laiks ir pieci līdz septiņi gadi. Piesaistītās investīcijas ieguldītas ražotnes izveidē un pilnveidošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē un apgrozāmajos līdzekļos.

Bio2You līdzīpašniece Rita Stražinska norāda, ka aptuveni 80% no investīcijām ieguldīti ražotnes izveidē un produktu izstrādē, bet 20% ieguldīti apgrozāmajos līdzekļos

Medicīnas sabiedrība ARS ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) un Swedbank par finansējuma saņemšanu 2,2 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Latvijas pirmās privātās daudzprofilu slimnīcas izveidē, informē Swedbank ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka.

No slimnīcas izbūvei paredzētā finansējuma 60% piešķir Swedbank (1,3 miljoni eiro) un 40% sniedz LGA (0,9 miljoni eiro) mezanīna aizdevuma veidā.

Projekta pirmās kārtas realizācijā kopumā tiks ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei. Iekārtas finansē Swedbank, iekārtu iegādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda LIAA administrētās programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas līdzfinansējums 1,28 milj. EUR apmērā, kā arī Latvijas Garantiju aģentūras atbalsts kredīta garantijas veidā.

Jau oktobrī tika uzsākti renovācijas darbi bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3, lai pavasarī šeit durvis vērtu jaunais Medicīnas sabiedrības ARS Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centrs. Šis projekts būs pirmā privātā daudzprofilu slimnīca, kas Latvijā no jauna izveidota kopš neatkarības atjaunošanas. «Esam iecerējuši, ka pirmās kārtās būvniecības darbi ilgs piecus mēnešus un jau aprīlī varēsim pacientiem nodot jaunizveidoto un moderno Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centru,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

AS SAF Tehnika saskaņā ar eksporta kredīta garantijas līgumu saņēmis no Latvijas Garantiju Aģentūras (LGA) zaudējumu atlīdzību 520 tūkstošu ASV dolāru apjomā par neapmaksātajām piegādēm Brazīlijas partnerim, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Brazīlijas kompānijai 2012. gada decembrī tika pārdotas SAF iekārtas, lai realizētu Brazīlijas TV apraides tīkla izbūves projektu. Tika piegādātas SAF iekārtas 578 tūkstošu ASV dolāru vērtībā.

Db.lv jau pērnā gada februārī rakstīja, ka AS SAF Tehnika Brazīlijas partnerim, kurš iepirka SAF iekārtas, ir likviditātes problēmas.

Brazīlijas uzņēmums nav spējis izpildīt televīzijas apraides tīkla izbūves projekta realizācijas nosacījumus, un pasūtītājs līgumu ir lauzis.

SAF Tehnika saņēma LGA izdotu eksporta garantiju šim darījumam, kas situācijā, ja partneris neveic samaksu laikā, kompensē daļu no neatgūtās summas saskaņā ar eksporta garantijas līguma nosacījumiem.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Nākamajam Latvijas eksporta līmenim nepieciešams papildināt kredītu garantiju modeli.

Tāds ir viens no secinājumiem diskusijā par kapitāla pieejamību, kas sadarbībā ar Pohjola Bank trešdien norisinājās DB konferencē Biznesa prognozes 2015. Šis ir arī Biznesa prognožu jubilejas gads, jo pasākums tiek rīkots jau desmito gadu pēc kārtas.

Banku kredītu politikai veltīto konferences sadaļu ievadīja Pohjola grupas vadošais ekonomists Reijo Heiskanens ar prezentāciju par ekonomiskajām perspektīvām eirozonā 2015. gadā. Diskusijā piedalījās Pohjola Bank Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns, SEB bankas finanšu direktors un valdes loceklis Kārlis Danēvičs un Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls un SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi vienošanos par kopīgu sadarbību.

Vienošanās paredz «sekmēt veiksmīgas investīcijas jaunu uzņēmumu attīstībā un veicināt privāto investoru (biznesa eņģeļu) sadarbību Latvijā». Līdz ar to tiek cerēts palīdzēt privātiem investoriem atrast uzņēmējus, kuri meklē finansējumu, kā arī izglītot biznesa eņģeļus jautājumos par ieguldījumu veikšanu jaunos uzņēmumos un biznesa uzsācējus par uzņēmējdarbības sākšanu. Biznesa eņģelis ir privātais investors, kurš guvis pieredzi uzņēmējdarbībā un investē līdzekļus start-up projektos.

«Veiksmīgi strādājoša Biznesa eņģeļu tīkla izveide ir svarīgs solis tieši agrīnās stadijas uzņēmumu attīstībai Latvijā,» uzskata Klāvs Vasks, LGA valdes priekšsēdētājs. Jāatgādina, ka LGA, kā savu 2014. gada prioritāti ir noteikusi Latvijas start-up vides uzlabošanu, palielinot pieejamo finanšu instrumentu klāstu tieši pirmssēklas un sēklas stadijas uzņēmumiem.

Riska kapitāla investors BaltCap sava jaunākā fonda BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) pirmajā kārtā piesaistījis par 20% vairāk investīciju nekā plānots – 63 miljonus eiro, informē BaltCap pārstāvji.

No šīs naudas investīcijām uzreiz būs pieejami 50,6 miljoni eiro. Fonda mērķis ir iegūt finansējumu 100 miljonu eiro apjomā.

Otrās paaudzes BaltCap privātā riska fonds ieguvis atbalstu no tādiem partneriem kā Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas līdzekļus investē caur Baltijas Inovāciju fondu, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD), Swedbank apsaimniekotie Baltijas pensiju fondi, kā arī pensiju pārvaldes fondi LHV Asset Management un Danske Capital. Baltijas Inovāciju fonds ir iniciatīva, ko izveidojusi Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kopā ar Lietuvas un Igaunijas attīstības finanšu aģentūrām INVEGA un KredEx, kā arī EIF.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumus par mikro aizdevumu izsniegšanu ar diviem finanšu starpniekiem – SIA Grand Credit un AS Capitalia.

Finanšu starpnieki tika izvēlēti atklātā konkursā, kur uzsvars tika likts uz to pieredzi mikro aizdevumu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām zināšanām šajā jomā, informē LGA.

Pērn Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka līdz 2015. gada 30.novembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas traucē mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tagad tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem. To kopējais apjoms sasniegs 3 miljonus eiro, no kuriem 1.5 miljoni būs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Zvērinātas tiesu izpildītājas nodrošinājums paredz aizliegumu SIA Ekodienests reorganizācijai, pamatkapitāla samazināšanai, uzņēmuma veida maiņai, kā arī uzņēmuma vai tā daļu īpašnieku maiņai, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam patlaban kopumā reģistrēti trīs aktuāli nodrošinājumi. Vienu no tiem piemērojis VID, paredzot pārreģistrācijas azliegumu SIA Ekodienests piederošajām SIA LGA Timber kapitāldaļām. Savukārt aizvadītā gada oktobrī zvērināta tiesu izpildītāja piemērojusi aizliegumu atsavināt uzņēmuma piederošās SIA LGA Timber kapitāla daļas, mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegumu veikt darbības, kas samazinātu personai piederošo daļu vērtību. SIA Ekodienests pieder 34,00% SIA LGA Timber.

Būvniecības sfērā strādājošā SIA Ekodienests pieder Agnim Krūmiņam, kuram vēl bez minētā uzņēmuma pieder arī 16,4% SIA Granitops daļu.

Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.

Ministru kabineta šā gada 2. septembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par atbalstu iesācējuzņēmumu (start-up uzņēmumu) apmācību un semināru organizēšanai, kas nosaka atbalsta piešķiršanas nosacījumus Latvijas Republikā reģistrētu komersantu, biedrību vai nodibinājumu rīkotajiem kontaktu dibināšanas un komunikācijas pasākumiem, apmācībām un semināriem vai to cikliem iesācējuzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrija.

Atbalsta mērķis ir sekmēt iesācējuzņēmumu saskarsmes iespējas ar privātajiem investoriem, veicināt veiksmīgas privātās investīcijas jaunos iesācējuzņēmumos, atbalstot apmācību un komunikācijas ar investoriem pasākumu norisi, kuri paredzēti iesācējuzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu. Iesācējuzņēmumi šo noteikumu izpratnē ir fiziskas personas vai personu grupas, kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, un kuri ir reģistrēti komercreģistrā ne agrāk kā 5 gadus pirms pasākuma organizēšanas dienas.

MK noteikumu projekts paredz sniegt iespējas saņemt finansiālu atbalstu grantu formā pasākumu, apmācību un semināru organizēšanai. Atbalsts grantu formā tiks sniegts pasākuma rīkotājam, un pasākumi, apmācības un semināri būs pieejami jebkuram iesācējuzņēmumam bez ierobežojumiem. LGA nodrošinās atbalsta uzskaiti.

Latvijas karjeras un izglītības portāls Prakse.lv pēc veiksmīgas darbības Latvijā ir nolēmis uzsākt starptautiska mēroga darbību, piesaistot investīcijas 200 tūkstošu eiro apmērā no investīciju fonda FlyCap.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Jau šogad portāla darbība tiks uzsākta Igaunijā, Lietuvā un Lielbritānijā. 2015. gadā plānots izvērst darbību arī Spānijā, Somijā un ASV, informē LGA.

«Investīcijas palīdzēs veiksmīgi attīstīt portālu, piedāvājot jaunas funkcionālas iespējas gan jauniešiem, gan uzņēmumiem un virzīt portālu Baltijas un Lielbritānijas tirgū,» informē SIA Prakse.lv dibinātājs un valdes loceklis Jānis Logins.

Starptautiski Prakse.lv darbosies ar nosaukumu PractiCan.com. PractiCan.com portāla mērķis ir palīdzēt jauniešiem atrast prakses un pirmās darba iespējas, savukārt uzņēmumiem - talantīgākos jauniešus. Prakses vietu skaits ir ierobežots, tāpēc portāls piedāvā jauniešiem arī virtuālas prakses iespējas jeb Virtuālo praksi.

Ministru kabinetā otrdienas sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, kas dos iespēju Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) izsniegt valsts garantiju kredīta brīvdienu iegūšanai komersantiem Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai.

Kā informē Ekonomikas ministrija, apstiprinātie grozījumi paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas noteiktās sankcijas. Valsts garantiju pieejamība uzņēmumiem palīdzēs iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības pašreizējai nodrošināšanai un eksporta pārorientēšanai uz jauniem eksporta tirgiem, uz laiku atliekot kredīta maksājumu veikšanu.

Garantijas tiks sniegtas par esošiem finanšu pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tiek atlikta šī finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu, bet ne vairāk kā uz diviem gadiem, un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, nepalielinot finansējuma procentu likmi.

Ierēdniecības līmenī vēl turpinās diskusijas, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus vai 2022.gada, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Politiķis akcentēja, ka politiskā vienošanās jau ir panākta iepriekš un pašlaik par vairāk administratīviem jautājumiem turpinās diskusijas ierēdniecības, valsts sekretāru līmenī.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Vairākos jautājumos - par nodokļa apjomu, par tā griestiem un citos - vienošanās ir panākta, norādīja Puntulis.

Vaicāts par to, kā panākt, lai gaidāmās izmaiņas nenoved pie daudzu kultūras darbinieku izvēles vairs nestrādāt sava talanta jomā, kultūras ministrs norādīja, ka ir jāatrod risinājums tiem, kuri nevarēs samaksāt šo sociālo nodokli. Savukārt atsevišķi ir jāatšķir tā grupa, kura nevēlas maksāt šo nodokli, pauda politiķis.

Tas vēl ir atvērts jautājums, kā atšķirt abas šīs grupas, lai nesodot palīdzētu tiem, kuri nevarēs veikt šo sociālā nodokļa maksājumu, skaidroja politiķis. Puntulis norādīja, ka par to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) medijiem jau vairākkārt ir sniedzis skaidrojumu.

Kariņš sarunā ar žurnālistiem pievienojās Puntuļa paustajam un norādīja, ka Covid-19 izplatības laikā viena no gūtajām mācībām ir, ka ne visi cilvēki ir sociāli pasargāti. Tāpēc, pilnveidojot nodokļu sistēmu, jāatdala tie, kuri nespēj samaksāt nodokli mazo ienākumu dēļ, no tiem, kuriem ir prāvi ienākumi, bet kuri nelabprāt maksā nodokli atbilstošā apmērā, skaidroja premjers.

Valdībai ir jāraugās, kā mēs varam nāk pretī tiem cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt kaut vai minimālo algu, norādīja valdības vadītājs. Politiķis pauda, ka šādā situācijā jāpiedāvā papildu izglītības un mobilitātes iespējas. Kariņš uzsvēra, ka valdība vairāku gadu garumā plāno pazemināt standartnodokļus, tāpēc iedzīvotāji sajutīs, ka samazinās arī sociālais nodoklis.

Valdības vadītājs norādīja, ka ikviens no mums izmanto tos pašus ceļus, veselības aprūpes pakalpojumus vai izglītību bērniem, tāpēc taisnīgi, ka visi maksā vienādus nodokļus. Reizē izņēmums ir jātaisa, lai nāktu pretī tiem cilvēkiem, kuri nevis negrib maksāt nodokli, bet nespēj nopelnīt minimālo algu. Valdības plāni paredz izveidot taisnīgāku sistēmu, uzsvēra Kariņš.

Jau vēstīts, ka nākamajā gadā alternatīvajiem nodokļu maksāšanas režīmiem tiek plānots piemērot minimālās sociālās iemaksas.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) pārstāvji pauda, ka Finanšu ministrijas piedāvātie ierosinājumi izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem joprojām ir nepārdomāti un kaitīgi kultūras un grāmatniecības nozarēm.

"Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%," lēš LGA.

Pagaidām neviens uzņēmējs nav aktīvi pieteicies kredītgarantijām, informē Latvijas Garantiju aģentūras vadītājs Ivars Golsts.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās Krievijas sankciju dēļ, un uzņēmējiem ir iespēja pretendēt kredītbrīvdienām un LGA šajā gadījumā dod pretī bankai garantiju, skaidro I. Golsts.

Db.lv jau rakstīja, ka apstiprinātie grozījumi paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas Federācijas noteiktās sankcijas. Valsts garantiju pieejamība uzņēmumiem palīdzēs iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības pašreizējai nodrošināšanai un eksporta pārorientēšanai uz jauniem eksporta tirgiem, uz laiku atliekot kredīta maksājumu veikšanu.

Otrdien Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai apvienotas Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, informē Finanšu ministrija.

Turpmākās darbības AFI izveidē ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), VAS Lauku attīstības fonds (LAF), VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum kapitāla daļu un akciju nodošana AS Attīstības finanšu institūcija līdz 2014.gada 15.augustam. Valdība vienojās arī par AFI akciju sadalījumu: 40% Finanšu ministrijai un pa 30% Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka AFI ir nozīmīgs instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi. Turklāt tas ļaus arī ietaupīt finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās.