Citas ziņas

Latvijas Universitāte augsti novērtēta QS Top Universities Stars reitingā

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

QS Top Universities Stars (QS Stars) publiskojis universitāšu padziļināto vērtējumu 5 zvaigžņu sistēmā, tajā izvērtēts augstskolas sniegums noteiktās pamata kategorijās un katra sīkāk vairākās apakškategorijās. Latvijas Universitātes (LU)kopējais vērtējums ir 4 zvaigznes un tās sniegums izvērtēts 7 pamatkategorijās: studiju darbs – 5, nodarbinātība – 4, pētniecība – 3, starptautiskā orientācija – 5, iespējas – 5, inovācija – 5, iekļautība – 4, ekspertjoma – 2, informē LU Preses centrs.

Ar 4 zvaigznēm, līdzīgi kā LU, ir novērtētas tādas Eiropā cienījamas universitātes kā Ljēžas Universitāte (Beļģija), Koimbras Universitāte (Portugāle) un Alkala Universitāte (Spānija). LU ir apsteigusi gan kaimiņvalsts Lietuvas Viļņas Ģediminas Tehnisko Universitāti (3 zvaigznes), gan Vitautas Magnus Universitāti (2 zvaigznes).

Kopējais punktu skaits, ko iespējams iegūt izvērtējumā ir 1000. Universitātēm, kas ieguvušas 5+ vērtējumu, minimālais punktu skaits ir 900, ar 5 novērtētajām – 700 punkti, savukārt LU un pārējās universitātes, kas novērtētas ar atzīmi 4, minimālais punktu skaits ir 550. LU kopvērtējumā pietrūka 78 punktu, lai tā tiktu novērtēta ar 5 zvaigznēm.

Studiju darba jomā LU guvusi augstāko novērtējumu tādā kategorijā kā studentu apmierinātība kopumā un apmierinātība ar mācību darbu. Nodarbinātības jomā LU saņēmusi maksimālo punktu skaitu apakškategorijā Absolventu nodarbinātības rādītāji. Savukārt pētniecības jomā maksimālais punktu skaits saņemts apakškategorijā Produktīvi akadēmiskie eksperti, kas atspoguļo fakultāšu pārstāvju īpatsvaru, kuri ir starptautiski atpazīstami savas jomas eksperti. Pamatojoties uz rādītāju analīzi, sevišķi izcelta ķīmijas zinātne kā viena no LU ekspertjomām. Starptautiskās orientācijas jomā LU saņēmusi maksimālu iespējamo vērtējumu vairākās apakškategorijās, tostarp Starptautiskā sadarbība pētniecībā, Starptautiskā daudzveidība, kas atspoguļo to valstu daudzveidību, kuru pilsoņi studē LU, kā arī apmaiņas studenti LU (ienākošie un izejošie). Izvērtējot iespējas LU, atzinīgi novērtētas sporta iespējas, IT infrastruktūra un bibliotēku piedāvātās iespējas. Inovāciju jomā LU guvusi visaugstāko novērtējumu visos trijos apakškritērijos. Vērtējot iekļaušanās iespējas, visaugstāk novērtētas LU studentu iespējas saņemt stipendijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Augstskolām kapacitātes un studiju vides stiprināšanai būs pieejami 135 miljoni eiro

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienos LU

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstskolas grib prasīt vairāk

Dienas Bizness, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitāte (LU) vienīgi apsvēra domu par studiju maksas celšanu no nākamā gada, tagad lēmums jau faktiski pieņemts. Studiju maksas pieaugums varētu svārstīties 10% robežās, taču mācību maksa nebūšot lielāka kā citu augstskolu līdzīgās programmās. Arī citās Latvijas lielākajās augstskolās mācību maksa iepriekš jau mainīta, un dažās vietās izmaiņas iespējamas arī šogad, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā Universitātes darbinieku sapulcē LU rektors Mārcis Auziņš atzīmēja, ka kopš 2008. gada Universitātē studiju maksa nav mainījusies, kamēr pārējās Latvijas augstskolās tā celta pat vairākkārt. Tāpēc, ņemot vērā, ka pieaugušas mācību procesa nodrošināšanas izmaksas, pienācis laiks maksu celt. Viņš norādīja, ka lēmums jau izdiskutēts un pieņemts Dekānu padomē, kā arī to atbalsta Universitātes vadība. Šī gada budžetā gan tas lielu ieguvumu nedošot, jo izmaiņas skars tikai jaunos studentus, kuri vēl tikai sāks studēt 1. kursā.

LU kanclers Gundars Bērziņš Dienai piebilda, ka lēmums vēl jāsakaņo ar Studentu padomi un jāsagaida rektora rīkojums, taču arī no viņa teiktā nebija jūtams, ka plānotās izmaiņas varētu tomēr nenotikt. Skaidrojot iemeslus, G. Bērziņš norādīja, ka Universitāte vēlas īstenot individuālāku pieeju studentiem, kas prasa arī lielākus resursus. Kā sapulcē atzīmēja M. Auziņš, papildus tam, ka šogad Torņakalnā tiks atvērts jaunais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, nākamajās kārtās plānots izveidot vēl arī Humanitāro zinātņu, Skolotāju izglītības un Sociālo zinātņu centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā nopelnīt naudu Kolumbijas Universitātes studijām saldenieks Miks Muižarājs paralēli mācībām devās strādāt un gūt pasaules pieredzi uz tādām zemēm kā Austrumtimora un Togo

Patlaban Miks atgriezies Latvijā, lai atvilktu elpu pirms jauniem izaicinājumiem.

«Kolumbijas Universitātē ieguvu maģistra grādu sabiedrības vadībā, bet vairāk koncentrējos uz attīstības sadarbību, studēju arī aizsardzības lietas. Lai gan studijas šajā fakultātē ilgst divus gadus, mans ceļš līdz diploma iegūšanai bija četri gadi, jo nācās domāt, kur nopelnīt naudu studijām. Gada maksa Kolumbijas Universitātē ir apmēram 45 tūkst. dolāru, un dzīvošanai vēl nepieciešami vismaz 35 tūkst. dolāru gadā, jo Ņujorkā dzīve ir ļoti dārga,» stāsta Miks.

Viņam doma par studijām kādā no prestižajām pasaules universitātēm galvā pavīdēja, jau mācoties Latvijas Universitātē (LU), kad viņš Erasmus programmas ietvaros devās uz Strasbūru, kur kā stažieris strādāja Eiropas Padomē un bija atbildīgs par tās mediju centra uzraudzību un informācijas sniegšanu žurnālistiem, tulkošanas darbiem un citiem administratīviem pienākumiem komunikāciju departamentā. Meklējot dzīvesvietu, Miks iepazinās ar kādu puisi no Vācijas, kurš ar lielu lepnumu stāstīja, ka ir studējis Hārvarda Universitātē. «Toreiz man tas šķita kaut kas tāls un nesasniedzams, bet pēc kāda laika, klausoties vēl kāda cita Hārvardas Universitātes absolventa lekciju, secināju, ka arī es varētu studēt augsta līmeņa universitātē. Kopš Francijas laika to izvirzīju kā mērķi, kura sasniegšana man prasīja daudz laika un enerģijas,» atklāj Miks. Taujāts, kādēļ no visām prestižajām pasaules augstskolām viņš izvēlējās tieši Kolumbijas Universitāti, Miks teic, ka tajā bija programma, kurā viņš vēlējās studēt, – sabiedrības publiskā administrācija ar specializāciju attīstības sadarbībā, turklāt vilināja dzīve Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriežas dzimtenē

Kristīne Stepiņa, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies un demogrāfiskā situācija valstī pasliktinās, augstskolas rāda labu sniegumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studentu uzņemšana Latvijas augstskolās vēl nav noslēgusies, DB apkopotie provizoriskie uzņemšanas rezultāti liecina, ka tās ne tikai turas iepriekšējā gada līmenī, bet dažas pat ir spējušas palielināt uzņemto studentu skaitu. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir piesaistījusi par 7%, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Daugavpils universitāte – par 5%, bet Vidzemes augstskola – par 2% vairāk studējošo nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) plāno sasniegt iepriekšējā gada uzņemšanas rezultātus

Visu rakstu Augstskolas bedrē vēl nekrīt iespējams izlasīt ceturtdienas, 1.septembra laikrakstā Dienas Bizness, 7.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Man ļoti patīk dzīvot Latvijā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pieredzes stāsts: Bijušais riteņbraucējs Pēteris Janevics strādā par slēpošanas instruktoru Jaunzēlandē

Lelde Petrāne, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam virza «Swedbank» galveno ekonomistu Latvijā - Mārtiņu Kazāku.

Centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns pavēstīja, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa ir vērsusies Saeimā, lūdzot Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināt Kazāku.

«Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam «Par Latvijas Banku», ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību,» sacīja Silakalns.

Pēc viņa teiktā, Razmusa ir pārliecināta, ka attiecīgajā amatā Kazāks sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas nacionālās bankas kā Eirosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieces darbā.

«Monetārā politika un centrālās bankas loma ekonomikā mani vienmēr ir interesējusi profesionāli un akadēmiski. Tai esmu pievērsies ne tikai savos ikdienas pienākumos, analizējot Latvijas un pasaules ekonomiku, bet arī savā doktora disertācijā. Strādāt Latvijas Bankā un Eirosistēmā būtu lieliska iespēja redzēt no virtuves puses, gan jaunākos teorētiskos pētījumus, gan kā teorija tiek īstenota praktiski. Profesionāli ļoti interesants un aizraujošs izaicinājums,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu un nodevusi to izvērtēšanai

Lelde Petrāne, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Notikušas izmaiņas Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumu valdēs

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Oficiāli apstiprina Swedbank valdes priekšsēdētāju un jaunos valdes locekļus

Lelde Petrāne, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Swedbank padome ir oficiāli apstiprinājusi Reini Rubeni Swedbank valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt valdes locekļu amatos ieceltas Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante. Lēmums ir saskaņots ar Eiropas Centrālo banku, kas ir Latvijas sistēmiski svarīgo banku uzraugs.

Darbu Swedbank valdē turpina Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs un Swedbank Grupas digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš. Tāpat Swedbank vadības komandā darbojas Kredītu un operacionālā riska pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Reinis Rubenis finanšu sektorā strādā jau 19 gadus, no kuriem deviņus Swedbank komandā, kā arī ir NASDAQ OMX Riga padomes loceklis un Latvijas Centrālā depozitārija padomes loceklis. Augstāko izglītību finanšu specialitātē ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā, vēlāk paplašinājis savu redzesloku, studējot teoloģiju Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas Demola Latvia risinājumi

Db.lv, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā licencēti 11 inovācijas platformas «Demola Latvia» starpdisciplināru un starptautisku studentu komandu izstrādāti risinājumi; prezentēti piedāvājumi vēl desmit kompāniju vajadzībām, informē Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona.

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede. Par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. «Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» uzsver L. Briede. Nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru