Citas ziņas

Latvijas Organiskās sintēzes institūts uzsāk biomateriālu pētījumus

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Viņa uzsver, ka biomateriālu preklīniskajos pētījumos nepieciešamas visas tās pašas kvalitātes, ko novērtējuši līdzšinējie OSI sadarbības partneri Latvijā un pasaulē - augsta līmeņa pētniecība, ātrums un efektivitāte.

BBCE nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam, uzmanību veltot jauniem materiāliem kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām. Vērienīgā zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji - OSI, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts, AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Projekta īstenošanai 15 milj. eiro finansējums piešķirts ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" projektu konkursā, savukārt 15 milj. eiro nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un projekta partneri. BBCE vadošā mītne tuvāko gadu laikā tiks izveidota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Tiks paplašināta arī OSI un RSU pētniecības infrastruktūra. Sadarbībā ar ārvalstu partneriem tiks vairota Latvijas zinātnieku kompetence, bet sadarbībā ar industriju - zināšanu un tehnoloģiju pārnese.

"OSI ir liela pieredze sadarbībā ar industriju, ko plānojam izmantot arī BBCE projektā, lai potenciālie produkti nepaliktu tikai akadēmiskās publikācijās labākajos pasaules žurnālos, bet maksimāli tuvotos izmantošanai klīnikā un palīdzētu cilvēku veselības uzlabošanai," pauž M. Dambrova. OSI ir vadošais zāļu atklāšanas un izpētes centrs Baltijā, tas orientējas uz pētījumiem organiskajā ķīmijā, farmakoloģijā, molekulārajā bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā.

BBCE projekta svinīgā atklāšana notiks 29. janvārī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma piesaistei ir nepieciešama nopietna plānošana un plašs zināšanu spektrs. Ar naudas maisu vien nepietiks.

Ir nepieciešams atrast vislabākos cilvēkus, spīdošākajiem dot iespēju tik ātri, cik vien iespējams, un turpināt atbalstīt viņus arī pēc darba pabeigšanas, veidojot sadarbības tīklus.

Plašāk par darbību un vīziju stāsta Organiskās Sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs.

Organiskās Sintēzes institūts veic pētījumus organiskajā ķīmijā, farmakoloģijā, molekulārajā bioloģijā un bioorganiskajā ķīmijā, un nodarbina vairāk nekā 250 cilvēkus.

Vairāk par intervijas saturu:

00:00:43 - Kur institūti pelna un apgūst naudu

00:02:25 - Par "Alliance for Life Sciences" un tās pievienoto vērtību

00:04:56 - Kādus pētījumus veic Organiskās Sintēzes Institūts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācija ir daudzšķautnaina industrija, kurā nepieciešami ļoti daudz un dažādi speciālisti, tāpēc es esmu pārliecināts, ka komandai ir galvenā loma, lai bizness šajā nozarē varētu kļūt par veiksmes stāstu, domā Juris Bundulis, AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Ir ļoti svarīgi, lai visi cilvēki komandā būtu uz viena viļņa, spriež J.Bundulis, uzsverot, ka jebkuras veiksmīgas komandas pamatā ir prasme veidot savstarpējās attiecības. Man ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu godīgas, cieņpilnas un vērstas uz kopīgiem sasniegumiem, atzīmē J.Bundulis. Viens no maniem pamata principiem ir nekad nemelot - ne sev, ne citiem, tāpēc šo spēju augstu novērtēju gan savos kolēģos un komandā, gan sadarbības partneros, pauž Olainfarm valdes priekšsēdētājs.

Virziens skaidrs

Vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem manī mitusi jau kopš bērnības, jo, kad biju pavisam mazs, gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, atminas J.Bundulis. “Skolas vecumā savukārt jau zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar dabaszinātnēm. Man ļoti patika un padevās visi eksaktie priekšmeti, jo īpaši matemātika. Tajā noteikti savs nopelns ir arī manam matemātikas skolotājam, kurš mācēja radīt interesi par šo jomu. Manu vēlmi pēc vidusskolas beigšanas studēt dabaszinātnes noteikti ietekmēja arī mamma, kas visu mūžu strādāja Rīgas Farmaceitiskās fabrikas Kvalitātes kontrolē,” stāsta Olainfarm valdes priekšsēdētājs, kurš dzīves laikā ieguvis divus doktora grādus - vienu ķīmijā, bet otro - bioloģijā.“Studēt dabaszinātnes man likās loģiski, jo mani vienmēr ir interesējusi daba, procesi tajā un mijiedarbība ar cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties zinātniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi tehnoloģijām, kas veselības aprūpes iestādēs un citās vietās ar augstu Covid-19 infekcijas risku palīdzētu pasargāt cilvēku veselību un dzīvību.

Valsts pētījumu programmas «Covid-19 seku mazināšanai» projektā izstrādāti vairāki automatizēti virsmu un gaisa dezinfekcijas aprīkojuma prototipi. To vidū ir mobils uzkopšanas robots, kas spēj atpazīt un automātiski dezinficēt vertikālas virsmas, dezinfekcijas vārti un iekārta gaisa un virsmu dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu un ozonu.

Zinātnieki izstrādājuši arī prototipus īpašiem pārklājumiem, kas palīdzēs iznīcināt baktērijas un vīrusus uz dažādām virsmām. Lai stiprinātu individuālo un kolektīvo aizsardzību, radīts prototips jauna veida sejas maskai, ko var lietot arī kā respiratoru, ergonomiskam aizsargtērpam fizioterapeitiem un filtrējošam kompozītmateriālam ar sēņu hīfu piedevu, kā arī roku mazgāšanas monitoringa sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā veidos Baltijas Biomateriālu ekselences centru

Ilze Žaime, 24.09.2019

BBCE koordinators RTU profesors Jānis Ločs Briselē paraksta līgumu par centra izveidi

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pievienojusies Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai

Db.lv, 27.06.2023

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru